/nginx/o/2018/11/06/11552519t1hddd6.jpg)
Ja kafija pēc pamošanās tev ir viens no labākajiem un nepieciešamākajiem veidiem, kā iesākt dienu, tad zini, ka neesi tāds vienīgais. 2018. gadā veiktā aptaujā noskaidrojās, ka 64 procenti aptaujāto amerikāņu apgalvoja, ka iepriekšējā dienā ir dzēruši kafiju. Tas ir augstākais rādītājs kopš 2012. gada.
Mēs kolektīvi samaļam arvien grandiozākus kafijas pupiņu kalnus, aplejam arvien vairāk kafijas tasīšu un veikalu plauktus iztīrām no kafijas pakām, liekot kafijas ražošanas industrijai zelt un plaukt, taču parasti nesaņemam maksimālo enerģijas devu no ikrīta kafijas tases.
Kā vēstīts izdevumā “Inc.”, 127 pētījumu analīze parādījusi, ka kafijas dzeršanai ir ne vien negatīvi, bet arī krietni daudz pozitīvu efektu attiecībā uz cilvēka veselību. Izklausās jauki, vai ne? Vienīgā problēma varētu slēpties tajā, ka ir jāievēro zināms diennakts brīdis, kad dzert kafiju, lai iegūtu no tās veselībai pozitīvo.
Zinātne vēsta, ka kafiju vislabāk ir dzert, kad kortizola līmenis organismā ir zems. Tas ir tāpēc, ka gan kafija, gan kortizols izraisa stresu, kas lielā daudzumā veselībai, protams, kaitē. Turklāt stress var beigās tev likt vēl nogurušākam nekā pirms kafijas baudīšanas.
Stresa hormons kortizols izdalās saskaņā ar cilvēka diennakts ritmu, kas dažādiem cilvēkiem ir atšķirīgs. Ja cilvēks mostas pusseptiņos no rīta, tad viņa kortizola līmenis augstāko punktu sasniedz starp astoņiem un deviņiem rītā, vieniem pēcpusdienā un sešiem vakarā. Savukārt ja cilvēks mostas ap desmitiem rītā, tad kortizola līmeņa zenīts nobīdīsies par trīs stundām uz priekšu.
Principā kortizola līmenis organismā sāk paaugstināties brīdī, kad cilvēks sāk kustēties, tāpēc tas nav pats labākais laiks, kad dzert kafiju. Arī pēcpusdienā to darīt nebūtu labi, jo tad var saskarties ar grūtībām aizmigt. Tas nozīmē, ka cilvēkam, kurš mostas ap pusseptiņiem, kafiju vislabāk ir dzert pēc tam, kad pirmais kortizola līmeņa zenīts ir garām, proti, starp pusdesmitiem un pusdivpadsmitiem.
