Slēgtais Brasas cietums. Ieslodzīto dzīve aiz cietuma sienām (5)

Katram ieslodzītajam un katram noziedzniekam ir savs stāsts un vesela virkne iemeslu, kāpēc viņš nonācis aiz restēm. Daži pēc vienreiz pieļautas kļūdas patiešām labojas un pēc iznākšanas brīvībā sāk dzīvi no baltas lapas, bet citi šajās sienās atgriežas atkal un atkal.

"Noziedzība - tā ir normālu cilvēku normāla reakcija uz nenormāliem dzīves apstākļiem," vēsta uzraksts uz sienas kādā no kamerām. 

"Ceļš uz matricu," uzrakstīts citur tajā pašā kamerā.

Brasas cietumā sodu izcieta par smagu un īpaši smagu noziegumu pastrādāšanu notiesātie. Pa pastaigu laukuma būra restēm uz zilajām debesīm cietumsargu uzraudzībā skatījušies simtiem slepkavu. Uz durvīm starp slēgto laukumu un gaiteni ieskrāpētas atzīmes - tā ieslodzītie skaita nebrīvē pavadītās dienas, mēnešus un gadus.

Latvijas cietumos ir trīs ieslodzīto kategorijas. Ieslodzītie, kas pieder zemākajai pakāpei, 23 stundas diennaktī pavada kamerā un atlikušo stundu var pavadīt slēgtajā pastaigu laukumā. Savukārt vidējās un augstākās pakāpes ieslodzītajiem atļauts strādāt, mācīties un pārvietoties pa cietuma teritoriju.

"Visiem ieslodzītajiem ir iespēja pieteikties uz dažādiem kursiem, apmeklēt skolu, strādāt. Brasā sodu izcieta daudzi Latvijas slepkavas. Ļoti daudzi atgriežas. Cietumā māk dzīvot, bet brīvībā ne," stāsta cietuma darbinieki.

Ja ieslodzīto ārpus cietuma sienām gaida ģimene, viņam ir motivācija labi uzvesties, apmeklēt kursus, mācīties, strādāt un iesaistīties resocializācijā. Bet ir arī tādi, kuri ārpus cietuma neprot dzīvot. 

Recidīvs - tā Latvijā ir liela problēma. Lai noziegumi neatkārtotos, nepieciešama sistemātiska darbība un pasākumi, ieslodzījuma apstākļiem jāatbilst standartiem. Plānots, ka Brasas cietuma slēgšanas rezultātā ietaupītie 3,5 miljoni eiro tiks novirzīti šo mērķu sasniegšanai.

Brasas cietuma tukšās kameras

Tagad Brasas cietuma kamerās un gaiteņos valda pilnīgs klusums. Vieninieka kameru šeit nebija; daudzās kamerās izvietotas divstāvu gultu rindas.

Uz grīdas stiepjas dzeltena līnija. Kad kamerā ienāk dežurants, ieslodzītajiem jāsastājas rindā. Viņus izskaita un katram liek nosaukt vārdu un uzvārdu.

Pārbaudes notika četras reizes diennaktī - ik pēc sešām stundām. Uz jautājumu, vai ir gadījies, ka pārbaudē kāds no ieslodzītajiem nepiesakās, no darbiniekiem saņemu noraidošu atbildi. Aizbēgšana no cietuma Latvijā ir ļoti reta parādība. Pēdējoreiz tāds gadījums bija Olaines cietumā.

Cietuma kameras stāsta par to bijušajiem iedzīvotājiem. Dažās kamerās, kas tagad jau ir tukšas, redzamas vien kailas sienas ar vienkāršiem uzrakstiem. Citās kamerās izlīmētas mājīgas tapetes. Viena no Brasas cietuma kamerām ir īpašas pieminēšanas vērta - visas tās sienas profesionāli apzīmētas ar krāsainiem zīmējumiem un grafiti.

Tur sodu izcieta kāds ieslodzītais ar mākslinieka dotībām, stāsta ieslodzījuma vietas pārstāvji. Šis vīrietis cietumnieku rindās bija pazīstams kā "nelegālais tetovētājs".

Debesis caur pastaigu laukuma "būra" restēm

Metāla durvis. Aiz tām - neliels pastaigu laukumiņš tiem, kuri ierindoti ieslodzījuma vietas zemākajā - visbargāk apsargājamajā - kategorijā. Soliņš tālākajā galā, pievilkšanās stienis un zilas debesis, uz kurām var paskatīties tikai caur metāla sietu. 

