Kariņš izvairās vērtēt Kalnmeiera darbību, bet sola neiejaukties tiesu varā

Premjerministrs Krišjānis Kariņš.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Ministri var nākt klajā ar dažādiem publiskiem paziņojumiem, taču tie ne vienmēr atspoguļosies valdības kopīgā darbā un lēmumos, komentējot tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) aicinājumu vērtēt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību amatam, LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers vairākkārt uzsvēra, ka viņa vadītā valdība neiejauksies tiesu varas darbībā un ir ļoti svarīgi, lai izpildvara no tiesu varas būtu pilnīgi atdalītas. Kariņš norādīja, ka valdība nevērtē un nevērtēs Kalnmeiera atbilstību ģenerālprokurora amatam, jo to var darīt tikai Saeima.

Uz jautājumu, vai līdz ar rosinājumu vērtēt ģenerālprokurora atbilstību amatam Bordāns neriskē zaudēt savu ministra portfeli, Kariņš atbildēja: "Nepārprotiet! Viņa [Bordāna] kā tieslietu ministra rīcībā ir informācija, kas viņam liek domāt, ka kaut kas būtu no jauna jāvērtē. Iespējams, ka tā arī ir, tikai tas nav valdības darbs. Mums likumā ir noteikta kārtība, kā to darīt," skaidroja Kariņš.

Tomēr Ministru prezidents izvairījās atbildēt uz jautājumu, vai pats ir Bordānam pavaicājis, kas tieši liek viņam apšaubīt Kalnmeiera atbilstību ģenerālprokurora amatam.

Vienlaikus Kariņš uzskata, ka Latvijā ir pietiekami noregulēta likumdošana, lai atsevišķas amatpersonas nevarētu bez skaidra tiesiska pamata nomainīt kādu tiesu varas pārstāvi.

"Es gādāju un gādāšu par to, ka, kamēr viens otrs publiski nāk ar lieliem paziņojumiem, šie paziņojumi tādi arī paliek, līdz netiek izskatīti atbilstošā kārtībā. (..) Tas, ko viens otrs ministrs saka, ne noteikti atspoguļojas un atspoguļosies valdības darbībā kopumā. Es nevaru ietekmēt, ko katrs domā, ko katrs saka, bet es varu ietekmēt, kā valdība kopumā rīkojas. Un valdība turēsies likuma un kārtības normās," solīja Kariņš.

Kā ziņots, valdošās koalīcijas politiķi pirmdien izvairījās paust konkrētu nostāju par tieslietu ministra Bordāna pagājušajā nedēļā pausto ierosinājumu vērtēt ģenerālprokurora Kalnmeiera atbilstību amatam, un plāno pie šī jautājuma atgriezties pēc nedēļas, 27.maijā.

Ministru prezidents pirmdien pēc koalīcijas partiju iknedēļas sanāksmes žurnālistiem pauda, ka visi koalīcijas pārstāvji vēl nav iepazinušies ar Bordāna pamatojumu, līdz ar to pie šī jautājuma plānots atgriezties pēc nedēļas.

Tikmēr Bordāns uzskata, ka viņš esot izraisījis "virzību uz tiesiskumu Latvijas valstī". Ministrs atzina, ka kolēģi ir piesardzīgi šajos jautājumos, tāpēc vēlas iepazīties argumentāciju, taču sanāksmes laikā partneri neesot izteikuši atbalstu Kalnmeieram kā veiksmīgam prokuroram un tiesiskuma nodrošinātājam Latvijā. Bordāns mudināja saprast, ka Ģenerālprokuratūra ir centrālā iestāde tiesiskuma nostiprināšanā.

Apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts uzsvēra, ka tiesu vara ir neatkarīga, bet tā ir "nopietna lieta", ja tieslietu ministrs pauž neuzticību ģenerālprokuroram.

Var būt dažādi viedokļi par Kalnmeiera darbu, sacīja Pavļuts, piebilstot, ka arī AP saskata trūkumus prokuratūras darbā. Vienlaikus Pavļuts akcentēja, ka ir jāvērtē, kāds varētu būt turpmākais ceļš, ja tieslietu ministram ir nopietnas bažas. AP rūpīgi iepazīšoties ar Bordāna argumentāciju un tad arī lemšot par turpmāko rīcību. Koalīcija pie šī jautājuma plāno atgriezties pēc nedēļas, teica Pavļuts.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars sacīja, ka pirmdien partneri nediskutēja par to, vai viņiem patīk vai nepatīk Kalnmeiera darbs, bet gan par iespējamu procedūru. Dzintars atkārtoti atgādināja, ka prokuratūrā tiek izmeklēti Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jura Juraša (KPV LV) iespējami kriminālpārkāpumi. "Tas sarežģī šo diskusiju un apstākļus," norādīja politiķis.

Tikmēr "KPV LV" frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs, netieši norādot uz prokuratūrā esošo kriminālprocesu pret viņu, pauda, ka par šo jautājumu neizsakās objektīvi, bet gan privāti. "Ja Latvijā būtu kustība "Man arī tiesībsargājošās iestādes ir darījušas pāri", es tādā kustībā labprāt iesaistītos," izteicās politiķis.

Kā ziņots, Bordāna vadītā Tieslietu ministrija ģenerālprokurora darbībā esot konstatējusi pazīmes, kas liecinot, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai.

Kalnmeiers, ministra ieskatā, nespēj nodrošināt efektīvu prokuratūras darbu, kvalitatīvu kontroli un uzraudzību pār padoto prokuroru darbu, kā arī nespēj to organizēt un vadīt tā, lai prokuratūra iespējami ātri varētu pārņemt savā darbā starptautiski atzīto labo praksi.

Savukārt Kalnmeiers nav pārsteigts par tieslietu ministra plānu panākt viņa atbrīvošanu no amata, jo Bordāna vadītā Jaunā konservatīvā partija priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam "saukusi personas, kuras būtu jānomaina". Viņš piektdien žurnālistiem teica, ka ar Bordāna argumentāciju viņš nav paspējis iepazīties, taču zinot "tikai tik daudz, ka mani vaino visos iespējamos grēkos".

Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no likumā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas Plēnums.

Pārbaudi ierosina Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījuma. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs neuzskata, ka šobrīd pastāvētu Prokuratūras likumā paredzētie apstākļi, lai sāktu izvērtēt ģenerālprokurora atbilstību amatam.

Tiesā norādīja, ka Bičkovičs atturas no komentāriem par tieslietu ministra paziņojumu par ģenerālprokurora atbilstības amatam izvērtēšanu un norāda, ka šobrīd nepastāv neviens no Prokuratūras likumā 41.3 panta 2.daļā paredzētajiem apstākļiem pārbaudes veikšanai.

Uz augšu