Zem Pompeju drupām atrodas vismaz 10 nesprāguši Otrā pasaules kara lādiņi

Pompeju drupas ar Vezuvu fonā.

FOTO: Reuters/ScanPix

Otrais pasaules karš beidzās pirms gandrīz 75 gadiem, tomēr pasaulē joprojām ir saglabājušās postošā un asiņainā kara atliekas. Eiropas zemē joprojām ir izkaisīti neskaitāmi nesprāguši lādiņi – tie atrodas pilsētās, laukos un, kā izrādās, arī antīkās drupās.

Zinātnieki tagad noskaidrojuši, ka zem Pompeju drupām, kur aktīvi norisinās izrakumi, joprojām atrodas vismaz 10 nesprāgušas bumbas.

Kā rakstīts Itālijas laikrakstā “Il Fatto Quotidiano”, sabiedroto spēki deviņos uzlidojumos 1943. gada augustā uz Pompejiem nometa 165 bumbas, kas neuzsprāga.

Kopš tā laika pētnieki ir atraduši un neitralizējuši 96 bumbas, kas bija apraktas arheoloģisko izrakumu vietās, kur vēl nav sākti izrakumi.

Dažas bumbas šajā teritorijā jau eksplodējušas rūsas dēļ, tomēr arheologiem nav ne jausmas, kur atrodas pārējās desmit vai vairāk bumbas.

Arheoloģijas profesors Antonio de Simone 1986. gadā izrakumu laikā pats saskārās ar dažiem neeksplodējušiem lādiņiem.

“Mēs tur darbojāmies ar savām birstītēm un lāpstām, kad pēkšņi zem mūsu kājām atklājās bumbas aprises. Tās bija divas, no kurām viena bija jau eksplodējusi, aiz sevis atstājot vien fragmentus, bet otra, par nelaimi, vēl bija vesela,” izdevumam “Il Fatto” komentēja de Simone.

Vēstures avoti liecina, ka Pompejos dzīvoja aptuveni 20 tūkstoši iedzīvotāju, to skaitā tirgotāji un fermeri, kas izmantoja Vezuva pakājes auglīgo augsni, lai audzētu vīnogulājus un augļu kokus. Viņi nenojauta, ka auglīgās augsnes iemesls ir iepriekš notikušie Vezuva izvirdumi.

Savukārt Herkulānā mitinājās aptuveni pieci tūkstoši iedzīvotāju, un tā bija iemīļota vasarnīcu vieta bagātajiem Romas pilsoņiem. Pilsēta nodēvēta mītiskā varoņa Herkulesa vārdā un bija apbūvēta ar neskaitāmām villām un romiešu pirtīm, ko vasarās izmantoja daudzi aristokrāti.

FOTO: LAIKĀ SASTINGUŠIE POMPEJU IEDZĪVOTĀJI

Mūsu ēras 79. gada 24. augusta pusdienlaikā idilliskajām vasarnīcu pilsētām pienāca gals, jo no Vezuva virsotnes ar milzīgu spēku izsprāga akmeņi un karstu pelnu mākonis, kas pacēlās gandrīz 20 kilometru lielā augstumā.

Nākamo 12 stundu laikā Pompeju iedzīvotāji piedzīvoja vulkānisko pelnu lietu, kas visus, kuri nepaspēja aizbēgt, apraka dzīvus. Pompejos mira aptuveni 2 tūkstoši cilvēku, kas cerēja pārlaist izvirdumu pagrabos vai arī nepaspēja pamest pilsētu.

Uz augšu