Raidījums: iepakojuma depozīta sistēmai grib piedāvāt vēl jaunus variantus

Atkritumu konteineri; ilustratīvs foto.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Vai vides ministrs mēģina nobremzēt dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, paplašinot diskusiju lauku un liekot atkal vērtēt vairākus depozīta sistēmas ieviešanas modeļus? Šāds jautājums radies, tuvojoties likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām. Viena no idejām, kas izskan no atbildīgo politiķu puses, ir par depozīta sistēmā pieņemamā iepakojuma veidu būtisku paplašināšanu. Par šādu scenāriju kā alternatīvu gan runā vēl tikai atkritumu apsaimniekotāji, kuri vispirms iestājas pret depozīta sistēmu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Jau pēc sešiem gadiem dzērienu ražotājiem būs jāpanāk, ka tiek savākti 77 procenti no dzērienu plastmasas iepakojuma. Pēc desmit gadiem – 90 procenti. To marta beigās nolēma Eiropas Savienība. Atbildība par plastmasas dzērienu iepakojuma atpakaļceļu gulsies uz ražotāju pleciem. Tāpat kā potenciālās soda naudas par normu neizpildīšanu. “Un par to būs atbildīgi ražotāji. Ja pašlaik mēs jau maksājam naudu - ražotāji ir noslēguši līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem un maksā par atkritumu savākšanas un šķirošanu, un kopumā maksā par to ne mazas summas, un arī atbildība ir uz atkritumu apsaimniekotājiem, tad tagad tas viss ir pavērsies viennozīmīgi tikai uz ražotājiem, jo ražotāji gan atbildēs par to, ko viņi pārdod, gan arī par to, ko viņi savāc, un arī šīs soda naudas faktiski ir  ļoti iespaidīgas - mūsu juristi skatījās, ka tie varētu būt no 80 līdz simt miljoniem eiro - gan Latvijas valstij, gan arī ražotājiem,” raidījumam saka Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Tieši šis bija galvenais iemesls, kādēļ aprīļa beigās Pārtikas uzņēmumu federācija kopā ar dzērienu ražotājiem vienojās atbalstīt depozīta sistēmu un sadarboties tās ieviešanā. “Neviena valsts ar dalīto konteineru sistēmu nav savākusi tik lielu vienreizējo pudeļu faktisko procentu. Depozīta sistēma ir vienīgā sistēma, kur var to nodrošināt,” saka Šure.

Aptuveni tai pašā laikā ar pretēju viedokli klajā nāca Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kuras biedri ir gan gan dzērienu ražotāji, gan atkritumu biznesa pārstāvji. Kamera aicināja izvērtēt depozīta sistēmas ieviešanas efektivitāti, iespējamos modeļus, un arīdzan prezentēja pētījumu, liekot akcentu uz atsevišķiem faktiem, kas depozīta sistēmu parāda kā neizdevīgu un saskan ar atkritumu apsaimniekotāju viedokli. Viņi arī ierosināja veikt pētījumu. Bet neuzsvērts palika dzērienu ražotājiem būtiskais - par depozītu kā efektīvāko izlietotā iepakojuma savākšanas veidu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš saka - nav zinājis par ražotāju pozīciju, bet noliedz, ka viņi lobētu tikai vienas nozares biedru viedokli. “Mums ir arī padomes lēmums par to, ka mēs aicināsim kopā tos biedrus, kurus šī tēma interesē - gan tirgotājus, gan pārtikas preču ražotājus, kuri ir mūsu biedri, gan arī atkritumu apsaimniekotājus, liksim kopā, mēģināsim saprast – par, pret, kādi ir argumenti,  un beigu beigās, par kādu pozīciju izšķirties arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai. Tas varētu būt kādā no tuvākajām prezidija sēdēm, iespējams 13.maijā,” saka Endziņš.

Ja depozīta plānus neatcels, sīva cīņa, kas jau ir aizsākusies, notiks par to, kas iegūs tiesības apsaimniekot savākto iepakojuma materiālu. Patlaban likumprojektā ierakstīts, ka sistēmas operatoru veido dzērienu ražotāju un tirgotāju biedrības. Līdzīgi, kā tas ir citās valstīs. Piemēram, Lietuvā, depozīta ietvaros savākto pārdod izsolē. Tas nav izdevīgi tiem, kuri šobrīd PET pudeles un skārdenes savāc caur šķiroto atkritumu punktiem.

AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis raidījumam saka: “Mēs tomēr uzskatām, ka, ja tiek izlietota publiskā nauda, respektīvi, iedzīvotāju nauda, tad vislabākais veids, kā pārliecināties par to, ka ir dabūts vislabākais piedāvājums, ir konkurss. Kāpēc likumā tiek iestrādāts uzreiz, kad noteiktai grupai ir šis te monopolstāvoklis? Monopolstāvoklis ir tāda ļoti slidena taciņa. Mēs uzskatām, ka tomēr ir šis konkurss. Tieši tāpat kā atkritumu apsaimniekošanā pašvaldība rīko konkursu, nodefinē noteikumus, šajā gadījumā tā būtu valsts, un tad nāk komersanti un piedalās un piedāvā savu risinājumu.”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce apliecina, ka viņam bijušas sarunas ar atkritumu saimniecību uzņēmumu asociāciju, kuri prasījuši izstrādāt skaidru modeli, īpaši par to, kas notiek ar iepakojumu pēc tā savākšanas. Pūce saka – tā ir leģitīma prasība. Taču viņš nesniedz skaidru atbildi, vai darbs pie vairākiem scenārijiem nenobremzēs likumprojekta gaitu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/Par!) : “Lai jūs saprastu, mums ir pašlaik iesniegtais likums, ko iepriekšējā valdība sagatavoja un Saeima atbalstīja, un ko šī Saeima ir pārņēmusi, faktiski neparedz izšķiršanos par to, kuru tad tieši no visiem iespējamajiem pudeļu depozīta modeļiem mēs plānojam ieviest, un tādi ir vairāki, un tas ir tas, kas mums ir jāpiedāvā. Un ir jāveic šī nepieciešamā ieguvumu un zaudējumu analīze katram modelim, un tas šobrīd tiek gatavots, un būs mūsu priekšlikumi par to, kādu ceļu iet.”

Pūce gan arī kritizē LTRK pētījumu, norādot, ka tas ir pārāk vispārīgs un nedod pietiekami skaidru priekšstatu, ko nozīmē izšķiršanās par depozīta sistēmas izveidi. Saeima visu pušu priekšlikumus gaida līdz 20.maijam un tad būtu jāsākas darbam pie projekta sagatavošanas otrajam no pavisam trim lasījumiem Saeimā.

Saeimas Vides un klimata apakškomisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (A/Par!) “Ieviešot jebkādu sistēmu vai pārveidojot, tiek piedāvāti vairāki modeļi, un attiecīgi tad mēs izvēlamies vienu vai citu modeli, uz kuru ejam uz priekšu. Kārtīgi viņu attīstām un izdiskutējam. Šajā gadījumā bija tikai viens modelis, uz kuru mēs šobrīd strādājam.”

Par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs (KPV LV) saka: “Sanāk, ka divas no iesaistītajām pusēm - sabiedrība un dzērienu ražotāji, to atbalsta. Vienīgie aktīvie pretinieki ir atkritumu apsaimniekotāji, kas, liekas, nav īsti korekti.”

Bez Latvijas šobrīd vēl vairākas Eiropas valstis plāno ieviest iepakojuma depozītsistēmu. Viens no iemesliem – jaunās Eiropas prasības par dzērienu iepakojuma savākšanu. Kuru mērķis ir panākt, lai pudeles nepaliek dabā.

Lai arī ir mēģinājumi uzsvērt, ka dzērienu iepakojums veido tikai nepilnu procentu no visiem atkritumiem, un to savākšana būtiski nemazinās atkritumu kalnus. Taču kopā ar šo argumentu jāņem vērā, ka tieši depozītā iekļaujamais iepakojums ir viena no vērtīgākajām izejvielām, ko iegūst atkritumu apsaimniekotāji. Viņi aprēķinājuši, ka, ieviešot depozīta sistēmu, viņu ieņēmumi var sarukt par aptuveni 15 procentiem.

Uz augšu