Latviešu mākslinieka darināts skapis, kuru kopē pat indonēzieši
Jāņa Straupes "Vabole"

FOTO: No Jāņa Straupes arhīva

Mūsdienu komercializācijas laikmetā ir grūti atrast mēbeles vai skapjus, kas izcelsies ar izteiktu unikalitāti un meistarību. Latviešu amatniekam Jānim Straupem ir izdevies pārspēt iesīkstējušos stereotipus par to, kādām būtu jāizskatās koka mēbelēm. Viens no unikālākajiem Straupes darbiem ir skapis "Vabole", kas ir guvis starptautisku atpazīstamību. 

Ideja par vaboles kumodi māksliniekam Jānim Straupem radās jau samērā sen – pirms aptuveni 15 gadiem. Kā atzīst amatnieks, tolaik tapa skice kādai izstādei un pirmā doma bija radīt mēbeli ar vaboles atveidu.

"Kāpēc vabole? Tā ir maza, taču ļoti skaista radība,"

atklāj Jānis Straupe.

FOTO: No Jāņa Straupes arhīva

Tomēr izstādei mākslinieks radīja pavisam citu mēbeli, bet par vaboles skapja skici un ideju gadījās aizmirst līdz kādai liktenīgai dienai - mākslinieks saticis paziņu, kas pamudināja atsākt darbu pie vaboles skapja un to realizēt. Skapis tapa 2006. gadā. 

"Pirms radīju vaboles skapja skici, ļoti ilgi pētīju kukaini mikroskopā, lai varētu to maksimāli precīzi atainot mēbeles dizainā. Arī pirms vabole atdzima kokgrebumā, to veidoju no plastilīna un lēnām šo ideju īstenoju mēbelē.

Pati realizācija notika trīs mēnešu laikā – vienlaicīgi ar mani strādāja desmit meistari. Rezultātā mēs radījām funkcionālu skulptūru.

Jāpiebilst, ka vabole nav precīzs un anatomiski pareizs vaboles atveidojums, bet tā ir mana stilizācija," sarunā ar Tvnet, stāsta mākslinieks Jānis Straupe. 

FOTO: No Jāņa Straupes arhīva

Skapis ir veidots pārsvarā no koka un tajā nav izmantota furnitūra, izņemot durvju vītnes, kuras ir speciāli pasūtītas metālmāksliniekam, kā arī sistēmu, kas notur augšējo lādi atvērtā formā.

Pārējās konstrukcijas un stiprinājumi ir veidoti no koka - šo skapi var izjaukt uz salikt gluži kā konstruktoru – te nav izmantotas skrūves vai vilces. Pat skapja atvilktnes slīd gar koku gluži kā senlaiku mēbelēm.

Skapī ir 11 atvilktnes, vīna plaukti, speciāli dokumentu nodalījumi, kā arī tajā ir iebūvēti divi slēpņi, kurus, kā stāsta Straupe, vēl neviens nav atradis. Skapis ir veidots no īpaši kodināta alkšņa, lai tas varētu viegli padoties griešanai un grebšanai.   

Mākslinieks atklāj, ka skapja izgatavošana nedevās kā pa sviestu, "kad bijā izgatavojuši vabolei galvu, sapratām, ka skapis nefunkcionē tik gludi, kā vēlētos. Diemžēl neveiksmīgo dizainu nācās sazāģēt un sadedzināt, un taisīt durvis no jauna."

FOTO: No Jāņa Straupes arhīva

Šobrīd skapis atrodas amatnieka darbnīcā. Šis mākslas darbs ir bijis tik unikāls, ka pirms diviem gadiem mākslinieks ar komandu uzgāja indonēziešu pakaļdarinājumus vaboles skapim.

“Tas man bija gan kā gandarījums, gan šoks – manu darbu kāds kopē. Mēs ar viņiem sazinājāmies un apsūdzējām darba kopēšanā,”

stāsta Jānis Straupe, piebilstot, ka par laimi šie indonēziešu atveidojumi nav pat tuvu tādā kvalitātē, kā latviešu mākslinieka radītā mēbele. Indonēzieši šo skapi sūta uz Eiropu un Lielbritāniju, kur tos tirgo par samērā zemām cenām, taču pakaļdarinājumiem ir visai lielas problēmas saistībā ar autortiesību pārkāpumiem, kas ierobežo to pārdošanu. 

"Man ir daudzi darbi, kas ir saistīti ar dzīvnieku un dabas pasauli – ir bijušas mēbeles ar tārpiņu motīviem, zivīm, asaku atveidojumiem, bet nesen biju izgatavojis zirnekļu skulptūras.

Pēdējā laikā esmu izstrādājis mēbeles ar optiskās ilūzijas motīviem – tas ir kaut kas, ko citi nespētu atveidot, kā arī tas ir man, kā amatniekam, diezgan liels izaicinājums un meistarības paraugdemonstrējums," atklāj mākslinieks. 

FOTO: No Jāņa Straupes arhīva

Uz augšu