Žurnālistu asociācijas vadītāja: mediju telpa sagrūs pati no sevis

FOTO: Ieva Čīka/LETA

“Mums pat nav jāgaida liels uzbrukums no ārpuses, lai mediju telpai kaut kas notiktu. Tā sagrūs pati no sevis, jo ekonomiskie modeļi, kas bijuši līdz šim un kas mediju telpu uzturējuši, šobrīd sabrūk,” šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) vadītāja Arta Ģiga.

Asociācija norādīja, ka Latvijas Radio Ziņu dienesta izteiktā neuzticība radio valdei ir gluži kā "pēdējais solis", kad izsmelti visi citi veidi, kā samilzušo situāciju atrisināt. 

"Jautājums tagad ir par turpmāko rīcību, proti, kas notiek, ja valde netiek atlaista vai neatkāpjas," piebilda asociācijas vadītāja. 

Vaicāta, vai Ziņu dienestam valdes neatkāpšanās gadījumā būtu jārīko streiks, Ģiga atbildēja, ka tā [streika rīkošana] būtu patiešām nokaitēta situācija, piebilstot, ka būtu labi, ja līdz šādai situācijai Latvijas Radio nenonāktu. 

LŽA vadītāja atzina, ka viegla risinājuma šai situācijai nav, piebilstot, ka liela daļa atbildības gulstas uz politiķu pleciem, jo ilgu laiku pēc Saeimas ievēlēšanas bija grūtības izveidot valdību, kā rezultātā pašlaik ir tā saucamais tehniskais budžets. 

"Paies gads vai divi, kamēr valdība “iešūposies”, bet tik ilgs laiks medijiem ir bīstams, jo var notikt neatgriezeniskas un nesaglābjamas izmaiņas," sacīja Ģiga, piebilstot, ka informatīvā telpa ir jānodrošina katru dienu, "nevis jāpagaida, kad kāds būs pieņēmis kādus lēmumus".

Asociācijas vadītāja uzsvēra, ka tādās nelielās valstīs kā Latvija un Igaunija medijiem līdzīgi kā nacionālajai kultūrai nākotnē būs vajadzīgs valsts atbalsts. “Tie paši par sevi nav dzīvotspējīgi kā biznesa modelis; tie [mediji] nespēs sevi uzturēt, un būs vajadzīgi atbalsta mehānismi,” pauda Ģiga.

Vaicāta, vai politiķi radušos situāciju izprot un ir ieinteresēti tās risināšanā, LŽA vadītāja atbildēja noraidoši. "Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļa ir ļoti maza un tai nav lielas balss Saeimā," sacīja asociācijas galva, piemetinot, ka arī Mediju likuma tapināšana notiek ārkārtīgi lēni. 

"Mums pat nav jāgaida liels, informatīvs uzbrukums no ārpuses, lai mediju telpai kaut kas notiktu. Tā sagrūs pati no sevis, jo tie ekonomiskie modeļi, kas bijuši līdz šim un kas mediju telpu uzturējuši, tie šobrīd sabrūk,"

sacīja Ģiga, "mēs šobrīd novērojam, ka televīzija gluži vienkārši mirst un ka satura izplatīšana un reklāmas pārvietojas uz platformām. Šis ekonomiskais modelis vairs nedarbojas."

LŽA vadītāja piebilda, ka deputāti Saeimā, tiesa, labu mērķu vadīti, pieņem likumus, kas ierobežo reklāmas raidīšanas iespējas, taču vairāku mediju ekonomiskais modelis ir uzbūvēts uz reklāmām, "un par to neviens neaizdomājas". 

"Neviens nav pat iepīkstējies par kompensējošiem mehānismiem, kas pienāktos medijiem," tā Ģīga, atgādinot, ka tabakas reklāmu aizliegums drukātajos medijos veicinājis avīžu ekonomisko lejupslīdi. 

"Uzstādījumam "Vajag stiprināt informatīvo telpu!" praktiskas darbības neseko," secināja LŽA vadītāja. 

Uz augšu
Back