Atrodoties šeit, īpaši skaidri var sajust, cik brīvi un labi elpot brīvībā.

Interesanti, vai izdotos samazināt noziedzības līmeni, ja nepilngadīgos likumpārkāpējus audzināšanas nolūkos atvestu uz šejieni vismaz uz dažām stundām?

Ja ieslodzītie labi uzvedas, nav disciplināri sodīti un iesaistās dažādos projektos, viņiem ir iespēja brīvāk pārvietoties. Šeit atrodas mācību klase un bibliotēka. Sporta zālē ir volejbola tīkls, basketbola grozs, futbola vārti un trenažieri.

Visas šīs lietas pieejamas tāpēc, lai pēc iznākšanas no cietuma ieslodzītie varētu kļūt par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem. 

Pie ieejas sporta kompleksā redzams par godu Latvijas simtgadei izveidots stends. "Vēlu, lai Latvijas cietumos būtu ieslodzīto deficīts," vēsta viens no daudzajiem novēlējumiem mūsu valstij, kas rakstīti divās valodās - latviešu un krievu.

Darbs, pusdienas, ārsts, skola un meistardarbnīca cietumā

Caur laukumu, kas atrodas cietuma kompleksa iekšienē un ir nodalīts ar dzeltenām līnijām uz asfalta, mēs dodamies cietuma veikala virzienā.

Mūsu vizītes laikā telpas jau atbrīvotas, bet vēl pavisam nesen tur bija plaukti ar precēm. Cietuma veikalā darbojas bezskaidras naudas norēķinu sistēma.

Daudzas preces šeit ir aizliegtas. Piemēram, alkohols. Aizliegts arī raugs, ar kura palīdzību var pagatavot paštaisītus grādīgos dzērienus.

Gadās, ka ieslodzītie iemācās saražot alkoholu no maizes un cukura. Cukuru tirgot nav aizliegts, lai gan Brasas cietumā tā apriti centās kontrolēt - ja ieslodzītais uzreiz nopērk desmit kilogramus cukura, nav ilgi jāprāto, kādam mērķim.

"Mēs visu laiku uzraugam iespējamo alkohola ražošanu. Ja paraugās uz statistiku, gadās, ka ieslodzīto vidū alkohols ir populārāks nekā narkotikas, bet tad pavēršas otrādāk - vairāk narkotiku un mazāk alkohola," stāsta cietuma darbinieki.

Slēgtā Brasas cietuma teritorijā līdzās veikalam atrodas frizētava, sanitārā daļa un veļas mazgātava. Darbinieki stāsta, ka nevarot aizliegt tuviniekiem nest ieslodzītajiem drēbes, taču ir bijuši gadījumi, kad audums piesūcināts ar narkotiskajām vielām.

Cietumnieki šādā gadījumā iemērc apģērba gabalu un pēc tam izdzer ūdeni. Izdomai nav robežu - dažreiz narkotikas paslēptas zem vēstuļu pastmarkām.

Tādu izgājienu dēļ ieslodzītie var nokļūt karcerī. Formāli tas ir pats stingrākais disciplinārais sods. Taču jāsaprot, ka ne visi ieslodzītie baidās no karcera, skaidro cietuma darbinieki.

Tie, kuri lielāko dienas daļu aizvada kamerā, ir gatavi doties uz karceri - galvenais, lai neaizliedz iepirkties cietuma veikalā.

Vidējās un augstākās kategorijas ieslodzītajiem galvenais ir ģimene. Viņiem svarīgi, lai netiek liegtas tikšanās. "Piemērojot sodu, galvenais ir panākt soda mērķi - lai nodarījums neatkārtotos," norāda cietuma administrācija.

Brasas cietuma kompleksā ir īso vizīšu telpa, kā arī istabas ilgākiem apmeklējumiem. Šeit bija pat laulību ceremoniju zāle. Likums nosaka, ka ilgākas tikšanās var rīkot tikai ar tuviem radiniekiem, tāpēc daļa ieslodzīto nolēma apprecēties ar draudzenēm un dzīvesbiedrēm. 

