Rail Baltica – daudz vairāk nekā tikai sliedes (15)

Aizritējuši jau gandrīz 30 gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, tomēr gan šīs reklāmas, gan apdrupušie peroni un vilcieni, kuros pasažieriem jārāpjas, izpildot alpīnistu cienīgus vingrinājumus, atsauc atmiņā padomju atmosfēru. Vladimira Putina sabiedrotā – Krievijas Dzelzceļa līniju (KDzL) prezidenta Vladimira Jakuņina – dalība Latvijas Dzelzceļa (LDz) valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa jubilejas svinībās 2015. gadā spilgti papildināja kopainu. Runa ir ne tikai par galvaspilsētas un valsts tēlu, kur liela nozīme vienmēr būs gan dzelzceļa stacijai, gan pasažieru ostai un lidostai, bet arī par satiksmi kopumā. Baltijas valstis sasniedzamības ziņā joprojām zināmā mērā līdzinās salai, jo ērtākais nokļūšanas veids tajās no citām Eiropas valstīm ir gaisa satiksme. Izņēmums varbūt ir Tallina, uz kuru regulāri kursē prāmji no Helsinkiem. Mums ir radusies lieliska iespēja situāciju sauszemes ceļu transporta jomā būtiski izmainīt uz labu, īstenojot Rail Baltica projektu.

Cilvēki

Nereti ir dzirdēts, ka ceļošana ar vilcienu pie mums nemaz neesot aktuāla. Taču kvalitatīvs piedāvājums var stimulēt pieprasījumu. Komfortablie ceļošanas apstākļi un iespēja ceļā starp, piemēram, Tallinu un Rīgu pavadīt vien stundu un 42 minūtes (paredzētais ātrums pasažieru pārvadājumiem ir 240 km/h), domājams, daudziem šķitīs pievilcīgs piedāvājums.

Rail Baltica sniegs gan kultūras pasākumu baudīšanas un izklaides, gan iepirkšanās iespējas.

Sliežu savienojums ar Rīgas lidostu vairos lietuviešu un igauņu plūsmu uz Rīgas lidostu un atpakaļ uz Viļņu un Tallinu. Cik daudz mēs zinām par to, kas notiek Igaunijas un Lietuvas politikā, sabiedriskajā dzīvē un kultūrā? Iespējams, ka kaimiņvalsts un dažu vietējo mediju dēļ zinām par Krieviju vairāk nekā par saviem sabiedrotajiem. Rail Baltica šajā ziņā neatrisinās visu, bet noteikti uzlabos situāciju ar people-to-people (cilvēki ar cilvēkiem) komunikāciju. Samērā ekoloģiska un droša vilcienu satiksme pavērs jaunas iespējas darba tirgū un nodrošinās vairāku augstākās izglītības un zinātnes iestāžu pieejamību.

Kravas un ekonomika

Baltijas iespējas darboties Eiropas vienotajā tirgū ir nepilnīgas. Līdz ar Rail Baltica darbības uzsākšanu sauklis «atgriežamies Eiropā» iegūs vēl vienu praktisku dimensiju. Rail Baltica kravu pārvadājumi sniegs vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar autoceļu un jūras transportu, līdz ar to ieguvēji būs kravu pārvadātāji. Kā piemēru var minēt izmaksu un ātruma attiecību priekšrocību kravām, kam ir svarīgs piegādes ātrums un punktualitāte. Viena aktivitāte rada iespējas nākamajām. Loģistikas centri parasti tiek izvietoti tur, kur ir laba sasniedzamība, labas transporta iespējas.

Tiek prognozēts, ka Rail Baltica transportēto kravu apjoms 2030. gadā būs deviņi miljoni tonnu gadā, un pārvadāto pasažieru skaits sasniegs divus miljonus cilvēku gadā.

