Krievijas sāktā izmeklēšana pret četriem Lietuvas tiesnešiem, kas marta nogalē pasludināja spriedumu 1991.gada 13.janvāra apvērsuma mēģinājuma lietā, demokrātiskā sabiedrībā nebūtu iedomājama, norādījis Lietuvas Tiesnešu padomes vadītājs Aļģimants Valantins.
"Atliek nožēlot, ka viena valsts uzskata neatkarīgas otras valsts tiesas spriedumu par noziedzīgu darbību, - politiska konfrontācija nebūtu jāīsteno ar krimināltiesību līdzekļiem," viņš trešdien sacījis ziņu aģentūrai BNS. "Demokrātiskā sabiedrībā tiesas lēmumus var apstrīdēt vienīgi noteiktā kārtībā, bet kriminālatbildība par godīgu tiesneša pienākumu pildīšanu nav iespējama un nav iedomājama."
Tiesnešu padome arī norāda, ka nav no Krievijas saņēmusi nekādu oficiālu informāciju par izmeklēšanu, kas sākta pret Lietuvas tiesnešiem.
Jau ziņots, ka Krievijas Izmeklēšanas komiteja trešdien pavēstīja, ka pret Viļņas apgabaltiesas tiesnešiem Aivu Survilieni, Virgīniju Pakalnīti-Tamošūnaiti un Artūru Šumsku, kā arī jau pensionējušos tiesnešu kolēģijas priekšsēdētāju Ainoru Kornēliju ierosināta krimināllieta, apsūdzot viņus "tīšā netaisnīga sprieduma pieņemšanā".
Vēl pirms tam, jau marta vidū, šī komiteja neklātienē izvirzīja apsūdzības par "Krievijas pilsoņu nelikumīgu kriminālvajāšanu" bijušajam Lietuvas prokuroram Simonam Slapšinskam.
Viļņas apgabaltiesa 27.martā pasludināja spriedumu 13.janvāra lietā, kas tiek uzskatīta par vienu no apjomīgākajām un svarīgākajām Lietuvas tiesu vēsturē, un atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tostarp bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu, bijušo padomju armijas Viļņas garnizona komandieri Vladimiru Ushopčiku un bijušo PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) specvienības "Alfa" komandieri Mihailu Golovatovu.
Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstoši cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.
