/nginx/o/2019/08/26/12501627t1h171b.jpg)
Dūmi bija tik biezi, ka vairākas reizes lidmašīnai “Cessna” nācās palielināt augstumu, lai tiktu no tiem ārā. Dūmi reizēm bija tik biezi, ka vajadzēja aizvērt visas lidmašīnas ventilācijas lūkas, lai padarītu lidmašīnas kabīni izmantojamu. Vairākos brīžos bija tik slikti, ka pa lidmašīnas logu bija grūti redzēt, cik tieši slikti ir uz zemes, ziņo ASV raidorganizācijas CNN korespondenti, kuri pagājušajā nedēļā apmeklēja plašo ugunsgrēku plosītos Amazones lietusmežus Brazīlijā.
Viens no Brazīlijas štatiem, kurā Amazones lietusmežu ugunsgrēku problēma ir visnopietnākā, ir Rondonija. Lidojums virs Rondonijas mežiem ir emocionāli smags galvenokārt milzīgās un šķietami nebeidzamās postažas dēļ. Raugoties uz ugunsgrēkiem no augšas, var redzēt tikai dūmus un liesmas, kas savā ceļā gandrīz visu pārvērš pelnos.
“Tas nav tikai mežs, kas deg. Tas izskatās gandrīz kā kapi, jo viss, ko tu redzi, ir nāve,” norāda vides aktīvistu organizācijas “Greenpeace” Brazīlijas nodaļas pārstāve Rosana Viljāra, kas palīdzēja CNN korespondentiem sarīkot lidojumu virs ugunsgrēku skartajiem reģioniem.
Uguns nodarīto postījumu mērogs līdzinās apokalipsei – gluži kā drūma vides aktīvistu vīzija par sekām, kas gaida visu pasauli, ja tā nekavējoties neķersies pie klimata krīzes risināšanas.
Rondonijas štatā šogad reģistrēti 6436 mežu ugunsgrēki, liecina Brazīlijas Kosmosa pētījumu institūta (INPE) jaunākie dati. Tikmēr ASV Nacionālā Kosmosa un aeronautikas pārvalde (NASA) norāda, ka Rondonijas štats ir viens no tiem, kuros Amazones lietusmežu platība ir samazinājusies visstraujāk.
Kopš gada sākuma līdz svētdienas vakaram visā Brazīlijā kopumā reģistrēti 80 626 savvaļas ugunsgrēki, kas ir par 85% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.
Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru, saņēmis plašu kritiku, ticis saukts par meli un pat saņēmis brīdinājumu no vairāku G7 valstu līderiem par sankciju piemērošanu, piektdien beidzot piekrita iesaistīt armiju Amazones ugunsgrēku dzēšanā.
Iepriekš viņš vienkārši atlaida no darba INPE vadītāju, jo nepiekrita institūta statistikai, kas liecina par drūmo situāciju ugunsgrēku ziņā. Tajā pašā laikā viņš piektdien joprojām uzsvēra, ka esot jāturpina Brazīlijas mežu izciršana, lai tādējādi palielinātu valsts iedzīvotāju labklājību.
Pat ar armijas iesaistīšanu ugunsgrēku dzēšana būs apjomīgs un grūti izpildāms uzdevums.
Meža ugunsgrēku iemesls bieži vien ir mežu izciršana, kas pieņemas spēkā, lai ierīkotu jaunas ganības ar mērķi apmierināt pasaulē strauji augošo pieprasījumu pēc liellopu gaļas. Brazīlijas liellopu gaļas galvenais tirgus šobrīd ir Ķīna.
Tikmēr Bolsonaru uzsver, ka gada sausajā sezonā savvaļas ugunsgrēki esot pilnīgi normāla parādība. Tomēr prezidenta oponenti, starp kuriem ir daudzi zinātnieki, uzsver, ka Bolsonaru valdības politika, kas veicina mežu izciršanu, ir padarījusi ugunsgrēku izplatīšanos ātrāku un vienkāršāku.
Daļa ekspertu pauž bažas, ka mežu izciršanas un liesmu postījumi Amazones lietusmežus var novest situācijā, kad tie vairs nespēs pastāvēt. Jo vairāk mežu tiek izcirsts, jo vairāk samazinās mitrums mežu lapotnēs, jo zeme kļūst sausāka. Sausākā zemē uguns izplatās vairāk, vairāk uguns – mazāk meža. Tā rezultātā izveidojas lejupejoša spirāle, un jautājums šobrīd ir par to, kad situācija kļūs neatgriezeniska.
Brazīlija jau šobrīd saskaras ar tās ekoloģijas sistēmas izmaiņām.
“Amazones lietusmeži ir ļoti būtiska visa kontinenta [Dienvidamerikas] ūdensapgādes sistēmas sastāvdaļa. Ja mēs izcērtam daudz mežu, tas nozīmē, ka valsts dienvidos samazināsies nokrišņu daudzums,” norāda Rosana Viljāra.
Redzot liesmu nodarītos postījumus klātienē, ir grūti uzskatīt drūmās prognozes par nepamatotu panikas celšanu. Apokaliptiskā nākotne daudzējādā ziņā ir kļuvusi par tagadni, uzsver CNN.
