C, 18.08.2022.

Kāpēc Everestā iet bojā tik daudz cilvēku?

TVNET
Kāpēc Everestā iet bojā tik daudz cilvēku?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 3
Kāpēji netālu no Everesta virsotnes.
Kāpēji netālu no Everesta virsotnes. Foto: Reuters/ScanPix

Pagājušajā nedēļā masu medijos parādījās pārsteidzoša fotogrāfija, kurā bija redzama neiedomājami gara cilvēku rinda uz Everesta virsotni, kas izveidojusies labo laikapstākļu un tūristu lielā pieprasījuma dēļ. Diemžēl nedēļas laikā bojā gāja astoņi alpīnisti.

Kā jau minēts, lielais tūristu pūlis Everesta virsotnē izraisīja milzīgu un nāvējošu satiksmes sastrēgumu. Viens no mirušajiem alpīnistiem, 27 gadus vecs indietis, sastrēgumā pavadīja veselas 12 stundas un mira no pārguruma. Kompānijas, kas organizē tūristu kāpienus Everestā, pārstāvji izdevumam “AFP” atklāja, ka šerpas indieti paspēja nogādāt atpakaļ uz ceturto nometni, tomēr tur viņš nomiris.

Zināms, ka spēku izsīkums ir katra alpīnista lielākais drauds, tomēr kas liek tik daudziem tūristiem riskēt ar savu dzīvību, lai garā rindā sasniegtu Everesta virsotni?

Tūristu sastrēgumi kalnos nozīmē to, ka kāpējiem būs jāpavada vairāk laika apstākļos, kas nav labvēlīgi cilvēka organismam. Turklāt, ja kāds no kāpējiem pēkšņi sajūtas slikti, tad pēc palīdzības var nākties gaidīt bīstami ilgi.

Everesta draudi

Everests ir pasaules augstākais kalns. Tā augstums ir 8848 metri virs jūras līmeņa, tomēr alpīnisti tā saucamo kalnu slimību jeb nelabumu var piedzīvot jau 2500 metru augstumā. Akūtā kalnu slimība nav nāvējoša, tomēr tās simptomi var likt kāpējam justies ļoti slikti. Parasti simptomu vidū ir galvassāpes, nelaba dūša, vemšana, miegainība un reiboņi.

“Akūtā kalnu slimība ir smagākā kalnu slimību forma. To var novērst ar medikamentiem un kāpšanas tempa samazināšanu,” pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Journal of Applied Physiology”, rakstīja zinātnieks Endrjū Lūks.

Foto: Reuters/ScanPix

Cilvēkam, kurš sasirgst ar kalnu slimību, nekavējoties jāpārtrauc virzīties uz virsotni. Ja simptomi nepāriet dienas laikā, tad jādodas lejā.

Nopietnākos akūtās kalnu slimības gadījumos veidojas smadzeņu un plaušu tūska, kas liek cilvēkam just ārkārtīgu nogurumu un nespēju orientēties. Šim stāvoklim var sekot koma un nāve. Cilvēkiem, kam sākusies tūska, nekavējoties ir jādodas lejā no kalna un jāsaņem mediķu palīdzība.

Nāvējošā satiksme

“Jo ilgāku laiku kāds pavada virs bīstamajiem augstuma sliekšņiem, jo lielāks ir risks, ar kādu saskaras. Ja kāds nespēj no kalna nokāpt, jo aiz viņa ir milzīga cilvēku rinda, tad viņš nokļūst ļoti bīstamā situācijā,” pētījumā raksta Lūks.

Alpīnisti, kas gaida šādā rindā, neuzņem pārtiku, nedzer un neguļ, turklāt viņi tērē savus skābekļa krājumus un salst. Bīstams ir arī tā saucamais virsotnes drudzis jeb vēlme sasniegt virsotni, lai ko tas maksātu.

“Šie cilvēki parasti ir samaksājuši lielu naudu un ieguldījuši daudz laika, lai gūtu iespēju uzrāpties Everestā. Tāpēc brīdī, kad vairākas dienas pēc kārtas ir labi laikapstākļi, būtu ļoti grūti kādu kāpēju pārliecināt griezties atpakaļ tāpēc, ka rinda uz virsotni ir pārāk gara,” piebilda Lūks.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu