Vai drīz ēdīsim gaļu no mēģenes? (11)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Pixabay

Lopkopība ir industrija, kas patērē ļoti daudz dabas resursu. Dzīvnieku tiesību aizstāvji to kritizē par cietsirdīgu izturēšanos pret lopiem. Savienotās Valstis ir viena no pasaules vietām, kur jaunie uzņēmumi izstrādā alternatīvu - laboratorijā izaudzētu gaļu, kuras dēļ nav ticis nokauts neviens dzīvnieks.

Kamēr vieni prognozē, ka mākslīgā gaļa pēc vairākiem gadu desmitiem būs ierasta mūsu ikdienas sastāvdaļa, citiem par to joprojām ir šaubas.

Līdz 2040.gadam 35% no globālā gaļas patēriņa veidos no cilmes šūnām audzētā gaļa, bet 25% - gaļas alternatīvas no augu valsts, piemēram, soja, prognozē konsultāciju firma "A.T.Kearney".

Lopu kaušanu daudzi uzskata par ļaunumu, kas jāpacieš, norāda pētījuma autori. Turpinoties uzlabojumiem mākslīgās gaļas ražošanā un vegānisku alternatīvu izstrādē, tas ir tikai laika jautājums, līdz tie izkonkurēs tradicionālā veidā iegūto gaļu.

Daudzviet pasaulē pēdējos gados saradušies jaunuzņēmumi, kuri gaļu audzē nevis kūtī, bet gan laboratorijā.

"Mūsu vista ir vista."

Uzņēmuma "Memphis Meats" vadītājs Uma Valeti nogriež gabaliņu no pannā saceptas vistas filejas. "Mūsu vista ir vista," viņš saka aģentūras AP žurnālistam. "Jums tā jānogaršo, lai noticētu."

Lai iegūtu gaļas gabalu uz viņa šķīvja, nevienu vistu nevajadzēja ne izaudzēt, ne arī nokaut. Tā tika radīta laboratorijā, pavairojot vistas cilmes šūnas. 

Valeti norāda, ka viņa uzņēmums vēloties piedāvāt pircējiem alternatīvu, jo pašreizējās gaļas ražošanas metodes nodara kaitējumu dabai un sagādā nevajadzīgas ciešanas dzīvniekiem.

"Tas ļaus gaļu ēst vēl vairākām nākamajām paaudzēm, nepakļaujot mūsu planētu liekam stresam," uzsver Valeti.

Mākslīgās gaļas atbalstītāji norāda, ka tās ražošanas process ir ilgtspējīgāks par lopu audzēšanu, jo tam nevajag lielas zemes platības, ūdeni un lopbarības audzēšanu. Šo iemeslu dēļ tradicionālā gaļas ieguve ir liels siltumnīcas efekta gāzu avots, kas savukārt pastiprina globālo sasilšanu.

Viņa uzņēmums, kas ražo arī "mēģenes" liellopa un pīles gaļu, piesaistījis investīcijas no pārtikas gigantiem "Cargill" un "Tyson Foods", kā arī miljardieriem Bila Geitsa un Ričarda Brensona.

Vēl daudz šķēršļu

Pagaidām mākslīgās gaļas industrija vēl ir bērna autiņos. Ar pašreizējām tehnoloģijām var saražot nelielu gaļas daudzumu, līdz ar to gatavais produkts ir ārkārtīgi dārgs. Ražotājiem arī rūpīgi jāpierāda regulatoriem, ka viņu radītais produkts ir drošs lietošanā, kā arī jācīnās ar lopkopības uzņēmumu mēģinājumiem neļaut to saukt par gaļu.

Un, protams, jāpārliecina patērētāji.

Sanfrancisko jaunuzņēmuma "New Age Meats" dibinātājs Braiens Spīrss norāda, ka daudzi pircēji labprātāk ēstu gaļu, kuras ieguve nav sagādājusi ciešanas dzīvniekiem. 

"Cilvēki grib gaļu. Bet viņi nevēlas nokaušanu," skaidro Spīrss. "Tāpēc mēs ražojam bez nokaušanas iegūtu gaļu. Mēs zinām, ka tas ir milzīgs tirgus - cilvēki, kuri grib gardu gaļu, kuras dēļ netiek nokauti dzīvnieki."

Viņa uzņēmums no šūnām ražo cūkgaļu.

Emerivilā, Kalifornijas štatā, dibinātais uzņēmums "Finless Foods" no cilmes šūnām ražo laša, karpas un jūras plauža gaļu. Tapšanas stadijā ir zilās tunzivs gaļa; tā ir populāra suga, kas tiek pārmēru daudz zvejota un kurā ir augsta dzīvsudraba koncentrācija.

"Okeāns ir ļoti trausla ekosistēma, un mēs to drīz novedīsim uz iznīcības robežas," saka uzņēmuma vadītājs Maikls Seldens. Viņa ideja - ražot zivju gaļu uz zemes, mazāk noslogojot okeānus.

Viedokļi dalās

Šā gada martā ASV laboratorijā ražotās gaļas industrija spēra nozīmīgu soli uz priekšu. Lauksaimniecības departaments un ASV Pārtikas un medikamentu pārvalde (FDA) paziņoja, ka kopīgi uzraudzīs no cilmes šūnām iegūtās gaļas ražošanu un marķēšanu.

Šo industriju uzraudzīt sola arī nevalstiskās organizācijas, kas nodarbojas ar pārtikas drošības jautājumiem. Tās sola arī pētīt, vai laboratorijā audzētās gaļas jomai būs labvēlīgs iespaids uz dabu un dzīvnieku labklājību.

"Mēģenes gaļas" ražotāji jau tagad sajūt konkurenci no lopkopības uzņēmumiem, kas ASV štatos lobē par to, lai uz iepakojumiem par "gaļu" varētu dēvēt tikai dzīvnieku nokaušanas rezultātā iegūtos produktus. Lopkopji arī pauž šaubas, vai viņu konkurenti spēs nodrošināt pieņemamas cenas un vai patērētājiem patiks netradicionālajā veidā iegūtās gaļas garša.

"Memphis Meats" vadītājs Valeti saka, ka plānojot nākotnē atvērt savu ražošanas cehu apmeklētājiem, lai viņi varētu redzēt gaļas ieguves procesu. 

Uzņēmums tikmēr koncentrējas uz produktu cenas samazināšanu. Mākslīgi audzētās vistas gaļas gabals, kura saražošana kādreiz izmaksāja desmitiem tūkstošus dolāru, tagad izmaksā mazāk par 100 dolāriem. Tiek meklēti veidi, kā vēl vairāk samazināt izmaksas un palielināt ražošanas apjomu.

"Memphis Meat" cer pēc diviem gadiem palaist savus produktus tirgū. Plānots, ka sākumā no šūnām izaudzētā gaļa tiks piedāvāta restorāniem, bet pēc tam - pārtikas veikaliem.

"Patiesībā mēs saglabājam iespēju izvēlēties ēst gaļu," saka Valeti. "Tā vietā, lai mudinātu atteikties no gaļas vai lietot gaļas alternatīvu, mēs sakām - turpini ēst gaļu, kas tev tā garšo."

Komentāri (11)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu