Vācijai un Francijai atšķirīgi viedokļi par Junkera amata mantinieku

EK prezidents Žans Klods Junkers FOTO: AP/Scanpix

Eiropas politiskajā kartē līdz ar nule notikušajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām iezīmējoties jaunām robežām, otrdien no jauna pamanāmas kļuvušas Vācijas un Francijas domstarpības jautājumā par to, kas stāsies Žana Kloda Junkera vietā Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatā.

Ierodoties Eiropas Savienības (ES) samitā Briselē, Francijas prezidents Emanuels Makrons faktiski noraidīja iespēju, ka Junkera vietā varētu stāties vācu politiķis Manfrēds Vēbers.

Makrons žurnālistiem sacīja, ka vēlētos, lai EK prezidenta amatu ieņem kāds, "kuram ir pieredze vai nu savā valstī, vai Eiropā, kā rezultātā viņam būtu ticamība un izpratne".

Tas, pēc visa spriežot, bija mērķēts uz Vēberu, kurš nav strādājis valdībā vai kādā no lielajām institūcijām, piemēram, EK.

Vēbers kopš 2014. gada vadījis lielāko EP frakciju - konservatīvo Eiropas Tautas partiju (EPP).

Makrons sacīja, ka dāniete Margarēte Vestagera, kas ir par konkurences jautājumiem atbildīgā komisāre, būtu piemērota Junkera amata mantiniece, kā arī ES "Brexit" sarunu vadītājs francūzis Mišels Barnjē.

EP vēlēšanās Francijā uzvarēja Marinas Lepēnas vadītā galēji labējā partija, un Barnjē nonākšana EK prezidenta amatā Makronam varētu būt pozitīvs stimuls.

Vācijas kanclere Angela Merkele, kuras vadītās koalīcijas partijas cieta zaudējumus EP vēlēšanās it īpaši no "zaļo" puses, turpina atbalstīt Vēberu.

"Es kā EPP ģimenes locekle, protams, strādāšu, lai atbalstītu Manfrēdu Vēberu," viņa sacīja.

EP vēlēšanās atbalsts sarucis kā EPP, tā centriski kreisajiem sociālistiem. Vēlētāji, kuriem bažas rada klimata izmaiņas, migrācija un drošība, lielāku atbalstu pauduši "zaļajiem", EP frakcijas ALDE biznesam labvēlīgajām partijām - arī Makrona partija būs ALDE sastāvā - un galēji labējo partijām.

Rezultātā nav skaidrs, kāds būs darboties spējīgais vairākums, kad jūlijā pulcēsies jaunie EP deputāti.

Sagaidāms, ka ES līderi vakariņu gaitā runās arī par to, kas mantos Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska, ES augstās ārlietu pārstāves Federikas Mogerīni un Eiropas Centrālās bankas vadītāja Mario Dragi amatus.

Līderi cer, ka spēs nosaukt kandidātus augstajiem amatiem nākamā samita gaitā 20. un 21. jūnijā.

Uz augšu
Back