Laužam mītus: arī dzīvoklī ir iespējams kompostēt

FOTO: Unsplash

Mēdz uzskatīt, ka kompostēšana ir iespējama tikai dzīvojot viensētās vai vismaz pilsētas privātmājās ar iespaidīgu pagalmu. Tomēr arī pilsētas dzīvoklī ir iespējams organizēt pārtikas šķirošanu un organisko atkritumu kompostēšanu. Galu galā – organiskie atkritumi veido teju pusi no visiem atkritumiem, vēsta atkritumu šķirošanas uzņēmums “Clean R”. Lai šķirošana veiktos raitāk, laužam mītus, kas attur pilsētniekus no kompostēšanas.

Mīts Nr. 1: Tas prasa pārāk daudz darba

Lai gan varētu šķist, ka kompostēšana pilsētās ir apgrūtinošs process, tomēr tas nav grūti un tam ir arī zināmas priekšrocības. Pirmkārt, viss darbs ir atkritumu nošķiršana – starp šķirojamo atkritumu kastēm iekārto speciālu kasti ar vāku organiskajiem atkritumiem. Šeit liec tikai augļu, dārzeņu paliekas, tāpat vari droši šeit mest arī papīra dvieļus, pusdienu pārpalikumus, olu čaumalas, kafijas vai tējas biezumus, putekļusūcēja saturu, mājdzīvnieku spalvas, matus, arī atgriezumus no telpaugiem un citus organiskos produktus, kas sadalās samērā ātri. Otrkārt, nošķirot organiskos atkritumus no pārējiem, ievērojami samazināsi kopējo atkritumu daudzumu, kas savukārt ļaus ietaupīt.

FOTO: Pixabay

Mīts Nr. 2: Komposts piesaistīs parazītus un tārpus

Visi komposti piesaista tārpus, un tie tur ir arī vajadzīgi, kā nekā – tārpi paveic diezgan nozīmīgu produktu sadalīšanas darbu. Taču tas nenotiks mājoklī vai netraucēs ikdienu, ja izvēlēsies pareizu kasti, kurā veikt kompostēšanu. Izvēlies nelielu plastmasas miskasti ar vāku. Tāpat parazītus mēdz piesaistīt cepts ēdiens, piena produkti un gaļa, kuru dažkārt mēdz izmest arī kompostā.

Mīts Nr. 3: No kompostēšanas nav jēgas

Katram ir jāsāk ar sevi – pat minimāla ietekme tomēr ir ietekme uz kopējo atkritumu fona. Turklāt organisko atkritumu šķirošana ir pat zināmā mērā nozīmīgāka nekā plastmasas šķirošana. “Atkritumu izgāztuvēs, organiskajiem atkritumiem pūstot, rodas bezskābekļa vide – daļu no organiskajiem atkritumiem nobloķē plastmasa vai metāla priekšmeti, kādēļ tie rada metāna gāzi, kas savukārt ir kaitīgi videi,” tā amerikāņu žurnālam “Real Simploe” skaidro augkopības eksperte Džūlija Kilpatrika. “Daži vides aizstāvji un eksperti mēdz uzskatīt, ka tieši organiskie atkritumi ir pat kaitīgāki videi nekā plastmasa vai metāls.”

FOTO: Unsplash

Mīts Nr. 4: Komposts rada nelāgu smaku

Pareizi šķirojot atkritumus, kompostam nevajadzētu smirdēt ne dārzā, ne mājās. Ja komposts nelāgi ož, tas ir pārāk mitrs. Ja komposts sāk smirdēt, pievieno tam nedaudz kūdras vai melnzemes, ko izmanto augu pārstādīšanai, un visu sajauc.

Mīts Nr. 5: Tas nav izdarāms dzīvoklī

Kompostu var ierīkot teju jebkur, tikai ir nepieciešama motivācija. 1980. gados Japānā tika izgudrota tā saucamā Bokaši kompostēšana – atkritumu kompostēšanai tiek pievienoti mikroorganismi, kliju un melases maisījums jeb “Bokaši tēja”, kas paātrina sadalīšanās procesu un samazina smakošanu. Šādu kompostēšanu ir iespējams veikt nelielā un noslēgtā traukā, un process aizņem vien divas nedēļas – jau tad to ir iespējams izmantot dārza augsnes bagātināšanai. Turklāt ar šo metodi kompostā droši var izmest arī piena produktus, gaļu un kaulus.

FOTO: Unsplash

Savukārt par komposta tvertnes dzīvesvietu izvēlies balkonu, garāžu, pagrabu vai virtuves skapīti zem izlietnes. Mazliet grūtāks jautājums ir komposta izmantošana – ne visiem ir pieejams dārzs, pagalms vai pat dobe, kur likt kompostēto materiālu. To vari izmantot dažādiem nolūkiem – sajauc to ar augsni un izmanto puķupodā, arī savu tuvinieku kapu kopiņas augsnes bagātināšanā, aizved kompostēto materiālu uz vasarnīcu vai atdod radiem, kam pieder lauku mājas.

Uz augšu