JKP vienojas ar "Delnu" par sadarbību likumdošanas jomā

Deputāte Juta Strīķe

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Jaunā konservatīvā partija (JKP) vienojusies ar sabiedrību par atklātību "Delna" par sadarbību likumdošanas jomā, informēja politiskā spēka pārstāvji.

JKP valdes locekle un Saeimas deputāte Juta Strīķe tikšanās laikā ar "Delnas" pārstāvjiem norādījusi, ka visām nevalstiskajām organizācijām un to pārstāvjiem, kam ir pieredze un kompetence jautājumos, kuri saistīti ar cīņu pret korupciju, būtu aktīvi jāiesaistās likumdošanas procesā.

"Jaunie konservatīvie vienmēr ir iestājušies par valsts pārvaldes atklātību, jo tas ir labs korupcijas risku mazinošs līdzeklis, tāpēc esam panākuši, ka tiek pagarināts termiņš priekšlikumu iesniegšanai grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pirms likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā Saeimā. Turklāt jaunie konservatīvie plāno iesniegt priekšlikumus, lai no šī likumprojekta svītrotu visas tās normas, kuras, mūsuprāt, nav vērstas uz atklātības veicināšanu valsts pārvaldē," apgalvoja Saeimas deputāte.

Runājot par amatpersonu un valsts pārvaldē strādājošo atalgojuma apmēra publiskošanu, "Delnas" pārstāvji uzsvēruši nepieciešamību ņemt vērā citu valstu pieredzi. Komentējot JKP deputātu ideju par valsts pasūtījumus saņēmušo uzņēmumu darbinieku atalgojuma publiskošanu, "Delnas" direktore Liene Gātere norādījusi, ka, arī virzoties uz atklātību, virzība nedrīkst pārsniegt saprāta robežu.

Kā svarīgāko saistībā ar nodokļu maksātāju naudas izlietojumu, viņasprāt, nepieciešams publiskot to, cik naudas ir samaksāts un kas par šo naudu ir izdarīts. Viņa arī norādīja, ka ir amati, kuri piederīgi riska grupai, un šajā sakarībā kā piemēru minēja Rīgas pašvaldības nodibinājumus, attiecībā uz kuriem atklātībai noteikti jābūt.

Tika pārrunāta arī Trauksmes celšanas likuma darbība, par kuru, atsaucoties uz savu personisko pieredzi, izteicies Saeimas deputāts Juris Jurašs. Viņš akcentējis, ka likuma mērķis ir ļoti labs un tā īstenošana cilvēkiem sniedz iespēju cīnīties pret dažādām nelikumībām, jo īpaši korupciju un netaisnībām.

"Valsts iestādēs ir jāsāk ar darbinieku izpratnes maiņu, jo iestādēs, kurās atklātības un cīņas pret korupciju karogs būtu jāceļ augstu, notiek tieši pretējais. Dažādu iestāžu vadītāji sistemātiski vēršas pret tiem darbiniekiem, kuri cīnās par patiesību," uzskata Jurašs.

Tikšanās laikā "Delnas" pārstāvji iepazīstinājuši JKP frakcijas deputātus ar saviem plāniem iedzīvināt trauksmes cēlēju likumu un bija vienisprātis, ka nepieciešams gan iepazīstināt sabiedrību ar trauksmes celšanas iespēju, gan apmācīt atbildīgos valsts iestāžu darbiniekus.

Jau ziņots, ka janvārī Saeimas deputātu vairākums atbalstīja Juraša izdošanu kriminālvajāšanai lietā par valsts noslēpuma izpaušanu. To bija lūgusi Ģenerālprokuratūra. Jurašs, kurš patlaban ieņem arī Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu, paziņojis, ka vēl nenoliks deputāta mandātu.

Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienestu un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski.

Uz augšu