EP vēlēšanas ir pagājušas: ko tās nozīmē Eiropas vienotībai? (5)

Kas ir noticis?

Svētdien, 26. maijā, Eiropas Savienības dalībvalstīs noslēdzās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Aplūkojot provizorisko Eiropas Parlamenta vietu sadalījumu, paveras kāda būtiska aina: līdzšinējie EP politiskie flagmaņi – Eiropas Tautas partijas frakcija (ETP) un Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (S&D) - ir zaudējuši savu vairākumu. Vairāk vietu ir ieguvusi Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa (Zaļie/EBA), kura varētu palielināt savu pārstāvju skaitu līdz pat 70 (pašreizējo 52 vietā) un arī Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa (ALDE), kuras pārstāvniecība attiecīgi pieaugtu no 69 līdz 101 vietai. Vienlaikus Eiropas Parlamentā esošās eiroskeptiskās politiskās grupas ir palielinājušas savu kopīgo pārstāvniecību no 21% uz 23% no visām EP pieejamajām deputātu vietām, vēsta The Economist.

Lai gan tā vien izskatās, ka tādu pret Eiropas integrāciju noskaņoto politiķu kā Marinas Lepēnas un Mateo Salvini cerības par lielu galēji labējo spēku ietekmi Eiropas Parlamentā nav piepildījušās, tomēr minētie rezultāti parāda kādu citu tendenci – pieaugošu politisko sadrumstalotību, kas var apgrūtināt vienošanos par Eiropas Savienībai jūtīgiem jautājumiem un bremzēt organizācijai nepieciešamās reformas. Tādas savukārt būtu nepieciešamas, lai saglabātu gan virzību lielākas integrācijas virzienā, gan arī nomierinātu pieaugošo nacionālo rīvēšanos ES dalībvalstu iekšienē. Situāciju portāls TVNET lūdza komentēt ekspertiem.

Ko saka eksperti?

Domnīcas «Providus» direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka norāda, ka, neskatoties uz valdošo sadrumstalotību, Eiropas Parlaments nav zaudējis savu eiroptimistisko orientāciju. Savukārt, runājot par Eiropas Parlamentā iekļuvušajiem eiroskeptiskajiem spēkiem, tie ir sadalīti dažādās grupās un institūcijas darbu neparalizēs.

«Manuprāt, tas, ka vēlēšanās piedalījās daudz vairāk cilvēku, arī ir tāds jauns impulss Eiropas Savienības tālākai attīstībai.

Eiropas Parlamenta sadrumstalotība padara darbu grūtāku, bet ne būtiski. Galu galā Eiropas Parlaments vienmēr ir strādājis kā institūcija, kurai vajag iegūt konsensu un kompromisu no visdažādākajiem politisko grupu pārstāvjiem,» saka Kažoka.

Savukārt Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Žaneta Ozoliņa apgalvo, ka uz jautājumu par iespējamo tālāko integrāciju pagaidām atbildēt ir grūti. «Detalizēti par to varēs atbildēt tad, kad redzēsim ne tikai konkrētu deputātu skaitu katrā konkrētajā politiskajā grupā, bet kad varēs redzēt arī šo deputātu personības.

Tas, ka deputāts pieder vienai vai otrai politiskajai grupai, nenozīmē, ka viņš 100% domā tieši tāpat kā citi deputāti.

Tādējādi mēs varam iegūt tādu kā divu līmeņu spēli. Viena spēle varētu būt tā lielā – starp partiju grupām, un otra spēle – tā, kura notiek pašās partiju grupās iekšienē. Man ir grūti 100% pateikt, kura no šīm abām tendencēm prevalēs. Tomēr ir skaidrs, ka fragmentācija un arī integrācijas procesa apturēšana noteikti nebūs no dominējošajām tendencēm. Gluži vienkārši tāpēc, ka visiem ir pārāk spilgti redzami notikumi ar “Brexit” un Lielbritāniju. Tomēr tajā pašā laikā var pateikt arī to, ka tie deputāti, kuri ļoti aktīvi runā par federālismu, noteikti būs klusāki. Mēs tomēr atrodamies nāciju valstu Eiropā, kurā dalībvalstu interesēm ir ļoti liela nozīme,» apgalvo Ozoliņa.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra (SKDS) direktors Arnis Kaktiņš portālam TVNET saka - šīs vēlēšanas un lielāka vēlētāju aktivitāte visā Eiropā jebkurā gadījumā ir parādījušas, ka Eiropas Savienībai kā pārnacionālai institūcijai ir varas leģitimitāte. «Politiskā leģitimitāte nosaka to, vai pēc būtības mēs, Eiropas pilsoņi, sakām «jā, šie ir mūsu priekšstāvji. Mēs viņiem uzticam lemšanu tajā augstajā līmenī.» Šajā sakarā tas vēlētāju aktivitātes līmenis ir ļoti būtisks.

Ja tas ir zems, tad īstenībā jau var apšaubīt, cik tad lielā mērā esam šiem deputātiem deleģējuši lemšanu. Ja aktivitātes līmenis ir augsts, tad to apšaubīt nevar.

Ja es saprotu pareizi, tad statistiski vairāk nekā puse balsstiesīgo Eiropā ir piedalījušies. Tas ir labs rādītājs,» norāda Kaktiņš.

Ko par ES vienotību liecina Lielbritānijas dalība vēlēšanās?

Viens no interesantajiem šo Eiropas Parlamenta vēlēšanu aspektiem bija arī Lielbritānijas piedalīšanās. Jāatceras, ka šī valsts drīzumā gatavojas Eiropas Savienību pamest, taču, neskatoties uz šo faktu, Londona ir ievēlējusi šajā institūcijā arī savus pārstāvjus. Rodas jautājums – vai šāds apstāklis varētu Lielbritāniju pie Eiropas «pieenkurot»?

Eksperti gan ir samērā skeptiski. Kažoka apgalvo, ka pagaidām ir grūti pateikt, kā Eiropas Parlamentā uzvedīsies Lielbritānijas ievēlētie deputāti, taču destruktīva rīcība varētu citās dalībvalstīs palielināt vēlmi redzēt šo valsti Eiropas Savienību pametam. «Tas, ka Lielbritānijā ir notikušas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, nenozīmē, ka Lielbritānija paliek Eiropā,» saka Kažoka. Tāpat arī Žaneta Ozoliņa portālam TVNET norāda, ka ir vairāk vai mazāk skaidrs, ka Lielbritānija vienā vai otrā brīdī izstāsies. «Ir grūti iedomāties, ka šo procesu varētu apturēt. Līdz ar to es nedomāju, ka Lielbritānijas deputātiem būs arī ļoti liela ietekme, jo ar viņiem gluži vienkārši nerēķināsies. Iespējams, ka viņi klīdīs pa Eiropas Parlamenta gaiteņiem, bet viņi noteikti netiks ievēlēti augstos amatos,» apgalvo Ozoliņa.