Smiltēns: EP vēlēšanu rezultātus partija tomēr neapstrīdēs

Latvijas Reģionu apvienības valdes loceklis, premjera amata kandidāts Edvards Smiltēns atbild uz žurnālistu jautājumiem pirms kandidātu sarakstu iesniegšanas 13. Saeimas vēlēšanām.

FOTO: Sintija Zandersone/LETA

Pamats Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanai ir, taču "acīmredzamu lietu" pierādīšana tiesā būtu teju neiespējama, sacīja Latvijas Reģionu apvienības (LRA) līderis Edvards Smiltēns.

LRA savākusi "pietiekami daudz informācijas un faktu" par to, kas ir noticis EP vēlēšanās. "Secinājums ir tāds, ka deputāta pieprasījumiem un jautājumiem informācijas ir vairāk nekā pietiekami. Ja mēs būtu Saeimas pozīcijās, tad varētu šo jautājumu risināt," teica Smiltēns, piebilstot, ka, neskatoties uz sākotnējiem nodomiem, tiesā vēlēšanu rezultātus partija tomēr neapstrīdēs.

"Uz tiesu neiesim, jo ir fundamentāla problēma. Visi saprot, ka vēlēšanās rezultāts pēc būtības bija cits, un tas neatspoguļo to, kādam tam bija jābūt," uzsvēra Smiltēns. Viņaprāt, rezultātu ietekmēja gan vēlētājiem neizsūtītās informatīvās vēstules, gan arī problēmas vēlēšanu norisē, neļaujot pilsoņiem balsot visos vēlēšanu iecirkņos, kas ticis solīts iepriekš.

Smiltēns norādīja, ka pastāv aizdomas un indikācijas par to, ka vēstules vēlētājiem izsūtītas, ņemot vērā abonētās preses valodu. Viņaprāt, būtu nepieciešams izprast, kāds ir vēlētāju, kas nebija un bija saņēmuši informatīvās vēstules, profils.

"Problēma iet to pierādīt tiesā ir tas, ka neviens šo lietu neizmeklē un vēlas aizmirst kā neveiksmīgu lappusi. Lai pamatotu hipotēzes, mums vajag pierādījumus, bet netiekam klāt informācijai," skaidroja Smiltēns.

Viņš pastāstīja, ka, veicot aptauju reģionos, noskaidrots, ka vairākiem desmitiem cilvēku virknē vēlēšanu iecirkņu tika atteikta iespēja vēlēt, ņemot vērā problēmas vēlēšanu sistēmā. "Ja paņemam minimālo prognozi - ja valstī ir ap 1000 iecirkņu un ap 20 katrā nespēja nobalsot, tad tie ir ap 20 000 cilvēku, kas nespēja nobalsot," pieļāva Smiltēns.

"Mums ir daudz vēstuļu un liecību no cilvēkiem, kas nepaspēja nobalsot, jo dzīvesvieta ir tālu. Cilvēki, paļaujoties uz valsti, aizbrauca no Rīgas uz laukiem, bet nobruka sistēma un nevarēja nobalsot. Visa Latvija to zina, Saeima to zina un histēriski groza likumu. Mēs nespējam tiesā pierādīt, cik cilvēkiem skaitliski nebija iespēju nobalsot, jo šāda uzskaite vienkārši netika veikta. Dati, kas mums ir, ir aptuvenās aplēses. Vēlēšanas arī ir aizklātas, un cilvēkus īsti nevar saukt uz tiesu, prasot stāstīt, par ko būtu balsots," norādīja politiķis.

Smiltēns skaidroja, ka LRA pamatmērķis nebija apstrīdēt vēlēšanu rezultātus kā tādus, bet parādīt, ka rupji ignorēta vienlīdzīgu un pieejamu vēlēšanu tiesības. Partijas ieskatā tas "rupji iedragā sabiedrības uzticību demokrātijai un vēlēšanām".

Līdz ar to partija pieņēma lēmumu vēlēšanu rezultātus neapstrīdēt, norādot, ka tā būtu tikai laika tērēšana, jo "ir ļoti grūti pierādīt acīmredzamas lietas".

LRA sagaida, ka valdība un Saeima veiks darbības, lai noskaidrotu atbildīgos un pieprasītu atbildību. "Gribam redzēt, ka ir konkrēti cilvēki, kam tiek pieprasīta atbildība. Ja tas nenotiek, tad tā ir liecība par valdības nespēju," pauda Smiltēns, piebilstot, ka LRA vērsīsies pie valsts institūcijām ar oficiāliem pieprasījumiem, lai neļautu "šai tēmai pazust no dienaskārtības".

Vakar noslēdzās septiņu dienu termiņš, kad varēja apstrīdēt EP vēlēšanu rezultātus.

Uz augšu