Kas ir Urzula fon der Leiena - pirmā sieviete EK prezidenta amatā?

Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Eiropas Parlaments (EP) ar nelielu balsu vairākumu otrdien apstiprināja Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatā bloka dalībvalstu līderu izvēlēto kandidāti Urzulu fon der Leienu. Vācijas kancleres Angelas Merkeles partijas biedrene ir pirmā sieviete, kura ieņems šo amatu.

Par līdzšinējo Vācijas aizsardzības ministri balsoja 383 no 747 EP deputātiem, 327 balsoja pret, bet 22 atturējās.

60 gadus vecā Leiena 1. novembrī nomainīs amatā Žanu Klodu Junkeru.

Leiena dzimusi un līdz 13 gadu vecumam nodzīvojusi Briselē, kur viņas tēvs Ernsts Albrehts strādāja kā viens no pirmajiem Eiropas Savienības ierēdņiem. Vēlāk ģimene pārcēlās uz Vācijas pavalsti Lejassaksiju, kur Leienas tēvs no 1976. līdz 1990.gadam bija reģiona premjerministrs. Viņa dzīvojusi arī Lielbritānijā un ASV.

Leiena ieguvusi medicīnisko izglītību un strādājusi gan par mediķi, gan arī par pasniedzēju studentiem.

Leiena ir septiņu bērnu māte un kādu laiku bijusi mājsaimniece.

Leiena politisko karjeru iesāka Lejassaksijā 2003.gadā, vispirms kļūstot par parlamenta deputāti, bet vēlāk - ministri.

Leienu uz politiskās skatuves Berlīnē 2005.gadā uzveda Angela Merkele. Startējot no Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības (CDU) saraksta, Leiena kļuva par ģimenes un jaunatnes lietu ministri, bet pēc nākamajām vēlēšanām 2009.gadā ieņēma nodarbinātības un sociālo lietu ministres amatu.

Savkārt 2013.gadā viņa kļuva par pirmo sievieti, kas jebkad ieņēmusi Vācijas aizsardzības ministres amatu. Jāpiebilst gan, ka Vācijā šajā jomā pastāv nopietnas problēmas un kļūšana par aizsardzības ministru var iedragāt politiķa karjeru.

Atrodoties amatā, Leiena sāka risināt tādas Vācijas bruņoto spēku likstas kā novecojis un defektīvs aprīkojums, nepārdomāti bruņošanās projekti un spiedīgs militāro ekspertu trūkums. Viņai izdevās panākt aizsardzības tēriņu palielināšanu, tomēr tas joprojām ir zem NATO dalībvalstīm izvirzītā mērķa un galvenās šīs jomas problēmas joprojām nav pilnībā atrisinātas.

Leienas laikā Vācijas bruņotajos spēkos dienošo karavīru skaits pieauga pirmo reizi kopš Aukstā kara un aizsardzības politika kļuva par nopietnu Vācijas ārpolitikas sastāvdaļu. Vācijas spēki iesaistījās cīņā pret "Islāma valsti".

Leienas laikā izcēlās vairāki skandāli - aizkavējās lieli ieroču darījumi, kā arī nāca gaismā labējo ekstrēmistu aktivitātes bruņotajos spēkos un pazemojoša izturēšanās pret jaunajiem karavīriem. Leiena distancējās no šiem skandāliem un nopēla bruņotajos spēkos pastāvošo "attieksmes problēmu".

Tā kā Leiena ir vienīgā ministre, kas ar Merkeli strādājusi kopš viņas stāšanās Vācijas kancleres amatā 2005.gadā, viņu neilgu laiku uzskatīja par iespējamo Merkeles pēcteci, norāda medijs "Deutsche Welle". Tagad gan skaidrs, ka tas  nenotiks - kad 2021.gadā beigsies Merkeles amata termiņš, Leiena joprojām pildīs EK prezidentes pienākumus.

Leienas kādreiz nevainojamo reputāciju iedragāja Vācijas aizsardzības ministres amatā piedzīvotie skandāli. Viņas kandidatūru vērtēja dažādi - zaļie, eiroskeptiķi un kreisā spārna EP deputāti principā atteicās balsot par Leienas kandidatūru. Arī sociālistu frakcijas 16 deputāti no Vācijas paziņojuši, ka neatbalstīs Leienu.

Viņa guva mazāku EP deputātu atbalstu nekā pašreizējais EK prezidents Junkers, kurš pirms pieciem gadiem saņēma 422 balsis. Eksperti uzskata, ka ievērojami mazākais atbalsts Leienai varētu vājināt viņas pozīcijas.

Leiena pirms otrdienas balsojuma aicināja Eiropu būt vienotu cīņā pret autoritārismu, protekcionismu un klimata izmaiņām, tādējādi signalizējot par savām politiskajām prioritātēm.

"Mums vispirms no jauna jāatklāj mūsu vienotība; ja mēs būsim vienoti iekšienē, neviens mūs nesašķels no ārpuses," uzrunā EP sacīja Leiena.

"Mūsu vissteidzamākais uzdevums ir saglabāt mūsu planētu veselīgu," uzsvēra Leiena, piebilstot, ka pirmo 100 dienu laikā ierosinās projektu, lai līdz 2050.gadam padarītu Eiropu par pirmo "klimatneitrālo kontinentu pasaulē".

Uz augšu