Tibetas jautājums ir eksāmens pasaulei un arī Lietuvai, kas ļauj novērtēt, vai cilvēktiesības un savas konstitucionālās vērtības patiesi tiek ievērotas, vai arī tikai deklarētas vārdos, pirmdien norādījis trimdā bāzētās un Ķīnas neatzītās Tibetas Centrālās administrācijas vadītājs Lobsangs Sangajs, kas ieradies vizītē Viļņā.
Viņš uzsvēris, ka neaicina Lietuvu atteikties no ekonomiskajām attiecībām ar Pekinu, taču uzskata, ka tas jādara, nenododot savus morāles principus.
"Tibeta ir tests pasaulei un Lietuvai. Jūs nevarat sacīt, ka iestājaties par demokrātiju, par cilvēktiesībām, par vides aizsardzību, taču neiestāties par Tibetu. Ja iestājaties par visām minētajām lietām, tad jums jāatbalsta arī Tibeta," preses konferencē Lietuvas Seimā norādījis Sangajs. "Ja jūs to nedarāt, tad patiesībā neesat nedz par demokrātiju, nedz cilvēktiesībām, nedz vidi, nedz arī par tām Lietuvas vērtībām, par kurām cilvēki cīnījās un ierakstīja šos principus konstitūcijā."
Kā norādījis Tibetas trimdas administrācijas vadītājs, viņa vizītes mērķis ir ne tikai lūgt atbalstu Tibetai, bet arī pārbaudīt Lietuvas vērtības un principus.
"Mēs nesakām, ka jums nevajadzētu ielaisties nekādās darīšanās ar Ķīnu. Gluži pretēji. Mēs nesakām - neattīstiet biznesa attiecības ar Ķīnu. Jums tas jādara, jums jāpelna nauda, bet nepārdodiet savu morāli," aicinājis Sangajs.
Šādu pārliecību paudis arī Lietuvas nodibinājuma "Tibeto namai" ("Tibetas mājas") vadītājs orientālists Vītis Vidūns.
"Pienākumu solidarizēties ar Tibetu nosaka arī mūsu valsts vēsture," viņš uzsvēris, atgādinot, ka 1990.gadā, kad Lietuva paziņoja par savas valstiskās neatkarības atjaunošanu, vienu no pirmajām atbalsta telegrammām tā saņēma no Tibetas budistu garīgā līdera Dalailamas, un tobrīd šim atbalstam bija liela nozīme.
"Ja paraugāties Āzijas kartē, tur nav atrodama Tibeta, tur ir Ķīna. Ja jūs paskatītos tābrīža pasaules kartēs - tur nebija nekādas Lietuvas, bija tikai viens milzīgs sarkans traips, un bija soļi, kuri palīdzēja mums atgriezties pasaules kartē, tādēļ mums jāatbalsta Tibeta pasaules kartē," sacījis Vidūns.
Tikmēr pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas līderis Vītauts Landsberģis atzinis, ka situācija Lietuvas neatkarības atjaunošanai tobrīd pasaulē bija labvēlīgāka.
"Pasaule nebija tik konformistiska, mazāk centās pielāgoties lielajām diktatūrām, acīmredzot vairāk nekā šobrīd spēja novērtēt brīvību un demokrātiju," viņš spriedis.
Landsberģis atgādinājis, ka Tibetas tautas pastāvēšana, iespējams, ir apdraudēta, lai gan tibetieši "ir ļoti noturīgi savā garā un pārliecībā, ka viņi grib dzīvot un viņiem jādzīvo kā tautai, kā savdabīgai, neatkārtojamai pasaules kultūrai ar savu ticību, tradīcijām un visu garīgo saturu".
Kā savukārt norādījis Sangajs, Ķīnas politika vērsta uz asimilāciju. Pēc viņa teiktā, Tibetā iznīcināti gandrīz visi budistu klosteri, skolās jau no mazajām klasēm tiek mācīta ķīniešu valoda, mūziķiem jādzied ķīniešu valodā un jānēsā ķīniešu tradicionālais apģērbs.
"Viņi grib tibetiešus pārvērst par ķīniešiem," viņš stāstījis, bet piebildis, ka no pilnīgas asimilācijas Tibetu savā ziņā sargā klimats, jo daudziem ķīniešiem Tibetas ziemas šķiet pārāk aukstas.
Lietuvas valdība Tibetu oficiāli uzskata par Ķīnas daļu, bet kopā ar citām Eiropas Savienības valstīm iestājas par mierīgu noregulējumu Ķīnas valdības un tibetiešu attiecībās.
Ķīnas vēstniecība Lietuvā pirmdien nosodījusi Tibetas trimdas administrācijas vadītāja vizīti Lietuvā un viņa preses konferenci Seimā un nosaukusi to par "nopietnu politisku incidentu", paziņojot, ka preses konferences dalībnieki "nav ņēmuši vērā lielos Tibetas sasniegumus pēdējo gadu desmitu laikā un ignorējuši tibetiešu panākto lielo ekonomisko, sociālo un kultūras progresu".
