Venecuēlas gangsteris, kas Karakasas ielās pazīstams ar segvārdu El Negrito, guļ ar pistoli zem spilvena un stāsta, ka vairs neatceroties, cik cilvēkus nogalinājis. Arī viņš, tāpat kā gandrīz visi Venecuēlas iedzīvotāji, ir spiests samierināties ar valsti izpostījušās ekonomiskās krīzes sekām – krīze pamatīgi samazinājusi noziedznieku ieņēmumus, bet šaujamieroča lietošana tagad kļuvusi par visai ekskluzīvu nodarbi, jo patronas maksā ļoti dārgi, vēsta aģentūra “Associated Press”.

Viena patrona Venecuēlā šobrīd izmaksā aptuveni vienu ASV dolāru. Savukārt, sarūkot skaidras naudas apgrozījumam, bruņotu laupīšanu veikšana noziedzniekiem vairs neatmaksājoties.

“Aptveres iztukšošana izmaksā 15 dolārus,” stāsta 24 gadus vecais El Negrito, kurš sarunai ar “Associated Press” reportieri piekrīt vien ar nosacījumu, ja netiek atklāts viņa īstais vārds un viņš tiek fotografēts seju aizsedzošā maskā.

Vīrietis nevēloties nevajadzīgu uzmanību.

“Ja tu pazaudē pistoli vai policija to atņem, tas ir tāpat, kā vienkārši izmest 800 dolārus,” norāda jaunais vīrietis.

FOTO: AP/Scanpix

Venecuēlā ir viens no augstākajiem vardarbības līmeņiem pasaulē, tomēr, kā norāda eksperti, ekonomiskās krīzes rezultātā bruņoto uzbrukumu un slepkavību skaits valstī samazinās.

Karakasā bāzētā nevalstiskā organizācija, kas pēta vardarbību valstī, lēš, ka slepkavību skaits valstī pēdējo trīs gadu laikā ir samazinājies par vismaz 20%.

Par to liecinot organizācijas apkopotā informācija no medijiem un dati no morgiem.

Tikmēr, kā liecina “Associated Press” rīcībā esošie oficiālie valdības dati, slepkavību skaits valstī pēdējos trīs gados sarucis par 39%.

Pagājušajā gadā Venecuēlā reģistrētas 10 598 slepkavības.

Saskaņā ar oficiālo statistiku, Venecuēlā sarucis arī cilvēku nolaupīšanas gadījumu skaits.

Vardarbīgās noziedzības līmeņa samazināšanās ir tiešā veidā saistīta ar dramatisko situāciju Venecuēlas ekonomikā, uzsver eksperti.

Inflācija Venecuēlā pagājušā gadā pārsniedza vienu miljonu procentu, padarot Venecuēlas bolivāru gandrīz pilnībā bezvērtīgu. No bankomātiem nav iespējams izņemt summu, kas būtu lielāka par vienu ASV dolāru.

Labākas dzīves meklējumos uz Venecuēlas kaimiņvalstīm, piemēram, Kolumbiju, Panamu un Peru, devušies aptuveni 3,7 miljoni Venecuēlas iedzīvotāju.

Liela daļa no šiem ekonomiskajiem emigrantiem ir jauni vīrieši jeb sabiedrības daļa, kurā noziedzīgās bandas vervē jaunus biedrus.

Tikmēr Venecuēlā palikušie, arī tie, kas pievērsušies noziedzīgām aktivitātēm, joprojām dzīvo vispārējā haosā, kas novedis ne tikai pie ekonomiska, bet arī politiska un sociāla valsts sabrukuma.

FOTO: AP/Scanpix

Krīzes rezultātā noziedzība valstī nav pilnībā izzudusi, vienkārši ir mainījušās tās izpausmes.

Vardarbīgus noziegumus aizstāj zādzības. Tiek zagts jebkas – sākot ar vara telefona vadiem un beidzot ar mājlopiem.

Tajā pašā laikā narkotiku kontrabanda un nelegāla zelta ieguve ir kļuvusi par noziedzīgo grupējumu galveno rūpalu.

Neskatoties uz šīm izmaiņām, Venecuēla joprojām ir uzskatāma par vienu no vardarbīgākajām valstīm pasaulē.

“Venecuēlā ir kara apstākļiem raksturīgs vardarbības līmenis, bet nav kara,” norāda ASV Pensilvānijas Universitātes eksperte Dorotija Kronika.

FOTO: AP/Scanpix

El Negrito ir viens no bandas “Crazy Boys” (“Trakie zēni”) vadoņiem. Šī banda galvenokārt darbojas Karakasas piepilsētā Perarē, kas nereti tiek dēvēta par vienu no lielākajiem un bīstamākajiem graustu rajoniem Latīņamerikā.

Gangsteris norāda, ka šobrīd viņa grupējums īsteno vien piecas cilvēku nolaupīšanas gadā, kas ir ievērojami mazāk nekā pirms pašreizējās krīzes.

Cilvēku nolaupīšana Venecuēlā ir “liels bizness”. Upuris parasti tiek turēts gūstā līdz 48 stundām – šāds laiks viņa piederīgajiem tiek dots, lai savāktu izpirkuma maksu.

Noziedznieki galvenokārt koncentrējas uz ātru “operācijas” norisi, nevis izpirkuma naudas lielumu.

Izpirkuma maksas mēdz būt dažādas, stāsta El Negrito. Šīs summas apmērs ir atkarīgs, piemēram, no tā, cik dārgā automašīnā brauc nolaupītais.

El Negrito gan nenoliedz, ka nolaupīšanas ne vienmēr beidzas ar nolaupītā atbrīvošanu. Ja noziedznieku prasības netiek izpildītas, viņi nevilcinās upuri nogalināt.

Līdzīgi kā daudzi viņa kolēģi, arī El Negrito apsver domu pamest Venecuēlu un doties uz kādu citu valsti.

Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka Petares bandītu vidējais mūža ilgums esot aptuveni 25 gadi.

El Negrito norāda, ka daudziem noziedzniekiem ir izdevies emigrācijā atstāt savu kriminālo pagātni aiz muguras. Vīrietis cer, ka tas izdosies arī viņam un viņš varēs labāk apgādāt savu sievu un meitu.

Venecuēlas Vardarbības novērošanas organizācijas pārstāvis Roberts Briseno uzsver, ka noziedzības samazināšanās saistība ar ekonomisko situāciju ir acīmredzama. Sarūkot naudas apgrozījumam, ir mazāk iespēju to nozagt.

FOTO: AP/Scanpix

“Šodien nevienam neklājas labi, nedz godīgiem pilsoņiem, kas ražo bagātības, nedz noziedzniekiem, kas lūko tās atņemt,” norāda Briseno.

Tikmēr El Negrito kolēģis grupējumā “Crazy Boys”, kurš sava vārda vietā nosauc segvārdu Suns, uzsver, ka ieročus un munīciju melnajā tirgū ir iespējams vienkārši dabūt. Galvenā problēma ir tā, ka viņam nav iespēju par to samaksāt.

“Kādreiz pistoli varēja nopirkt par šādu banknoti,” saka Suns, turot rokā desmit bolivāru banknoti. “Tagad tā ir nekas,” viņš piebilst, jo ar šādu naudu nepietiek, lai nopirktu pat vienu cigareti.