Ejam uz bijušo ēdnīcu, kur strādāja arī ieslodzītie. Cietumā viss notiek pēc plāna. Brokastīm atvēlētas 20 minūtes, pusdienām - pusstunda. Daļa ieslodzīto pusdieno plkst.12.00, daļa plkst.12.30, bet atlikušie - vēl pusstundu vēlāk.

Pie durvīm ir sezonālā ēdienkarte. 

Piemēram, vasarā otrdienās tiek pasniegta kukurūzas biezputra, baltmaize un tēja ar cukuru brokastīs. Pusdienās - pupiņu zupa, vārīti makaroni ar cūkgaļu, biešu salāti un maize, bet vakariņās ieslodzītos gaida grūbas ar dārzeņiem, zivju kotlete un maize.

Tas ir tikai viens ēdienkartes variants. Latvijas cietumos jāpiedāvā varianti arī vegāniem un cilvēkiem ar kāda produkta nepanesību. 

Līdzās virtuvei ir maizes cehs. Uz vietas miltu izstrādājumus necep, tos piegādā firmas, ar kurām noslēgts līgums. Kad ēdiens gatavs, to pārbauda administrācija. Īpašos žurnālos tiek fiksētas visas pārbaudes un cietuma darbinieku veiktās darbības.

"Vienmēr sekojam grafikam, režīmam. Visa kustība, visas manipulācijas tiek stingri kontrolētas un plānotas. Cietuma administrācija vienmēr zina katra ieslodzītā gaitas. Daudzas durvis konkrētos laikos ir ne tikai slēgtas, bet arī aizplombētas," stāsta ieslodzījuma vietas darbinieki.

Šeit bija frizētava, kurā arī strādāja ieslodzītie. Divreiz nedēļā Brasas cietuma ieslodzītajiem bija iespēja pēc mazgāšanās noskūties.

Medicīniskajā daļā varēja saņemt ne vien medikamentus, ārsta palīdzību, bet arī izmantot zobārsta pakalpojumus. Zobārsts strādāja nepilnu slodzi.

Tiesa gan, zobus šeit neārstēja - tikai izrāva, stāsta darbinieki. "Ja ieslodzītie gribēja par savu naudu salabot zobus, cietuma administrācija varēja noorganizēt konvoju," viņi norāda.

No narkotikām atkarīgie ieslodzītie, kuri iestājušies metadona programmā, saņem nozīmēto metadona daudzumu. Visi medikamenti jālieto ārsta uzraudzībā. Ieslodzītais nevar tos paņemt un aiziet prom.

Nedaudz dziļāk teritorijā atrodas šūšanas cehs. Ieslodzītie šuva formastērpus - biezā materiāla dēļ šim uzdevumam vajadzēja diezgan daudz spēka. Iļģuciema sieviešu cietumā arī ir šūšanas cehs, taču tajā jādara vieglāki darbi.

Ieslodzītajiem tiek piedāvāta iespēja ne vien strādāt, bet arī iegūt izglītību. 

Cietumā bieži nonāk pieaugušie ar zemu izglītības līmeni. Bijuši gadījumi, kad pieauguši vīrieši neprata ne lasīt, ne rakstīt.

Tas apgrūtina personāla darbu un resocializācijas procesu. Ieslodzītie no Brasas cietuma uz citām ieslodzījuma vietām pārvesti tā, lai varētu turpināt iepriekš sākto izglītību. Šajā mācību gadā cietumā mācījās 98 ieslodzītie.

Lielākā daļa ieguva pamatizglītību, bet citi mācījās devītajā un divpadsmitajā klasē.

Novecojušajās slēgtā Brasas cietuma telpās no cietuma skolas palikusi vien tāfele.

Agrāk - pirms vairākiem gadu desmitiem - neviens nedomāja par to, ka ieslodzītos vajag mācīt, ka jāstrādā pie viņu resocializācijas. Lai, izejot no cietuma, viņš būtu gatavs dzīvei otrpus restēm un neizdarītu atkārtotus likumpārkāpumus, skaidro cietuma darbinieki.

Daļēji pateicoties Brasas cietuma slēgšanai, ieslodzītajiem un visai Latvijas sabiedrībai ir jauna iespēja - droša un mūsdienīga cietumu infrastruktūra ne tikai nodrošina ieslodzīto tiesību ievērošanu, bet arī gādā par mūsu visu drošību.

GALERIJA: TVNET pastaiga pa Brasas cietuma teritoriju