Vai meditācija var uzlabot veselību? Lūk, ko saka eksperti

Budas statuete.

FOTO: pixabay.com

Kad dzirdi vārdu meditācija, tu, iespējams, uzreiz iedomājies sēdēšanu lotosa pozā ar aizvērtām acīm, dziļu elpošanu un centienus atbrīvot prātu no domām.

Lai arī tā ir taisnība, ka meditācija iekļauj sevī klusuma un koncentrēšanās apvienojumu, viss “atbrīvo prātu no domām” koncepts ir liels pārpratums, vēstīts izdevumā "TIME".

“Meditācija nav par to, ka prāts jāatbrīvo no domām vai jāpārstāj domāt vispār, kas ir neiespējami. Meditācija ir par attiecību starp mums un mūsu domām mainīšanu,” komentēja zinātnieks Džadsons Brūvers.

Meditējot mēs varam labāk tikt galā ar stresa izraisītiem veselības stāvokļiem, to skaitā tiem, kas saistīti ar gremošanas sistēmu.

Lūk, kas tev būtu jāzina par meditāciju un ko no tās gaidīt.

Kas ir meditācija?

Meditācijas praktizēšana var norisināties dažādās formās, turklāt dažas no tām radušās pat vairāk nekā divus tūkstošus gadu senā pagātnē. Šo formu specifika ir atšķirīga, tomēr viena lieta tām ir kopīga – visas dažādās meditācijas formas vingrina vai attīsta uzmanību un modrību.

Mailzs Nīls, kurš sarakstījis grāmatu par Tibetas budistu meditāciju “Gradual Awakening”, saka, ka ir trīs meditācijas tipi. Pirmais un vispopulārākais tips - koncentrēšanās meditācija, proti, tajā cilvēks cenšas savu prātu pievērst vienam punktam, piemēram, elpošanai, svecei vai mantrai. Otrs tips ir tā saucamā atvērta fokusa meditācija, kurā cilvēks cenšas pievērst uzmanību visām domām, emocijām un sajūtām, kas rodas konkrētajā brīdī, tomēr izvairīties no to vērtēšanas. Trešais tips ir kultivēšanas meditācija, kurā cilvēks cenšas attīstīt (kultivēt) specifiskas prāta kvalitātes, piemēram, labsirdību.

Kāds veselībai labums no meditācijas?

Visi meditāciju veidi attīsta uzmanību un modrību, turklāt pētījumos pierādīts, ka meditācija var uzlabot cilvēka koncentrēšanās spējas. Nesenā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Frontiers in Human Neuroscience”, atklāts, ka tikai 10 minūtes mierīgas meditācijas uzlaboja cilvēku reakciju un precizitāti uzmanības testā.

“Es domāju, ka daudzi cilvēki pietiekami nenovērtē vērības un uzmanības lomu dzīvē. Katrā dzīves mirklī tavas smadzenes no visām pusēm tiek bombardētas ar informāciju, kuras ir vairāk, nekā smadzenes var apstrādāt. Liela daļa no šīs informācijas uz tevi nāk no apkārtējās pasaules, tomēr ievērojams daudzum tās nāk no tava paša prāta - nav svarīgi, vai tās ir domas par darbu, bažas par kādu gaidāmu notikumu. Vērība un uzmanība kalpo kā informācijas filtrs jeb prāta durvju sargs, kas palīdz uzmanību vērst pareizajā virzienā,” skaidroja Kalifornijas universitātes pētnieks Maikls Mrazeks.

Domāšanas kvalitātes un atmiņas uzlabošanās ir vēl divi ar meditāciju saistīti ieguvumi. Meditācija var arī palīdzēt cilvēkam labāk atpazīt un saprast savas emocijas, un tikt no tām vaļā, nevis ļauties nebeidzamam uztraukumam un pārdomām. Spēja regulēt emocijas varētu būt viens no iemesliem, kā meditācija var palīdzēt cilvēkiem, kuri sirgst ar depresiju.

Meditācija arī var palīdzēt tikt galā vai izvairīties no ar stresu saistītiem stāvokļiem. Kādā nelielā pētījumā zinātnieki atklāja, ka meditācija palīdzēja samazināt simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti tiem pacientiem, kuri sirga ar kairinātas zarnas sindromu un iekaisīgās zarnas slimību. Turklāt meditācija tiek saistīta arī ar hronisku sāpju mazināšanu.

Kā meditācija to visu paveic? Šķiet, ka meditācija paaugstina aktivitāti tajos smadzeņu reģionos, kas saistīti ar sāpju regulāciju.

Vai meditācija var būt kaitīga veselībai?

Meditācija dažos gadījumos var radīt draudus cilvēka veselībai. Piemēram, cilvēkiem, kuri piedzīvojuši kādu mentālu traumu vai ir garīgi nestabili, intensīva meditācija var problēmu padarīt vēl nopietnāku. Īpaši tad, ja cilvēkam trūkst meditācijas pieredzes un viņš sevi tajā “iesviež” pārāk strauji.

Meditācija jāveic pēc stingrām instrukcijām, lēnām vingrinoties un pakāpeniski dodoties pretī mērķim.

Uz augšu