Lietuvā svētdien notikušajā referendumā par dubultpilsonības piešķiršanas iespēju paplašināšanu atbalsts iecerei bija nepietiekams, liecina Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas pirmdien publiskotie provizoriskie dati. Tajā pašā dienā notika arī Lietuvas prezidenta vēlēšanas un balsojums par parlamenta deputātu skaita samazinājumu.
Lietuvas Konstitūcijas 12.pantam, kas reglamentē pilsonības iegūšanas kārtību, noteikta stingra aizsardzība un to var mainīt vienīgi tad, ja par to referendumā nobalso vairāk nekā puse balsstiesīgo Lietuvas pilsoņu. Šobrīd Lietuvas vēlētāju sarakstā ir 2 472 405 pilsoņi, tātad minētā panta grozīšanai nepieciešams 1 236 203 vēlētāju atbalsts.
Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā publicētā informācija liecina, ka par grozījumiem balsoja 927 410 vēlētāju, jeb 73,4% nobalsojušo. Tomēr atbalsts bijis nepietiekams, lai grozījumus varētu veikt.
Lietuvas vēlētājiem svētdien notikušajā referendumā bija jāpauž attieksme pret dubultpilsonības paplašināšanu. Pašlaik Lietuvas konstitūcija noteic, ka Lietuvas Republikas pilsonību iegūst piedzimstot vai citā likumā noteiktā ceļā un neviens nevar būt vienlaikus Lietuvas Republikas un citas valsts pilsonis, neskaitot atsevišķus likumā paredzētus gadījumus.
Referendumā vēlētājiem jādod atbilde uz jautājumu, vai viņi piekrīt, ka dubultpilsoņi var būt personas, kurām ir tādu valstu pilsonība, kas atbilst eiroatlantiskās integrācijas kritērijiem. Šie kritēriji, kā arī konkrēts tādu valstu saraksts tiks noteikti ar likumu.
Vēlētāju zemās aktivitātes dēļ otrs referendums par parlamenta deputātu skaita samazinājumu nav uzskatāms par notikušu, liecina Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas pirmdien publiskotie provizoriskie rezultāti.
Saskaņā ar tiem Lietuvas Konstitūcijas 55.panta grozījumus, kas paredz deputātu skaitu parlamentā samazināt no 141 līdz 121 deputātam, atbalstīja vairāk nekā 75% nobalsojušo.
Tomēr referendumā piedalījās 47% balsstiesīgo, bet, lai referendumu varētu uzskatīt par notikušu, sava izvēle bija jāizdara vismaz pusi balsstiesīgo.
Šā panta grozīšanai bija nepieciešams, lai priekšlikumu atbalsta vairāk nekā puse referendumā piedalījušos pilsoņu, bet ne mazāk kā trešdaļa balsstiesīgo pilsoņu, tātad Seima deputātu skaits tiktu samazināts, ja vēlētāju aktivitāte pārsniegtu 50% un vairāk nekā puse no viņiem, bet ne mazāk kā 824 135 balsotu "par".
Lietuvā valdošās Zemnieku un zaļo savienības, kas ierosināja šos konstitūcijas grozījumus, līderis Ramūns Karbauskis par referenduma neveiksmi vainoja opozīcijā esošo konservatīvo partiju "Tēvzemes savienība - Lietuvas Kristīgie demokrāti".
"Tas parāda to, ka konservatīvie, kas aicināja savus vēlētājus neņemt referenduma biļetenu, rīkojās vienkārši nelietīgi. Jo paši taču pirms dažiem gadiem piedāvāja Seimam samazināt deputātu skaitu, bet tagad visi par to ir kategoriski aizmirsuši," ziņu aģentūrai BNS sacīja Karbauskis.
"Situācija ir tāda, ka 80% Lietuvas iedzīvotāju sacīja, ka ir jāsamazina [deputātu skaits parlamentā], bet viņi izdarīja tā, ka tas nesasniedz 50% nobalsojušo, un šajā gadījumā nes visu politisko atbildību par to, ka izgāzās referendums, kurā iedzīvotāji acīmredzami atbalstīja lēmumu samazināt Seima deputātu skaitu līdz 121," paziņoja politiķis.
Saistošajā referendumā vēlētājiem bija jāizsaka sava attieksme pret valdošās Zemnieku un zaļo savienības ierosinātajiem konstitūcijas 55.panta grozījumiem, kas paredz samazināt Seima deputātu skaitu no 141 līdz 121. Šis ierosinājums tiek pamatots ar būtisku Lietuvas iedzīvotāju skaita samazināšanos kopš tagadējās konstitūcijas izstrādes, proti, 1992.gadā, kad tā tika pieņemta, valstī bija 3,7 miljoni iedzīvotāju, bet tagad - vairs tikai nepilni 2,8 miljoni. Tomēr daudzi šo ideju uzskata par populistisku, un arī prezidente Daļa Grībauskaite atteikusies balsot šai referendumā, nosaucot to par bezjēdzīgu.
