VK: daļa personu ar zemiem ienākumiem pērn turpināja kreditēt valsti

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Jaunākajā Valsts kontroles (VK) revīzijā par nodokļu atlaidēm Latvijā secināts - sabiedrībā plaši apspriestais diferencētais neapliekamais minimums, kam bija jāpalīdz cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, nav sasniedzis savu mērķauditoriju, uzskata VK.

Diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas rezultātā valsts budžetā 2017.gadā nav ienākuši 115,2 miljoni eiro, teikts VK revīzijas ziņojumā. Tajā pašā laikā ne atvieglojuma mērķis, ne konkrēti sasniedzamie rezultāti nav tikuši skaidri noteikti.

“Pieņemot, ka ar diferencētā minimuma ieviešanu bija plānots sniegt palīdzību personām ar zemiem ienākumiem, jāsecina, ka palīdzība nav sasniegusi tās mērķauditoriju, jo vismaz 132 075 personas ar zemiem ienākumiem līdz 2018. gada beigām turpināja kreditēt valsti, t.i., šīm personām par 2017. gada ienākumiem neatmaksāto IIN pārmaksu summa ir vismaz 13,16 milj. euro,” secina VK.

Tāpat VK atzīst, ka ar diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu vien nevar cerēt būtiski mazināt ienākumu nevienlīdzību. Šis rīks esot jākombinē ar citiem instrumentiem un atbalsta veidiem, uzskata VK.

Kā ziņots, VK revīzijā par nodokļu “atlaidēm” Latvijā atklājusi, ka ik gadu, uzņēmumiem un iedzīvotājiem piemērojot vairāk nekā 200 dažādus nodokļu atvieglojumus, valsts budžets negūst aptuveni 2,5 miljardus eiro. Par būtiskāko nodokļu atvieglojumu sistēmas problēmu VK uzskata to, ka nav definēti konkrēti nodokļu atvieglojumu mērķi. Līdz ar to nav iespējams vērtēt šo atvieglojumu lietderību, secina iestāde.

Nav arī kritēriju, pēc kuriem novērtēt, vai atvieglojums ir devis kādu labumu. Gadījumos, kad tiek ieviesti jauni nodokļu atvieglojumi vai pārskatīti esošie, nav iespējams salīdzināt konkrētu atvieglojumu ietekmi.

Uz augšu