8. augustā Krievijas Arhangeļskas apgabalā, militāro izmēģinājumu poligonā, notika raķešdzinēja eksplozija, kā rezultātā bojā gāja pieci krievu kodolinženieri. Pēc sprādziena Norvēģija konstatējusi radioaktīvo jodu pie robežas ar Krieviju, taču Latvijā nav konstatētas radiācijas fona izmaiņas, vēsta portāls lsm.lv
Arī Starptautiskā atomenerģijas aģentūra nav ziņojusi par bīstamu radiācijas līmeni.
“Mēs nekonstatējām izmaiņas mūsu monitoringa stacijās, un tas nozīmē, ka radioaktīvais fons Latvijā nemainījās tajos datumos, mēs arī pārliecinājāmies un pārbaudījām tos datus,” norāda Latvijas Radiācijas drošības centra vadītāja Dace Šatrovska.
“Dati ienāk ik pēc 10 minūtēm, un mēs varam arī salīdzināt un pārbaudīt iepriekšējos mērījumus ilgākā laika posmā, ko gan nevar ikviens redzēt mājaslapā, bet mūsu ekspertiem ir pieejama tāda sistēma,” saka vadītāja, piebilstot, ka arī Latvijas Radiācijas drošības centram par negadījuma raksturu ir pieejama tikai skopā informācija no medijiem un Krievijas atomenerģētikas korporācijas “Rosatom”.
“Korporācijas “Rosatom” mājaslapā bija neliela informācija par šo situāciju, un tur bija minēts, ka tā bija izotopiska iekārta, nevis kodolreaktors, kas nozīmē, ka tur netiek izmantots urāns, bet mēs arī nevaram spriest no tā, kāda veida izotops tur izmantots.
Protams, lai mēs varētu skaidrot iedzīvotājiem un medijiem situāciju, mums būtu labāk, ja informācija par notikušo būtu plašāka. Jo normālā situācijā, ja notiek kodolavārijas, ir sistēma, kā valstis apziņo viena otru. Mums ir Starptautiskā atomenerģijas aģentūra, kurai ir speciāla sistēma, kur tie dati tiek ievietoti,” sacīja Šatrovska.
Latvijas teritorijā kopumā ir 20 radioaktīvā fona mērījumu stacijas. Divas no tām atrodas Daugavā, lai kontrolētu situāciju arī ūdenī.