Jaunais mācību gads klāt! Skolas solos sēdīsies 215 000 skolēnu

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Šodien, 2. septembrī, jauno mācību gadu sāks aptuveni 215 000 skolēnu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) provizoriskie dati.

Lai arī precīzs skolēnu skaits būs zināms tikai septembra otrajā pusē, kad IZM saņems un apkopos pašvaldību sniegto informāciju, IZM skaidroja, ka skolēnu skaits šogad būtiski neatšķiras no pagājušā gada rādītāja. Pirmo reizi skolas durvis šogad vērs aptuveni 20 000 pirmklasnieku. Arī 1.klases skolēnu skaits saskaņā ar provizoriskajiem datiem saglabājies pērnā gada līmenī.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, sarucis ir jaunajā mācību gadā durvis vērušo izglītības iestāžu skaits. Ja pērn Latvijā darbojās 776 vispārējās izglītības iestādes, tad gada laikā tikuši pieņemti lēmumi par 14 izglītības iestāžu likvidāciju, savukārt vēl vairāki desmit izglītības iestāžu reorganizācijas rezultātā apvienojušās ar citām skolām.

Jaunajā mācību gadā izglītības iestādes gaida vairākas pārmaiņas.

Pirmsskolās mācības turpmāk tiks īstenotas pēc jaunās kompetenču pieejā balstītās sistēmas, tādējādi sākot visu izglītības pakāpju pakāpenisku pāreju uz jauno mācību saturu. Mācību satura apguves norise un plānotie bērnam sasniedzamie rezultāti pirmsskolas programmā norādīti trim pirmsskolas izglītības posmiem.

Mācību programmā katram izglītības posmam atbilst aptuvens bērna vecums, proti, pirmais posms atbilst vecumam no 1,5 līdz trīs gadiem, otrais posms - no trīs līdz pieciem gadiem, bet trešais posms - no pieciem līdz sešiem gadiem. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā pirmsskolas izglītības satura īstenošanas mērķis ir "zinātkārs, radošs un dzīvespriecīgs bērns, kurš dzīvo veselīgi, droši un aktīvi, patstāvīgi darbojas, ieinteresēti un ar prieku mācās, gūstot pieredzi par sevi, citiem, apkārtējo pasauli un savstarpējo mijiedarbību tajā".

Līdz ar jaunā mācību gada sākumu sākta arī pakāpeniska pāreja uz mācībām valsts valodā. Pamatizglītībā no šī gada 1.septembra pakāpeniski tiek piedāvāti trīs valsts valodas lietojuma proporciju modeļi mazākumtautību izglītības programmu apguvē, no kuriem izglītības iestādei saskaņā ar savā attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm ir jāizvēlas viens.

Septembra sākumā spēkā stājušies arī grozījumi pedagogu darba samaksas noteikumos, kas paredz pedagogu zemākās mēnešalgas apmēra pieaugumu līdz 750 eiro. Pagaidām gan finansējums atrasts vien tikai šī gada pēdējiem četriem mēnešiem. Par turpmāko tiks lemts nākamā gada budžeta izstrādes procesā. Lai 2020.gadā un turpmāk nodrošinātu finansējumu pedagogu minimālās algas likmes palielināšanai līdz 750 eiro, nepieciešamai 22 973 631 eiro. Vienlaikus Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība turpina uzturēt prasību par tālāku pedagogu algu celšanu, kam būtu jānotiek saskaņā ar valdībā iepriekš apstiprināto pedagogu darba samaksas modeli.

Saskaņā ar valdībā apstiprinātajiem noteikumiem par mācību gada sākuma un beigu laikiem šis mācību gads vairumam skolēnu ilgs līdz 2020.gada 29.maijam. Citāds mācību gada beigu laiks ir skolēniem, kuriem paredzēts kārtot eksāmenus - 9.klašu skolēniem mācības beigsies 15.maijā, bet mācību gads - 12.jūnijā, savukārt 12.klašu skolēniem mācības beigsies 2020.gada 15.maijā, bet mācību gads noslēgsies 19.jūnijā.

Mācību gada laikā paredzēti vairāki brīvlaiki. Pirmais brīvlaiks gaidāms jau nākamajā mēnesī, rudens brīvlaikam ilgstot no 21.oktobra līdz 25.oktobrim. Ziemas brīvdienas paredzētas no 23.decembra līdz 2020.gada 3.janvārim.

Pēc tam ieplānotas pavasara brīvdienas. Nedēļu garā brīvlaikā 1.-11.klašu skolēni dosies 2020.gada 16.martā, savukārt 12.klases skolēnu pavasara brīvlaiks eksāmenu dēļ paredzēts nedēļu vēlāk - no 2020.gada 23.marta līdz 27.martam.

Noslēdzoties mācību gadam, skolēni, kā ierasts, dosies vasaras brīvdienās, kas 1.-8. un 10.-11.klašu skolēniem ilgs no 1.jūnija līdz 31.augustam.

Tāpat kā līdz šim, izglītības iestādes būs tiesīgas patstāvīgi pieņemt lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām 1.klases skolēniem otrajā semestrī.

Ja mācību gada laikā iestājas ārkārtējas situācijas, kuras iepriekš nevar paredzēt un kuru dēļ ilgstoši (vismaz vienu nedēļu) nav iespējams nodrošināt mācības, izglītības iestādes dibinātājs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par mācību gada pagarināšanu 1.-8. un 10.-11. klašu skolēniem. Piemēram, šāda situācija var veidoties ziemā, kad sakarā ar zemo gaisa temperatūru bērni drīkst neapmeklēt izglītības iestādi.

Uz augšu