/nginx/o/2019/04/29/12016010t1h1748.jpg)
“Viens no sliktākajiem produktiem, manuprāt, ko veikalā var nopirkt, ir sveramie cepumi. Pirmkārt tāpēc, ka ikviens, kas iet garām, var tiem uzšķaudīt, pieskarties, pagaršot un nolikt atpakaļ, otrkārt tāpēc, ka to pamatsastāvā ir cukurs un taukvielas. Turklāt, skatoties uz cenu, saproti, ka tajos nekādi labie tauki nevar būt,” TVNET stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Sporta un uztura katedras lektore, studiju programmu Uzturs un Uzturzinātne vadītāja Lolita Neimane.
Skumjākais ir tas, ka lauku veikalu sortimentā lētie, sveramie cepumi ir vieni no visvairāk pieprasītajiem, stāsta uztura eksperte.
“Cepumi un lētās desas… Desu ražošanā izmanto lielu sāls daudzumu, jo, ja sāls ir maz, produkts nav bakterioloģiski drošs. Savukārt sāls organismā aiztur šķidrumu, līdz ar to veidojas tūskas, tiek noslogotas nieres, paaugstinās asinsspiediens, un tas viss var veicināt insulta rašanos. Sāls daudzums jāsamazina arī saistībā ar kuņģa vēža risku. Man ir viens kritērijs: ja restorānā ēdiens ir sasālīts, es saku, ka negaršoja.
Es visu gatavoju bez sāls, izņemot zupu, kurai sāli pieberu pašās beigās. Iesaku lietot rupjo jūras sāli un piebērt to ēdienam, kad tas jau ir uz šķīvja.
Sāls liedz sajust zivs un gaļas īsto garšu. Nemaz nerunājot par vegetu, kas nogalina visu. Diemžēl pavārskolās tā joprojām ir goda vietā.
Es studentiem demonstrēju video, kā tiek ražotas desas. Ko tikai tajās nesaliek!
Cūku ādas, vistu ādas, tad to visu maļ un maļ, pievieno ledu, ūdeni, garšvielas, krāsvielas. Beigās iegūst slapju rozā gabalu. Kāpēc vispār tādu gribas ēst? Ja gribi zivi, ēd to, nevis zivju pirkstiņus, ja gribi, gaļu, tad ēd gaļu, nevis desu, ja gribi persiku, ēd augli, nevis persiku kompotu.”
