Latvijas interjera dizaina DNS: kā atrast savu unikālo telpu globālā laikmetā?

Kā sabalansēt pārejošo un pārlaicīgo?

Dizainā līdzās pastāv gan īstermiņa trendi – sezonāli vai dažu gadu griezumā, gan pamatīgākas lietas. Svarīgi, kā līdzsvarojam savu dzīves telpu, lai, mainoties pārejošām tendencēm, nezaudētu svaiguma un mūsdienīguma sajūtu.

“Sezonālās tendences parasti redzam it visā no apģērba un meikapa toņiem līdz mēbelēm un sienu krāsām: tās ir krāsas un raksti, tādas vai citādas dzeltenā vai rozā nianses, taču dizainā tās parasti neattiecas uz ilgtermiņa ieguldījumiem, jo mainīt dizainu pārejošas kaprīzes dēļ ir ļoti dārgi. Toties tas, kas vienmēr saglabās vērtību un būs aktuāls, ir īsti, dabiski materiāli, to pārcēlums mūsdienu industrijā un dabas motīvi – vienalga, vai tas būtu sapnis par džungļu apvītu bungalo, vai fototapete no pēdējā ceļojuma, vai arī priekšmeti, kas apdrukāti ar grafiķa radītiem stilizētiem zīmējumiem,” atšķirības uzsver Santa Meikulāne, piebilstot –

interjers, kas ieturēts kādā supertrendīgā stilistikā, parasti ir aktuāls ne ilgāk kā 3–5 gadus.

Tāpēc ir vērts ieguldīt pārlaicīgās lietās un interjeros, kur pareizi sakārtotas funkcijas un fons ļauj mainīt tikai akcentus – krūzītes, vāzītes, atsevišķas mēbeles, dīvāna spilvenus, aizkarus, bet pārējā telpa nenoveco.

Latvijas pelēkais – neaizstājams fons

“Ja vairākas saimnieces ceps pīrāgu pēc vienas un tās pašas receptes, katrai tomēr būs savs veids, kā to pagatavot, un arī pīrāga garša atšķirsies. Tāpat arī telpas izskatā vienmēr uzsveru to, kas ir unikāls un neatkārtojams,” saka Santa Meikulāne, kurai pavisam nesen nācies īpaši daudz domāt par Latvijas dizaina pievienoto vērtību, iekārtojot STENDERS jaunā koncepta veikalu tirdzniecības centrā “Akropole”.

“Latviešu mājokļu dizainā var vienkopus atrast visu – dažādus laikmetus un stilus, Āfriku blakus Tālajiem Austrumiem; arī mums nav gājušas secen modernisma tendences, Bauhaus iedibinātās tradīcijas, ko dizaina pasaule atrāda daudz un dažādās konfigurācijās un tonalitātēs.

Nereti mēģinām “pielīmēties” skandināvu dizainam, taču reizēm aizmirstam, ka mums ir pašiem savas Baltijas dizaina vērtības, kas gan estētiski uzsver ziemeļniecisko piederību, taču izmanto tieši šim reģionam raksturīgus materiālus un tradīcijas,” stāsta dizainere.

Viņa pati ir no Latgales, un kā jau īstenai latgalietei Santai piemīt spīts un apņēmība. To viņa centusies ielikt arī STENDERS jaunajā vizuālajā veidolā. “Daudzi latvieši pārāk bieži sūkstās un neizmanto mums dotās iespējas – dabas bagātības, spējas un pārmantotās prasmes. Savukārt es piederu pie tiem, kas cenšas saskatīt to, ko būtu vērts parādīt pārējai pasaulei.

Mums bieži ir pelēkas debesis un daudz mākoņu, bet Latvijas dabas pelēkie toņi ir izcils fons jebkurai krāsai un talanta izpausmei.

