Lai arī planētas statuss Plutonam tika atņemts vairāk nekā pirms desmit gadiem, Saules sistēmas “nepieņemtā bērna” fani joprojām atbalsta mazo kosmisko ķermeni. Piemēram, NASA administrators Džims Bridenstīns nesenā preses konferencē pamatīgi iestājās par Plutona tiesībām uz planētas statusu.
“Manuprāt, Plutons ir planēta, tāpēc jūs varat ziņot, ka NASA administrators Plutonam atgriezis planētas statusu,” preses konferencē robotikas pasākumā Kolorādo teica Bridenstīns.
Tiesa, Bridenstīna verdikts konfliktē ar Starptautiskās astronomiskās savienības paziņojumu 2006. gadā par to, ka Plutons nav planēta. Pie šāda lēmuma apvienība nonāca balsojot.
Par spīti tam un par prieku Plutona faniem Bridenstīns neatkāpās no savas pārliecības, sakot, ka “Plutons ir planēta. Es pie tā pieturēšos. Tā mani mācīja, un pie tā es palikšu.”
My favorite soundbyte of the day that probably won't make it to TV. It came from NASA Administrator Jim Bridenstine. As a Pluto Supporter, I really appreciated this. #9wx #PlutoLoversRejoice @JimBridenstine pic.twitter.com/NdfQWW5PSZ
— Cory Reppenhagen (@CReppWx) August 23, 2019
Plutonu atklāja amerikāņu astronoms Klaids Tombo (Clyde Tombaugh) 1930. gadā. Apšaubīt Plutona planētas statusu astronomi sāka deviņdesmito gadu beigās, kad kļuva skaidrs, ka Plutons nav vienīgais objekts aiz Plutona orbītas Kuipera joslā.
Sekojošie diskusiju gadi un 2005. gadā atklātā Erīda – objekts, kas atrodas tālāk par Plutonu un ir par to lielāks, beigu beigās laupīja Plutonam planētas godu.
Tā vietā Plutons un citi līdzīgi kosmiskie objekti tika klasificēti kā pundurplanētas. Lai objektu varētu klasificēt kā planētu, tam ir jāatrodas Saules orbītā, jābūt apaļam un dominējošajam objektam savā orbītā. Astronomi, kuri 2006. gadā atņēma Plutonam planētas statusu, šaubījās par pēdējo kritēriju.
Tomēr daudzi zinātnieki šo lēmumu uzskata par augstākajā mērā kontroversālu un aizstāv Plutonu.
