LU kritizē Izglītības ministriju par vilcināšanos publicēt IKVD pārbaudes ziņojumu

Latvijas Universitātes bijušais rektors Indriķis Muižnieks

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vilcināšanās, Latvijas Universitātei (LU) nesniedzot Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) veiktās pārbaudes ziņojumu, augstskolā tiek saistīta ar riskiem pārbaudes rezultātus "piepušķot", aģentūrai LETA sacīja LU rektors Indriķis Muižnieks.

LU ceturtdien vakarā nosūtījusi vēstuli IZM valsts sekretārei Līgai Lejiņai, par vēstules saturu informējot arī Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), tajā pieprasot augstskolai izsniegt IKVD ziņojumu.

LU prorektore Ina Druviete aģentūrai LETA sacīja, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likumu administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības iepazīties ar lietu un izteikt savu viedokli jebkurā procesa stadijā. Tāpēc LU lūdz lēmumu lietā pieņemt steidzami pēc analoģijas ar Administratīvā procesa likumu, kas paredz, ka steidzamos gadījumos iesniedzējs, iesniedzot motivētu iesniegumu, var lūgt, lai administratīvo aktu izdod saīsinātā termiņā.

Vēstulē LU apstrīd ministrijas faktisko rīcību, kas izpaužas kā informācijas un starpatbildes nesniegšana uz augstskolas 16.jūlija informācijas pieprasījumu. Druviete skaidroja, ka no Augstskolu likuma izriet, ka rektora neapstiprināšanas Ministru Kabinetā gadījumā tiek izdots nelabvēlīgs administratīvais akts, kuru ir tiesības pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Līdz ar to rektora kandidāta virzīšanas process ir administratīvā procesa iestādē daļa.

Dienu pirms IZM izsludinātās preses konferences,16.jūlijā, LU vērsās ar informācijas pieprasījumu ministrijā. Universitāte norādīja, ka informācijas pieprasījums ir steidzams, lai augstskola varētu izteikt savu viedokli par atzinumā vai citos dokumentos paustajiem argumentiem, kā arī pievienot savus argumentus un apsvērumus. Ministrija informāciju nesniedza. 17.jūlijā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) izplatīja masu informācijas līdzekļos ziņas par LU, kurai, kā sacīja Druviete, kā atvasinātai publiskai personai ir tiesības aizstāvēt savas tiesības administratīvā procesā.

"Tiesisks administratīvais process nav iespējams, ja netiek sniegtas ziņas, informācija un dokumenti, kas nav klasificēta informācija un kas ietekmē administratīvā procesa dalībnieka tiesības, godu, cieņu un reputāciju," pausts vēstulē.

Druviete atklāja, ka telefoniskā sarunā ar IZM pārstāvjiem augstskolai ticis norādīts, ka ziņojumu tā varētu sasniegt vien jūlija beigās.

"Lai arī pagaidām nepamatotas, taču rodas bažas, ka vilcināšanās ar informācijas publiskošanu varētu būt saistīta ar vēlmi dokumentu vēl mainīt," teica Druviete.

Arī Muižnieks sacīja, ka viena no iespējamajām versijām ziņojuma nesūtīšanai augstskolai varētu būt vēlme to "piepušķot". "Kāpēc mums to nedod, ja tas ir saturiski izklāstīts? Kādi vēl varētu būt iemesli? Tas rod vietu bažām," teica Muižnieks.

Augstskola vēstulē arī lūdz IZM atzīt informācijas nesniegšanas prettiesiskumu un sniegt pieprasīto informāciju līdz 19.jūlija plkst.12.

Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādījusi, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Indriķi Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinumus par konstatētajiem pārkāpumiem.

IKVD vadītāja Inita Juhņēviča pastāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.

Pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24.maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.

Uz augšu