Pasūtījuma slepkavība šķietami bez iemesla un slepkava, kurš sācis runāt (27)

"Roze šodien jānoplūc"

Oļegs Smorodinovs atrada māju, kurā dzīvo viņa mērķis, - laškrāsas daudzstāvu māju Vidinskas ielā Ukrainā. Viņš noīrēja nelielu dzīvoklīti pirmajā stāvā un gaidīja. 

Mērķa vārdu viņš uzzināja no diviem aģentiem, ar ko tikās kafejnīcā "Vīne" Maskavā. Viņi iedeva sarakstu ar sešiem cilvēkiem Ukrainā. Atrodi viņus, aģenti teica Smorodinovam, kurš tolaik jau draugiem lielījās, ka esot spiegs.

Katram sarakstā norādītajam cilvēkam bija dots ar ziediem saistīts segvārds. Viens bija "mežrozīte", cits - "gundega". Par "rozi" tika saukts Ivans Mamčurs - elektriķis, kurš strādāja vietējā cietumā.

Smorodinovam tas neko neizteica, bet aģentiem, kuri vēlāk deva rīkojumu likvidēt "rozi", elektriķis šķita nozīmīgs. "Viņam rokas līdz elkoņiem asinīs," viņi sacīja.

Mamčura novērošana nebija interesanta. Katru rītu plkst.7.00 Mamčurs atvadījās no sievas un meitas un ar velosipēdu brauca uz darbu. Katru vakaru sešos viņš bija atpakaļ. "Kā pēc pulksteņa," stāsta Smorodinovs. 

2016.gada 16.septembrī Smorodinovs saņēma īsziņu no Maskavas. "Roze šodien jānoplūc," tā saturu atstāsta Smorodinovs. "Rītdien tas vairs nebūs svarīgi."

Smorodinovs gaidīja gaitenī uz Mamčura dzīvokli. Vienā rokā viņam bija cigarete, otrā - pneimatiskais ierocis, kas bija pārveidots tā, lai varētu šaut īstas lodes, un aprīkots ar klusinātāju. "Es paņēmu pistoli un nodomāju - kas būs, tas būs," stāsta Smorodinovs.

Kad Mamčurs izkāpa no lifta, Smorodinovs pasauca viņu vārdā un izšāva uz viņu visu aptveri. Slepkava apraksta, ka Mamčurs neesot uzreiz nokritis zemē, bet gan pagriezies pret viņu un spēris pāris soļus. "Tas nebiju es," viņš esot teicis. "Es neesmu vainīgs." Tad viņš saļima uz grīdas.

Smorodinovs aizbēga uz Maskavu, kur abi aģenti viņam uzsauca vakariņas suši restorānu ķēdes "Divi irbulīši" ēstuvē. Atlīdzībā par padarīto darbu Smorodinovs saņēma "Mercedes" furgonu, ar kura attēliem izlielījās sociālajos tīklos. Taču viņi neizmaksāja daļu no solītajiem 5000 ASV dolāriem (4450 eiro), jo Smorodinovs slepkavības ieroci bija atstājis Ukrainā.

Aģenti Smorodinovam teica, lai viņš neuztraucoties. Neviens viņu nenotveršot. Visiem vienalga. 

Tolaik Smorodinovs nezināja, kāpēc viņam tika dots uzdevums nogalināt Mamčuru. Bet viņš domā, ka ir to izprātojis. "Tā bija atriebība," Smorodinovs sacīja "The New York Times" žurnālistam Maiklam Švircam. "Visdrīzāk atriebība."

"Viņu darba diena - nogalināt cilvēkus"

Švircs ar Smorodinovu tikās pagājušā gada oktobrī Ukrainas pilsētā Rivnē, kur viņu tiesāja par Mamčura slepkavību. 

Smorodinovs tika aizturēts vien dažus mēnešus pēc slepkavības. Viņš atgriezās Ukrainā, lai pārsteigtu bijušo draudzeni dzimšanas dienā. Viņa par to paziņoja policijai.

"Viņš nogalināja cilvēku," īsziņā žurnālistam sacīja sieviete. "Lai viņš par to atbild."

Ukrainas prokurori tiesā norādīja, ka Smorodinovs bija Krievijas izlūkdienestu nolīgts pasūtījuma slepkava. Viņa DNS tika atrasts uz slepkavības ieroča un slepkavības vietā atrastajiem cigarešu izsmēķiem. Smorodinovs atzīst, ka nospiedis gaili.

Bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa saindēšana Anglijas pilsētā Solsberijā 2018.gada martā noveda pie ģeopolitiskas konfrontācijas, runām par jaunu Auksto karu un vairāk nekā 150 Krievijas diplomātu izraidīšanas no vairākām valstīm. Taču Ukrainā Krievijas iejaukšanās nav nekas jauns. Krievija 2014.gadā iebruka Krimā, un kopš tā laika Kremlis separātistiem Austrumukrainā piegādājis bruņojumu, finansējumu un karavīrus. 

2006.gadā Krievijas autokrāts Vladimirs Putins parakstīja likumu, kas ļauj bez tiesas ārvalstīs nogalināt cilvēkus, ko Maskava uzskata par "ekstrēmistiem". Ukrainas amatpersonas žurnālistam stāsta, ka krievu pasūtījuma slepkavu bandas brīvi darbojas valstī.

"Lai arī cik drūmi tas izklausītos, izlūkdienestiem cilvēku nogalināšana ir daļa no darba dienas," stāsta pensionētais Ukrainas militārā izlūkdienesta virsnieks Oleksijs Arestovičs. "Tas ir viņu darbs. Tava darba diena - rakstīt rakstus. Viņu darba diena - nogalināt cilvēkus."

Skripaļu lieta atmodināja Rietumus. Lielbritānijā tagad tiek pārskatītas vairāku valstī mirušu krievu lietas, kuras sākotnēji netika uzskatītas par aizdomīgām. ASV divpartejiska senatoru grupa nesen virzījusi likumprojektu, kura pieņemšanas gadījumā ASV Valsts departamentam būtu jādod savs atzinums, vai Krievija uzskatāma par valsti, kas sponsorē terorismu.

Krievija noliedz, ka būtu iesaistīta Skripaļu indēšanā. Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs īsziņā "The New York Times" žurnālistam apgalvo, ka Kremlis neko nezinot ne par Mamčuru, ne arī Smorodinovu.

Švircs raksta, ka pirms vairākiem gadiem Maskavā esot sapazinies ar vairākiem Krievijas izlūkošanas virsniekiem. Kāds pensionēts pulkvedis viņam aprakstīja īpašības, kam jāpiemīt veiksmīgam pasūtījuma slepkavam: "Vajag īsto garu, apmācību un naidu. Papildus naidam vajadzīga arī nauda un vēlēšanās."

"Taču viņš runāja par elitāriem slepkavām," norāda Švircs. "Kā es uzzināju, ja Kremlis grib kādu nogalināt, tas daudz biežāk nosūta tādu cilvēku kā Oļegs Smorodinovs - amorālu pasūtījuma slepkavu, kurš gatavs nogalināt par dažiem tūkstošiem dolāru un "Mercedes" furgonu."

Tikšanās ar slepkavu

51 gadu vecais Smorodinovs ir dzimis Krievijā, taču pusaudža gados pārcēlās uz dzīvi Austrumukrainā. Viņš cīnījās prokrievisko separātistu pusē.

Drošības apsvērumu dēļ Smorodinovs tiek turēts nelielā tranzītcietumā, nevis galvenajā Rivnes ieslodzījuma vietā - viņa upura bijušajā darba vietā. Viens no cietumsargiem viņam esot stāstījis par Kijevā ieslodzītu pasūtījuma slepkavu, kurš esot miris 40 minūtes pēc ierašanās cietumā.

Pirmajā no trim tikšanās reizēm Smorodinovs žurnālistam rādīja pēc atmiņas paša zīmētu Maskavas centra karti. Viņš norāda uz četrstūri ar uzrakstu "Kafejnīca "Vīne"". Netālu no tā ir cits četrstūris, ar ko attēlota Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) ēka.

"Šeit, kafejnīcā, es galvenokārt tikos ar saviem priekšniekiem," viņš stāsta.

Smorodinovs apgalvo, ka nekad neesot bijis izlūkošanas aģents. Viņš dienēja padomju armijā un dažus gadus strādāja par policistu, taču lielāko daļu dzīves veltījis organizētajai noziedzībai. Viņš sēdējis cietumā par kukuļdošanu un izspiešanu. Laikā starp "atsēdēšanām" viņš darbojies seksa kontrabandas lauciņā, piegādājot klientiem Maskavā sievietes no Ukrainas, Švircam pastāstīja bijušais nelegālā biznesa partneris.

