Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pirmdien aizturētā Rīgas domes deputāte un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece Baiba Broka (VL-TB/LNNK) pērn deklarējusi parādsaistības 326 804 eiro apmērā, liecina viņas iesniegtā amatpersonas deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam.
Politiķes ienākumi pagājušajā gadā bijuši 118 474 eiro apmērā, no kuriem lielāko daļu jeb 60 684 eiro viņa saņēmusi par Iepirkuma komisijas priekšsēdētājas un rektora vietnieces juridiskajos jautājumos amatiem LU.
Vēl 45 418 eiro Broka nopelnījusi par valdes locekļa amatu Rīgas Brīvostas pārvaldē, bet 12 372 eiro - par darbu Rīgas domē.
Vienlaikus Brokai 5000 eiro vērtībā pieder kapitāldaļas SIA "B2000 Baltic", 11 383 eiro vērtībā - kapitāldaļas SIA "Merits", kā arī 1422 eiro vērtībā - kapitāldaļas SIA "Target Consensus Consulting" uzņēmumā.
Brokas valsts amatpersonas deklarācija liecina, ka viņai pieder zemes īpašums Rīgā, kā arī 2015.gada "BMW X5" automašīna.
Skaidrā naudā Broka deklarējusi 3000 eiro lielus uzkrājumus, bet bezskaidrā - vēl 11 870 eiro.
Broka pērn biedra naudas maksājumos un ziedojumos iztērējusi 5100 eiro un vēl 90 904 eiro apmērā izsniegusi aizdevumus, liecina viņas iesniegtā deklarācija.
Kā ziņots, KNAB pirmdien lietā par vismaz 20 000 eiro kukuļa ņemšanu aizturējis trīs personas, tostarp Rīgas domes deputāti un LU rektora vietnieci juridiskajos jautājumos Broku, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā Ina Druviete aģentūrai LETA apstiprināja, ka KNAB darbinieki pirmdien bija ieradušies LU, taču viņa nekomentēja vai veiktas izmeklēšanas darbības. Tāpat Druviete nesniedza citus komentārus.
Arī KNAB sākotnēji aģentūrai LETA nekomentēja, vai pirmdien kādā kriminālprocesā veiktas kratīšanas un vai aizturētas personas. Taču vēlāk KNAB izplatīja informāciju, ka pirmdien iepriekš sākta kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā birojs veicis neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairākas kratīšanas. Kriminālprocess sākts par kukuļa piedāvājumu valsts amatpersonai un par kukuļa pieņemšanu.
KNAB esot ieguvis ziņas, kas liecina, ka valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietniece, iespējams, darbojusies konkrētu uzņēmēju interesēs. Procesa virzītāja rīcībā esošie fakti dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersona, iepriekš vienojoties, pieņēmusi uzņēmēju kukuļa piedāvājumu, kukuli noformējot kā ziedojumu biedrībai, skaidroja KNAB. Iespējamā kukuļa summa neesot mazāka par 20 000 eiro.
LU publicētais 2019.gada Iepirkumu komisijas lēmums par kādu iepirkumu liecina, ka tieši Broka ir minētās komisijas priekšsēdētāja, bet viņas vietniece ir LU Administrācijas atbalstu grupas vadošā eksperte Anda Ozola.
Detalizētāku informāciju KNAB sola sniegt, līdzko tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm.
Sazināties ar Broku aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies, jo viņas tālrunis ir izslēgts.
