Lūdz šim astronomi atklājuši vairāk nekā 4000 eksoplanētu, izmantojot elektromagnētiskās radiācijas analīzi. Savukārt tagad pētnieku grupa paziņojusi, ka, izmantojot gravitācijas viļņus, varētu atrast vēl vairākas, slēptākas un tālākas eksoplanētas.
Lai atrastu tālas eksoplanētas, zinātnieki grasās izmantot gravitācijas viļņus (8)
“Mēs piedāvājam metodi, ar kuru, lai atrastu eksoplanētas, kas apriņķo baltos pundurus, tiek izmantoti gravitācijas viļņi,” komentēja pētnieks Nikolā Tamanini.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Communications”, rakstīts, ka baltie punduri ir mazas zvaigznes jeb zvaigžņu kodoli. Savukārt ar plānoto Lāzera interferometra kosmosa antenu (LISA), kuru izstrādā Eiropas Kosmosa aģentūra, zinātnieki varēs izpētīt baltos pundurus un to izstarotos gravitācijas viļņus.
“LISA mērīs gravitācijas viļņus, ko izstaro tūkstošiem balto punduru pāru. Kad planēta apriņķo šādu balto punduru pāri, tad gravitācijas viļņi izskatīsies citādāk nekā tad, ja baltos pundurus planēta neapriņķo. Tādā veidā mēs varam atklāt jaunas planētas,” teica Tamanini.
Pētījumā rakstīts, ka eksoplanētas, kas rotē ap baltajiem punduriem, zvaigžņu sistēmas gravitācijas vilnī izraisa tā saucamo Doplera modulāciju jeb nelielas svārstības.
Zinātnieki apgalvo, ka LISA spēs identificēt eksoplanētas ar Jupiteram līdzīgu masu jebkur Piena Ceļa galaktikā. Tomēr LISA veiktie novērojumi var astronomiem palīdzēt pat atrast eksoplanētas ārpus Piena Ceļa galaktikas.
“LISA identificēs eksoplanētu populācijas, kas nekad nav novērotas. Teorētiski nekas nestāv ceļā eksoplanētu eksistencei pie binārajiem baltajiem punduriem,” piebilda Tamanini.
Tiesa, lai arī jaunu eksoplanētu identificēšana citās galaktikās izklausās ļoti aizraujošs mērķis, tomēr līdz tam veļ krietni jāpagaida, jo LISA projekts netiks palaists līdz 2034. gadam.