Preses izdevēji: Valdība grib iznīcināt vietējo informatīvo telpu

Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors, reģionālā laikraksta un tipogrāfijas līdzīpašnieks Guntars Līcis (centrā) piedalās Latvijas Mediju ētikas padomes dibināšanas sēdē.

FOTO: AS "Latvijas Mediji"/LETA

Krišjāņa Kariņa (JV) valdība grib iznīcināt vietējo informatīvo telpu, šādu viedokli laikrakstā "Diena" paudis Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Līcis, komentējot valdības vilcināšanos piešķirt Latvijas Pastam kompensācijas par drukātās preses piegādēm.

Pēc Līča vārdiem, ja valsts vairs nekompensēs sev piederošajam Latvijas Pastam zaudējumus par preses piegādēm, tad presei nāksies uzņemties piegādes tarifu palielinājumu, kas tad būs 3,6 reizes laukos un nedaudz mazāk reižu lielāks pilsētās, un tā rezultātā "prese Latvijā nevarēs principā pastāvēt, būs tirāžu kritums, daudzu izdevumu slēgšana".

"Tas savukārt novedīs pie tā, ka būs jālikvidē arī pasta piegāžu tīkls visā Latvijā, jo pastniekiem vairs nebūs darba. Jo nav nekādu indikāciju, ka lasītājs spēs pieņemt straujo sadārdzinājumu, piemēram, reģiona avīzi, kam abonēšana šobrīd ir 6,50 eiro mēnesī, visticamāk, nebūs gatavi nākamgad abonēt par 8,50 eiro. Es saprotu, ka kungiem Rīgā, kuri ēd pusdienas par 20 eiro dienā, nav saprotams, kā laukos cilvēkam var būt liels kāpums no sešiem uz astoņiem eiro mēnesī, bet tā tas ir. Šāds cenas kāpums nogāzīs Latvijas preses tirāžas," apgalvojis Līcis.

Līcis ir pārliecināts, - ja Latvijas mediji iznīks, vieta tukša nepaliks - "kāds, kuram būs daudz naudas, šajā tirgū iespiedīsies, un acīmredzot tie nebūs nacionālie mediji".

Preses izdevēju pārstāvis atgādinājis, ka līdz šim Ministru kabinets bija noteicis, kāda ir piegādes cena, tādu izdevēji maksāja par pasta pakalpojumu, attiecīgos ciparus iekļaujot abonēšanas cenā. Savukārt valsts pastam kompensēja zaudējumus, proti, starpību starp šo valdības noteikto piegādes cenu un pasta reālajām izmaksām, pakalpojumu sniedzot. Tas nodrošinājis to, ka avīzes un žurnālus cilvēki varēja abonēt par konkrētu cenu, kura šobrīd esot adekvāta cilvēku pirktspējai.

"Ar nākamo gadu beidzas termiņš, kad valsts kompensē pastam šos zaudējumus. Bija paredzēts, ka līdz tam tiks rasts cits kompensējošs mehānisms, taču, tā kā tāda nav, tad bija solījums no politiķiem, ka saglabās iepriekšējo kārtību vismaz vēl uz vienu gadu vai ideālā gadījumā uz diviem gadiem," teicis Līcis, "protams, solījumi bija mutiski, ne uz papīra. Rudens tuvojas, Latvijas Preses izdevēju asociācija visu laiku mudināja šos lēmumus pieņemt rakstiski, lai mēs vienā brīdī nebūtu pie sasistas siles, kā izskatās šobrīd. 16.jūlijā Ministru kabineta sēdē šis jautājums bija uz izskatīšanu. No sākuma visas indikācijas liecināja, ka pieņems, bet tad pēkšņi šī jautājuma izlemšana atlikta uz budžeta paketi. Budžeta pieņemšana ir decembrī, savukārt skaidrībai par preses abonēšanas nākamajam gadam izmaksām jābūt jau drīzumā."

Līča vērtējumā, kompensāciju nepiešķiršanas rezultātā iznīkšot visi, "ne tikai tie, kas tiek uzskatīti par labajiem vai sliktajiem". "Jo vairāk samazināsies preses apjoms, kas pastam būs jāpiegādā, jo augstāka cena būs jāmaksā katram, kas paliks. Jo kopējās izmaksas nemainās. Tie savienotie trauki. Šobrīd ir daži demagogi, kuri saka: noņemiet kompensāciju par glancēto žurnālu piegādi, atstājiet reģionālajai presei vai noņemiet nacionālajiem laikrakstiem utt., proti, sašķirojiet labajos, sliktajos, pareizajos, vajadzīgajos, nevajadzīgajos un tad vajadzīgajiem kompensējiet, pārējiem - ne. Nokrītoties vispār tirāžām vai kādam aizejot no tirgus, kompensācija, kas pienāksies it kā labajiem, nenosegs visus radušos zaudējumus, un pasts piestādīs valdībai aprēķinus par daudz lielākiem zaudējumiem," ir pārliecināts Līcis.

Līcis uzsvēris, ka lēmuma pieņemšana šajā jautājumā pamatā atkarīga no trīs ministriem - satiksmes, kultūras un finanšu. "Bijām Kultūras ministrijā, vismaz no tiem vārdiem, ko mums pauda, man radās iespaids, ka šis ministrs saprot, kāda ir brīvās preses loma Latvijā. Satiksmes ministrija man rada bažas, jo, tikko Limbažos esot, satiksmes ministrs [Tālis Linkaits (JKP)] Limbažu avīzes redaktorei, atbildot uz jautājumu par šīm lietām, cik man zināms, neapliecināja izpratni. Jo, kā jau teicu, tā sistēma, ka vispirms iekasējam pilnu maksu, tad atmaksājam, nav iedarbināma. Mēs arī nevaram atļauties visu palaist pašplūsmā un tad gaidīt, kas būs," sacījis Līcis.

Uz augšu