Kravu daļēja novirzīšana uz dzelzceļu samazinās kravas automašīnu skaitu uz autoceļiem, uzlabojot ceļu satiksmes drošību un mazinot sastrēgumus. Rail Baltica projekts veicinās ekonomikas attīstību ilgtermiņā visās trīs Baltijas valstīs. Projekta īstenošana veicinās IKP pieaugumu un radīs jaunas darbavietas jau būvniecības fāzē. Posmā, kad Rail Baltica darbosies jau pilnā mērā, tiks uzlabota Baltijas valstu tirgus pieejamība un sekmēta konkurence starptautiskajā tirdzniecībā.

Kurš ir pret?

Saskaņā ar 2019. gada sākumā publicētiem aptaujas datiem, 33% Latvijas iedzīvotāju Rail Baltica projektu vērtē ļoti pozitīvi, bet kopumā projektu atbalsta 81% aptaujāto. Salīdzinājumā ar 2016. gadu atbalsts šim projektam ir pieaudzis. Toreiz ļoti pozitīvi noskaņoti par Rail Baltica projektu bija 25% iedzīvotāju.¹ Savukārt Krievijas propagandisti ir skeptiski un dažbrīd klaji negatīvi noskaņoti. Krievijas portāls Regnum jau 2015. gadā, paužot neapmierinātību, rakstīja, ka KDzL piedāvājums savienot Rīgu un Maskavu ar ātrgaitas dzelzceļa līniju uz “impērijas platuma” sliedēm no baltiešu puses tikšot noraidīts. Tam pamatā esot atšķirīgi centieni, proti, «Krievija operējot ar ekonomiskā izdevīguma principiem, cilvēku saišu attīstīšanu, bet tās «kolēģi» Baltijā (v Pribaltike) gatavojas karam ar Krieviju».² 2018. gadā Regnum publicē rakstu, kur noraida jelkādu Rail Baltica projekta ekonomisko izdevīgumu.³

Krievijas propagandas medijos Rail Baltica projekta atainošana ir pielāgota kopējam stāstam par Latviju kā agresīvu un neizdevušos valsti.

Šā projekta sekmīga īstenošana būtu pretrunā Krievijas propagandas vēstījumam par Latviju kā ekonomiski atpalikušu valsti. Tāpat Rail Baltica īstenošana atspēkotu Krievijas propagandistu tiražēto vēstījumu par to, ka Latvijas ekonomiskā attīstība ir atkarīga vienīgi no Krievijas. Tāpēc Krievijas mediji ierāmē Rail Baltica galvenokārt kā infrastruktūras tīklu NATO militārajām vajadzībām – bruņojuma transportēšanai.

Drošība

Mūsu kaimiņvalsts var nesatraukties – NATO negrasās tai uzbrukt. Tomēr pirms kritizēt baltiešus par to, ka domājam par savām aizsardzības spējām, Kremļa cilvēkiem pieklātos pavērtēt savu ārpolitiku, kur agresija pret kaimiņvalstīm jau ir ierasta lieta, un agresīva retorika pret citām valstīm skan katru dienu. Šādā situācijā viena platuma sliežu savienojums ar Maskavu ir kārtējais papildu riska faktors. Tādēļ ir pašsaprotami, ka, domājot par dzelzceļa savienojumiem, raugāmies arī, piemēram, Varšavas virzienā. Mums nav jākaunas par to, ka vēlamies būt droši – X stundas gadījumā pie mums ievērojami ātrāk varētu nokļūt sabiedroto militārās kravas. Ja šo un citus mērķus varam sasniegt ar Eiropas Savienības finansējuma palīdzību, tad būtu vieglprātīgi tādu iespēju palaist vējā. Arī Somijas aktīva līdzdalība projekta īstenošanā potenciāli sekmētu Rail Baltica iespējami ātrāku realizēšanu. Projekta īstenošanā ir jārīkojas ātri un izlēmīgi, tādēļ nedrīkst vilcināties.

2 Игорь Павловский, Rail Baltica — дорога на войну с Россией, 4 сентября 2015, REGNUM, https://regnum.ru/news/1963529.html.