Lietuvas zaļzemnieki pieļauj aiziešanu no varas pēc iespējamas neveiksmes prezidenta un EP vēlēšanās

Kā liecina socioloģisko pētījumu kompānijas "Vilmorus" aprīlī veiktas aptaujas rezultāti, Skvernelis kandidātu reitingā ierindojas tikai trešajā vietā ar 16,7%, atpaliekot no opozīcijas partijas "Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti" atbalstītās kandidātes Ingrīdas Šimonītes un ekonomista Gitana Nausēdas, par kuriem būtu gatavi balsot attiecīgi 22,3% un 21,9% vēlētāju.

Pats premjers, ko 2016.gada Seima vēlēšanās pārliecinoši uzvarējušie zaļzemnieki savulaik deleģēja šim amatam kā bezpartijisku kandidātu, tagad, prezentējot savu priekšvēlēšanu programmu, publiski izteicās, ka Seimā atkarībā no prezidenta vēlēšanu rezultātiem varētu izveidoties jauns valdošais vairākums.

Kā ceturtdien paziņojis Karbauskis, faktiski viņš par tēvzemiešu kandidātiem uzskata tiklab Šimonīti, kā Nausēdu. Viņaprāt, ja par prezidentu tiktu ievēlēts viens no abiem šiem kandidātiem, bet Skvernelis zaudētu, pieaugtu tēvzemiešu ietekme uz politiskajiem procesiem un viņi vēl vairāk pastiprinātu spiedienu uz zaļzemniekiem, kas esot jūtams jau šobrīd.

"Tad kādēļ gan spēlēt šo spēli un pusotru gadu iet pret tautas gribu, ja tā tiks pausta vēlēšanās?" viņš vaicājis, piebilzdams, ka tēvzemieši pašlaik aktīvi mēģinot pārliecināt visu frakciju pārstāvjus "gāzt varu", tomēr pagaidām koalīcija vēl spēj panākt savu lēmumu pieņemšanu.

Karbauskis izteicies, ka pēc zaļzemnieku aiziešanas no koalīcijas alternatīva varētu būt vai nu tēvzemiešu mazākuma valdība vai arī Seima pirmstermiņa vēlēšanas.

"Ja neviens neņem varu, neviens neizvirza premjera kandidatūru vai premjera kandidatūrai nav atbalsta, tad būs pirmstermiņa vēlēšanas; iespējama arī konservatīvo mazākuma valdība. Ja mēs nolemsim strādāt tālāk, nekādu problēmu vispār nav," viņš paziņojis.

Daļa politiķu Skverneļa izteikumos par iespējamu jaunu koalīciju saskata centienus manipulēt ar vēlētājiem.

"Es to traktētu kā vēlētāju mobilizēšanu, pasviežot argumentu, ka gadījumā, ja premjers nekļūs par prezidentu, tad visi labie darbi apstāsies un aizsāktās iniciatīvas netiks turpinātas," ziņu aģentūrai BNS sacījusi Seima opozīcijas līdere, Liberāļu kustības deputāte Viktorija Čmilīte-Nīlsena.

Līdzīgu vērtējumu izteicis arī sociāldemokrātu līderis Gintauts Palucks.

"Domāju, ka tā ir vēlēšanu kampaņa un viņš vienkārši mēģina saliedēt savus atbalstītājus, norādot uz apdraudējumiem," aģentūrai sacījis politiķis. "Gluži pretēji - Skvernelim jāturpina pildīt premjera pienākumus līdz galam, jo viņš dalījis tik daudz solījumu, ka pats apzinās, ka tos izpildīt nav iespējams, un tas nozīmē, ka atkāpšanās viņam būtu viens no ērtākajiem risinājumiem."

Nausēda, kas visu laiku turējies kandidātu reitinga augšgalā, ir teicis, ka uzvaras gadījumā piedāvātu Skvernelim kā saimnieciskas ievirzes cilvēkam premjera amatu un aicinātu viņu turpināt iesākto.

"Šai priekšvēlēšanu kampaņā premjers dalījis visai daudz solījumu, tad nu prezidenta uzdevums būs ne tikai atgādināt par tiem, bet raudzīties, lai tie tiktu īstenoti, vienlaikus ievērojot valsts finanšu ilgtspēju," izteicies pazīstamais ekonomists.

Kā uzsvēris Nausēda, Skvernelim un zaļzemniekiem nevajadzētu "izvērst šantāžu ar domu par aiziešanu no valdošās koalīcijas un punkta pielikšanu labajiem darbiem".

"Te nav nekāda smilšu kaste, kur nomest rotaļmantiņas un skriet projām, ja kaut kas nenotiek pēc tava scenārija. Mēs visi gribam labu Lietuvai, tādēļ mums visiem jāradinās strādāt kopā," norādījis kandidāts. "Taču gadījumā, ja Skvernelis patiešām vairs nevēlas strādāt premjera darbu un pildīt valdības solījumus, es saskatu arī citas alternatīvas."

Koalīcijas līgums šobrīd Lietuvā apvieno zaļzemniekus un Lietuvas sociāldemokrātu darba partiju, kurām ir arī sadarbības līgums ar partijas "Kārtība un taisnīgums" parlamenta frakciju, kas šiem politiskajiem spēkiem nodrošina 69 balsis Seimā, kurā ir 141 deputāts. Diezgan bieži šīm partijām balsojumos pievienojas arī "Lietuvas poļu vēlēšanu akcija-Kristīgo ģimeņu savienība", palīdzot iegūt līdz pat 77 balsīm.

Lietuvas prezidenta vēlēšanas notiks 12.maijā. Ja nevienam kandidātam neizdosies iegūt vairāk par pusi balsu, 26.maijā, vienlaikus ar EP vēlēšanām, notiks vēlēšanu otrā kārta.

Pašreizējai prezidentei Daļai Grībauskaitei konstitūcija liedz kandidēt uz trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas.