ANO izmeklēšanā gūti pierādījumi par Saūda Arābijas kroņprinča atbildību Hašogi slepkavībā
Papildināts

FOTO: SIPA/Scanpix

ANO izmeklēšanā gūti pierādījumi par Saūda Arābijas kroņprinča Mohammeda bin Salmana atbildību žurnālista Džamala Hašogi slepkavībā, trešdien paziņojusi ANO īpašā ziņotāja Agnese Kalamāra.

Kalamāra, kas izmeklē Hašogi slepkavību, norādīja, ka šajā lietā būtu jāsāk izmeklēšana pret Saūda Arābijas kroņprinci un citām šīs valsts augstākajām amatpersonām.

ASV dzīvojušais laikraksta "The Washington Post" līdzstrādnieks Hašogi pagājušā gada 2.oktobrī tika nogalināts Saūda Arābijas konsulātā Stambulā, kur viņš bija ieradies, lai saņemtu laulībām ar Turcijas pilsoni Hatidži Džengizu nepieciešamos dokumentus.

Saūda Arābija sākotnēji noliedza, ka tai būtu jebkas zināms par to, kas noticis ar Hašogi, bet vēlāk apgalvoja, ka 59 gadus vecais žurnālists konsulātā Stambulā zaudējis dzīvību dūru cīņā, līdz visbeidzot atzina, ka žurnālists nogalināts ar iepriekšēju nodomu pastrādātā slepkavībā. Saūda Arābijas prokuratūra noliegusi, ka ar Hašogi slepkavību būtu saistīts kroņprincis Mohammeds bin Salmans.

Kalamāras ziņojumā teikts, ka Hašogi slepkavība jāskatās kontekstā ar citu žurnālistu un aktīvistu aizturēšanu un spīdzināšanu pēdējos gados.

Viņa uzvērusi, ka Saūda Arābijas kroņprincis, pats mazākais, piedevis šādu rīcību un atļāvis šādu noziegumu atkārtošanos un saasināšanos.

Kalamāra ziņojumā norādījusi, ka neatkarīgi no tā, vai kroņprincis devis rīkojumu pastrādāt konkrēto slepkavību, viņš labprāt uzņēmies risku, ka Saūda Arābijā atkārtosies līdzīgi noziegumi kā Hašogi slepkavība.

Ziņojumā teikts, ka Hašogi baidījies no kroņprinča un viņa ietekmes. Vairāki Saūda Arābijas aģenti mēģinājuši pārliecināt Hašogi atgriezties dzimtenē, bet viņš atteicies to darīt.

Kalamāra norādījusi, ka visi eksperti, ar kuriem viņa konsultējusies, sacījuši, ka kroņprincis, pats mazākais, zinājis par Hašogi operāciju, jo tai bijusi nepieciešama ievērojama saskaņošana valdībā un resursi.

Viņa piebildusi, ka kroņprincis intervijā televīzijā neilgi pēc žurnālista slepkavības atzinis, ka uzmanīgi seko līdzi šim notikumam, bet tobrīd fakts, ka Hašogi ir nogalināts, vēl nebija apstiprināts.

Kalamāra secinājusi, ka arī pierādījumu iznīcināšana nebūtu bijusi iespējama bez kroņprinča ziņas.

Taisnīguma meklēšana šajā lietā nav primāri jautājums par kūpoša ieroča atrašanu, bet izmeklēšana pret tiem, kas ļaunprātīgi izmantojuši savu varu vai nav pildījuši savus amata pienākumus, norādījusi Kalamāra.

Viņa ieteikusi valstīm pasludināt universālu jurisdikciju šajā lietā, kas dotu iespēju izmeklēt un tiesāt aizdomās turamos ārpus Turcijas un Saūda Arābijas.

Viņa arī aicinājusi ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrešu sākt kriminālizmeklēšanu pret vainīgajiem un izveidot mehānismu viņu tiesāšanai.

Hašogi slepkavības lietā Saūda Arābija sākusi tiesāt 11 cilvēkus, no kuriem pieciem draud nāvessods.

Kalamāra secinājusi, ka nedz Turcija, nedz Saūda Arābija nav ievērojusi starptautiskos standartus šī nozieguma izmeklēšanā.

Abu valstu ekspertu kopīgā nozieguma vietas pārbaude notika divas nedēļas pēc slepkavības, un Turcijas amatpersonām tika dotas tikai sešas stundas laika.

Netika atrastas nekādas asins pēdas, kas lieca par diviem iespējamiem scenārijiem - vai nu Hašogi slepkavība bija iepriekš izplānota tā, lai asins pēdas nepaliktu, vai arī nozieguma vieta pēc slepkavības tika rūpīgi satīrīta, uzskata Kalamāra.

Turcijas varasiestādes laicīgi nepārmeklēja arī Saūda Arābijas konsula māju Stambulā un neintervēja konsulu.

Kalamāra prezentēs savu ziņojumu ANO Cilvēktiesību padomes sēdē nākamnedēļ Ženēvā.

Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu izteica atbalstu ANO aicinājumam izgaismot Hašogi slepkavību un saukt vainīgos pie atbildības.

Uz augšu