Latvijas Radio Ziņu dienests pieprasa radio valdes atkāpšanos
Papildināts

FOTO: Ieva Čīka / LETA

Latvijas Radio Ziņu dienests šodien izteica neuzticību sabiedriskā medija valdei. Ziņu dienesta darbinieki pieprasa arī valdes atkāpšanos vai atbrīvošanu, teikts radio Ziņu dienesta darbinieku atklātā vēstulē radio valdei, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību komisijai un citām struktūrām.

Radio Ziņu dienesta darbinieki vēstulē uzsver, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017. gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

"Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa," teikts vēstulē. 

Radio darbinieki pārmet pašreizējai valdei Ziņu dienesta novājināšanu. Sabiedriskā medija darbinieki uzsver, ka kopš pagājušā gada Ziņu dienestu pametuši astoņi profesionāli žurnālisti. Līdz ar to Latvijas radio valdes rīcību viņi vērtējot kā kaitniecisku. 

Vēstulē minēts, ka žurnālistu aiziešanas iemesls ir bijis zemais atalgojums. Šā gada marta sākumā korespondenti iesniegumā valdei lūdza palielināt atalgojumu, taču valde atbildēja, ka tas neesot iespējams. Ziņu dienesta kolektīvs jūnija sākumā vērsās pie valdes, paziņojot, ka korespondentu trūkuma dēļ Ziņu dienesta darbā ir saskatāmas krīzes pazīmes.

“To papildus apliecina arī fakts, ka jūlijā izsludinātajā konkursā uz korespondenta amata vietu ir pieteicies tikai viens pretendents, turklāt bez pieredzes mediju darbā.”

Tāpat vēstulē darbinieki raksta, ka esot bijis izrēķināšanās mēģinājums no valdes puses ar Ziņu dienesta vadītāju Mirdzu Leli.

Šā gada jūnija beigās valde ir uzdevusi Ziņu dienesta vadītājai iesniegt datus par to, cik daudz satura ēteram sagatavo katrs korespondents, lai gan kontrole pār amata aprakstos nolīgto pienākumu izpildi ir tieša Ziņu dienesta vadītājas atbildība. Sagatavotā informācija parādīja, ka korespondenti rada pat par trešdaļu un vēl vairāk satura, nekā paredz līgumsaistības, bet valde iegūtos datus tikai pieņēmusi zināšanai, uzsvērts radio darbinieku atklātā vēstulē.

2019. gada 9. jūlijā Latvijas Radio valde ar rīkojumu ir izteikusi rājienu Ziņu dienesta vadītājai Mirdzai Lelei. Tas notika iepriekš plānota atvaļinājuma priekšvakarā, iespējams, apzināti cenšoties ierobežot apstrīdēšanas iespējas. Rājiens pamatots ar faktu, ka M.Lele nav vērsusies valdē ar rakstisku iesniegumu par raidījuma «Pusdiena» raidlaika samazināšanu no 2019. gada 25. jūnija. Darbinieki rājiena pamatotību apšauba.

Pirmkārt, Latvijas Radio iekšējās procedūras neparedz par izmaiņām raidījuma raidlaikā rakstiski informēt valdi. Otrkārt, vienošanās par raidījuma raidlaika samazināšanu ir mutiski panākta vairākās tikšanās ar valdi un Programmu direktoru padomes sēdē, informē Latvijas radio Ziņu dienests.

Pēc tam, kad Ziņu dienesta darbinieki informēja valdi par savu nodomu izteikt neuzticību, radio valde lēmumu par rājienu apturēja, liecina TVNET rīcībā esoša neoficiāla informācija.

"Tāpat Ziņu dienests valdei ir uzsvēris, ka laikā, kad situācija pasaulē ir nestabila, Latvijas Radio nedrīkst ierobežot iespējas informēt sabiedrību apdraudējuma gadījumos, kā arī Ziņu dienesta ieskatā valdes piedāvājums neliecina par centieniem stiprināt mūsu valsts informatīvo telpu," uzsver Ziņu dienesta darbinieki. 

Izņemot valdes atkāpšanos vai atbrīvošanu, sabiedriskā radio darbinieki pieprasa arī NEPLP un par mediju nozari atbildīgajiem veikt neatliekamas darbības krīzes novēršanai  radio, lai netiktu apdraudēta valsts informatīvā telpa. Turklāt viņi aicina atbildīgo Saeimas komisiju izvērtēt NEPLP kompetences sabiedriskā radio pārvaldībā, un vērš sabiedrības uzmanību uz draudiem saņemt daudzpusīgu neatkarīga sabiedriskā radio ziņu dienesta gatavotu informāciju. 

Atklāto vēstuli parakstījuši vairāk nekā 40 Ziņu dienesta darbinieki.

Jau ziņots, ka Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja ir Una Klapkalne, valdes locekle finanšu vadības jautājumos ir Mārīte Tukiša, savukārt valdes locekle programmu attīstības jautājumos ir Sanita Dika-Bokmeldere.

Uz augšu