Kāds koku izmanto tikai kā izejmateriālu paletēm, bet mēs šo latviskuma pamatu centāmies iedzīvināt gan mēbelēs, gan telpas iekārtojumā, jo, manuprāt, ir dumji šķērēt mežus un pārdot tos lētos izejmateriālos,” uzskata dizainere. Radot jaunā STENDERS veikala konceptu, izmantots gan masīvkoks, gan saplāksnis, ko ražo Latvijā un kas ir raksturīgs šī reģiona izejmateriāls, turklāt funkcionāli ērti lietojams. Īpašs jaunievedums ir arī testa galdi, kas piešķir dizainam papildu praktisku funkciju, un padomāts arī par bērniem, uzstādot izlietnes mazajiem cilvēkiem saprotamā augstumā, kur izmēģināt želejziepes un citus brīnumus.

Kā ienest Ziemeļu elpu savā dzīves telpā

Lai izceltu ziemeļniecisko piederību un vienlaikus padarītu savu interjeru unikālu, nevajag daudz pūļu, saka Santa Meikulāne. Pietiek izkrāsot telpu baltā krāsā, izklāt no plastmasas maisiņiem noaustu paklāju ar mūsu tautiskajiem rakstiem vai vecmammas vai pašu austu segu, izvēlēties latviešu ražotāju mēbeles un dabiskas lietas – koku, dabiskus audumus, vietējo amatnieku darinājumus. Spožumam noderēs kāds An&Angel trauks, un latvieša māja būs ne ar ko nesajaucama.

“Mēs joprojām esam mežoņi – labā nozīmē,” saka Santa. “Ēdam gārsas, supermodernos kokteiļos blendējam ne tikai čia sēklas, bet arī pienenes ar visām saknēm.

Kamēr pārējā pasaule šobrīd izmanto bluķīšus kā galdiņus, mums tās ir senas tradīcijas – esam ilgi dzīvojuši guļbaļķu pilīs un ciešā sasaistē ar dabu. Visu cieņu kristietībai, bet latviešu pagāniskās saknes tā nav spējusi izskaust līdz pat 17., 18. gadsimtam, kas ir ļoti ilgi. Tāpēc viss, kas nācis no iepriekšējām paaudzēm, mums vēl aizvien ir asinīs, un tas ir jāizmanto arī sava unikālā interjera radīšanai.”

Dizainere arī atgādina, ka Latvijai ir bagātīgs kultūrvēsturiskais fons – te savus nospiedumus atstājuši gan vācieši un krievi, gan zviedri un poļi, bet latvieši ir ļoti cītīgi un centīgi un iemācās vērtīgāko no katras pieredzes.

“Ja vācu barona franču krēslam nolūza kāja, latvietis ņēma kaltu, otru krēsla kāju par paraugu un ķērās pie darba. Varbūt pirmā kāja sanāca drusku šķība, bet ceturtā, visticamāk, jau bija labāka nekā paša francūža darinātā.

Mums ir unikālas prasmes. Mēs darbu varbūt darīsim ilgāk un septiņreiz dārgāk, bet tas būs izdarīts perfekti. Ar to mēs gan iekļaujamies pārējās pasaules tendencēs, gan vienlaikus pozitīvi izceļamies,” saka Santa un uzsver – skandināvi praktiski visus savus slavenos dizaina produktus ražo Baltijā.

Cits jautājums, vai latvieši grib investēt paši savā potenciālā, jo, kaut ko ražojot, ieguldītā nauda atgriezīsies ilgtermiņā – daudz vienkāršāk ir nozāģēt koku un ātri to pārdot.

Santa Meikulāne teic: “Ar to atšķiramies no lielajām nācijām – mums ir īstermiņa domāšana. Ja spēsim to mainīt, domāsim zaļi un ilgtspējīgi, savienosim senās prasmes ar mūsdienīgiem materiāliem, Baltijas dizains pēc gadu desmitiem patīkami izcelsies uz vispārējās globalizācijas fona.”