Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis otrdien paziņojis, ka pieņem Baltkrievijas piedāvājumu apspriest kopīgas Astravjecas AES novērošanas sistēmas veidošanu, bet paudis zināmu vilšanos, ka Minska noraidījusi viņa priekšlikumu pārveidot pie abu valstu robežas topošo AES par gāzes koģenerācijas staciju.
Pēc viņa teiktā, kopīgas novērošanas sistēmas izveide ļautu Lietuvai sekot radiācijas fona izmaiņām atomelektrostacijā, kuras celtniecība Lietuvai rada bažas no drošības viedokļa, un pamanīt iespējamos incidentus.
Kā norādījis Skvernelis, lai pārrunātu šos jautājumus, būtu jātiekas Lietuvas un Baltkrievijas enerģētikas ministriem.
Jau ziņots, ka Lietuvas premjers martā nosūtīja savam Baltkrievijas kolēģim Sergejam Rumasam vēstuli, kurā ierosināja apsvērt alternatīvas Astravjecas atomelektrostacijai un vienlaikus pieminēja iespēju, ka tādā gadījumā Baltkrievijai varētu tikt nodrošināta gāzes piegāde no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa.
Tiesa gan, šī premjera ideja pašā Lietuvā vērtēta kritiski, saskatot tajā acīmredzamu saistību ar viņa priekšvēlēšanu kampaņu pirms maijā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.
Lietuva tagad saņēmusi Baltkrievijas premjera atbildes vēstuli, kurā Skverneļa piedāvājums atzīts par nelietderīgu gan no tehniskā, gan ekonomiskā viedokļa. Rumass norādījis, ka AES celtniecības projekts jau ir nobeiguma stadijā, un vienlaikus uzsvēris, ka viens no šā projekta mērķiem ir diversificēt Baltkrievijas kurināmā un enerģētikas bilanci, cenšoties samazināt atkarību no gāzes importa. Viņš skaidrojis, ka šobrīd Baltkrievija gāzes elektrostacijās saražo 95% visas elektroenerģijas, bet Astravjecas AES valstij ļaus ik gadu samazināt gāzes patēriņu par aptuveni pieciem miljardiem kubikmetru un līdz ar to jūtami ierobežot gāzes īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā, kā arī siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomu.
Cita starpā kaimiņvalsts valdības vadītājs arī aicinājis Lietuvu atsākt dialogu, lai izveidotu kopīgu darba grupu, kas analizētu gan Astravjecas AES, gan ar Lietuvas Ignalinas AES slēgšanu saistīto objektu darbību, un piedāvājis arī apspriest kopīgas Astravjecas AES radiācijas moonitoringa sistēmas veidošanu.
"Domāju, šo iespēju mēs izmantosim, runājot par mūsu sabiedrības drošību," žurnālistiem otrdien sacīja Lietuvas premjers.
Vienlaikus viņš neslēpa, ka cerējis, ka Minska viņa priekšlikumu pienācīgi novērtēs, jo paši baltkrievi deklarējuši vēlmi samazināt atkarību no Krievijas gāzes.
"Tagad šī atkarība no Krievijas gāzes tiek aizstāta ar pilnīgu atkarību no Krievijas elektroenerģijas, tai skaitā no kodoldegvielas," izteicās Skvernelis.
Premjers arī uzsvēra, ka Lietuvas nostāja Astravjecas AES jautājumā nemainās - Viļņa joprojām uzskata, ka šis objekts ir nedrošs, un pieprasīs garantēt stresa testu laikā atklāto trūkumu novēršanu. Šai jautājumā Lietuva jau tuvākajā laikā gatavojas vērsties Eiropas Komisijā.
Kā ziņu aģentūrai BNS iepriekš sacījis Lietuvas Valsts kodoldrošības inspekcijas (VATESI) vadītājs Mihails Demčenko, šobrīd abas valstis saskaņo tehnisku vienošanos par sadarbību un informācijas apmaiņu iespējamo kodolavāriju gadījumā, ko paredzēts parakstīt, pirms Astravjecā būs nogādāta pirmā kodoldegviela.
Lietuva uzskata Astravjecas AES projektu, ko īsteno Krievijas korporācija "Rosatom", par nedrošu un jau gadiem ilgi centusies panākt tā apturēšanu, rosinot Eiropas Savienības (ES) līmenī elektroenerģijas importa embargo, taču šis priekšlikums nav radis atbalstu ES institūcijās un citās dalībvalstīs.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. No Latvijas robežas topošo kodolspēkstaciju šķir aptuveni 110 kilometri.
Lietuvas Seims aizpērn vienprātīgi pieņēma likumu, kurā atzīts, ka Astravjecas AES ir nedroša un apdraud Lietuvas nacionālo drošību, vidi un sabiedrības veselību, un Lietuvas valdība drīz pēc tam apstiprināja plānu, kā bloķēt tajā ražotās elektroenerģijas importu.
Minska Lietuvas pārmetumus noraida, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.
Minska pirmo AES reaktoru sola iedarbināt šogad, bet sākotnējais termiņš no pavasara tagad pārcelts uz rudeni, savukārt otro reaktoru paredzēts iedarbināt aptuveni gadu pēc tam, kad būs sācis darboties pirmais.