Smorodinovs pastrādāto slepkavību žurnālistam aprakstīja visos sīkumos - par liriskajiem segvārdiem, īsziņām no Maskavas un upura pārsteigto sejas izteiksmi, kad tas saļima uz grīdas.

Taču Smorodinovs cenšas pārliecināt prokurorus, ka bija vien neapsviedīgs slepkava, kuru divi izmanīgi uzlūkošanas aģenti kafejnīcā pierunājuši pastrādāt noziegumu.

Viņš intervijā stāsta, ka Krievijas galvaspilsētā apmeties 2015.gadā pēc tam, kad tika ievainots konfliktos Austrumukrainā. Ieroču izstādē Maskavā viņš iepazinies ar cilvēkiem, kas sapazīstinājuši ar abiem aģentiem, ko Smorodinovs pazīst vienīgi kā Filipu un Maksimu.

Vienā no šāda veida pasākumiem Smorodinovs esot saticis ar Krievijas algotņu kompāniju "Vagner" saistītu cilvēku, kurš ieminējies, ka tiekot meklēti karotāji Sīrijā, kur Krievija atbalsta Asada režīmu. "Es gribēju doties uz Sīriju," viņš stāsta. "Šaut, cīnīties, nopelnīt."

Kad no plāna nekas nesanāca, ar "Vagner" saistītais cilvēks esot iepazīstinājis viņu ar Filipu un Maksimu. Ierodoties Rivnē, Smorodinovs domāja, ka viņa uzdevums būs izsekot Mamčura gaitām, bet par slepkavību parūpēšoties "likvidatori".

"Likvidatori strādā tikai vienu dienu, vienu stundu, divas vai trīs, bet vairāk ne," stāsta Smorodinovs. "Darbojas pēc tāda principa, ka viņi patiesībā nemaz neeksistē. Tikko kā ieradušies, tā jau ir prom nākamajā pilsētā."

Viņa līdzzinātājs Kostja - policija viņu identificējusi kā Konstantīnu Ivanovu - piegādāja divus ieročus, no kuriem vienam bija klusinātājs. Smorodinovs saka, ka vēl gaiļa nospiešanas brīdī esot domājis - varbūt tā ir tikai spēle, varbūt tiek pārbaudīta viņa uzticamība. Taču tā nav sevišķi pārliecinoša aizstāvība.

Noziedznieks Aleksandrs Gatijatuļļins, kurš kopā ar Smorodinovu darbojies vienā noziedzīgajā grupējumā un vēlāk izcietis cietumsodu, stāsta, ka dažas nedēļas pirms slepkavības Smorodinovs esot viņam un viņai sievai atklājis, ka kļuvis par FDD leitnantu un esot nosūtīts īpašā misijā uz Ukrainu.

"Mēs smējāmies un smējāmies. Neviens viņu neņēma nopietni," norāda Gatijatuļļins. "Bet tad notika Mamčura slepkavība. Es redzēju "Mercedes" furgona fotogrāfijas un domāju, kur viņš dabūjis naudu."

"Es domāju, ka FDD aģenti ar viņu satikās, saprata, kāds viņš ir idiots, un nolēma viņu izmantot," izsakās Gatijatuļļins.

Ziedu saraksts

Ukrainas policija un prokuratūra nepievērsa pārlieku lielu uzmanību tam, kāpēc par pasūtījuma slepkavības upuri kļuva tieši cietuma elektriķis Mamčurs. Viņu izskaidrojums bija vienkāršs - "tā ir daļa no savstarpēji saistītas noziegumu ķēdes, kuru galvenais mērķis ir destabilizēt valsti", žurnālistam pavēstīja Ukrainas valsts policijas priekšnieks.

Saskaņā ar Smorodinova stāstīto, viņam iedotajā "ziedu" sarakstā esot bijuši seši vārdi. Visi piederēja ukraiņiem. Smorodinova pirmais uzdevums bija atrast visus sešus cilvēkus, un pēc tam viņu nosūtīja uz Rivni.

Seši vīrieši bija dažāda vecuma. Tikai divi no viņiem dzīvoja vienā pilsētā.

"Es pieļāvu, ka sarakstā iekļautie cilvēki bija kaut kādā veidā saistīti ar Krievijas joprojām notiekošo konfliktu Ukrainā, ka Kremlis gribēja atriebties ar kaujām saistītiem cilvēkiem. Pētot vārdus, es uzzināju, ka viņiem visiem ir militāra pagātne," raksta Švircs. "Bet bija kāds pārsteigums. Viņus saistīja nevis Ukrainas konflikts, bet gan cits Krievijas karš."

Tas bija pirms desmit gadiem notikušais karš Gruzijā. Piecas dienas ilgais konflikts beidzās ar Maskavas uzvaru, bet savā ziņā - arī apkaunojumu Krievijas izlūkdienestiem. Vairākus gadus pirms tam Ukraina bija slepus pārdevusi Gruzijai modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas ļāva pretoties Krievijas iebrukumam.

Krievija nespēja noticēt, ka Gruzijas karavīri varētu prast apieties ar sarežģītajām sistēmām. Viņiem noteikti palīdzējuši ukraiņi.

"Mēs nezinām, kurš konflikta laikā nolēma piegādāt aprīkojumu un ieročus no Ukrainas. Bet lai kurš tas būtu bijis, šis cilvēks pieļāva ļoti lielu kļūdu," neilgi pēc Gruzijas-Krievijas kara preses konferencē draudēja Putins. 

"Tas, ka militāra konflikta laikā piegādātos ieročus vadīja speciālisti no Ukrainas, ir noziegums," viņš sacīja. "Ja mēs tam gūsim apstiprinājumu, mēs attiecīgi sazināsimies ar cilvēkiem, kuri to darīja."

Krievijas atbalstītā ukraiņu Reģionu partija pēc izmeklēšanas publicēja sarakstu ar ukraiņu karavīriem, kuri, pēc tās domām, bijuši iesaistīti. Viens no ziņojumā minētajiem cilvēkiem bija Smorodinova sarakstā.

Divi citi sarakstā iekļautie vārdi bija atrodami krievu vēsturnieku grāmatās par karu Gruzijā. Ukrainas amatpersonas apstiprināja, ka ceturtais sarakstā iekļautais vīrietis esot bijis Gruzijā, bet sīkāku informāciju nesniedza. Piektais vīrietis pats žurnālistam apstiprināja, ka esot bijis Gruzijā, bet noliedza, ka būtu karojis.

"Laimīgā kārtā šie pilsoņi ir dzīvi," sacīja Ukrainas nacionālās policijas priekšnieks Serhijs Kņazevs. "Vismaz pagaidām."

Mamčura kolēģis Serhijs Klimčuks pastāstīja, ka Mamčurs esot ar labu vārdu pieminējis Gruzijā pavadīto laiku un slavējis Gruzijas bruņoto spēku prasmes. Galu galā arī Ukrainas amatpersonas "The New York Times" žurnālistam apliecināja, ka Mamčurs atradās Gruzijā kā Ukrainas armijas trešā īpašo operāciju pulka komandieris, kad sākās Krievijas-Gruzijas karš. Taču viņi norādīja, ka ne Mamčurs, ne arī citi ukraiņu karavīri neesot iesaistījušies kaujās. 

"Es to laiku atceros ļoti labi," stāsta toreizējais Ukrainas aizsardzības ministrs Jurijs Jehanurovs. Viņš saka, ka pēc kauju sākšanās esot bijis grūti no valsts izvest Ukrainas karavīrus. Taču Kremlis tam netic. Krievijas valsts kontrolētā televīzija sadarbībā ar režisoru Arkādiju Mamontovu izdevusi propagandas filmu, kurā ukraiņi vainoti krievu kara lidmašīnu notriekšanā Gruzijas kara laikā. 

Kopumā sešas stundas garajās intervijās Smorodinovs ne reizi nepauda nožēlu par izdarīto, norāda Švircs. Ja viņš nebūtu notverts, droši vien būtu turpinājis izsvītrot vārdus savā sarakstā, atzina pasūtījuma slepkava.

Viņš cer, ka tiks samainīts pret kādu no Krievijā ieslodzītajiem ukraiņiem. Taču pagaidām Krievija par to nav izrādījusi nekādu interesi.

"Viņš nesaprot, ka nevienam viņu nevajag," norāda Kņazevs. "Viņš ir aizmirsts, norakstīts, izšauta patrona. Diemžēl mūsu ienaidniekam ir vēl daudzi citi tādi paši cilvēki kā viņš."