Joprojām nav zināms, kas ierosināja sprādzienus, tomēr tas ir viens no visvairāk apspriestajiem apstākļiem šajā lietā.
Krievijas varasiestādes apgalvo, ka pirmo sprādzienu esot izraisījuši kaujinieki un ka Krievijas spēku granātas nemaz nebūtu varējušas izraisīt ugunsgrēku, kurā mira daļa ķīlnieku.
Tomēr sprāgstvielu eksperta Jurija Saveļjeva 2016.gadā veiktā neatkarīgā izmeklēšana nonāca pie atšķirīga slēdziena. "Mēs jau sen zinām, ka drošības dienesti vainojami daudzu ķīlnieku nāvē. Bet ģenerālprokurora birojs vienkārši atsakās uzklausīt aculiecinieku liecības," norāda Saveļjevs.
Neskaidrs ir arī kopējais ķīlnieku sagrābēju skaits un vai kādam no tiem izdevās aizbēgt.
Beslanas traģēdija un neatbildētie jautājumi, kas ar to saistīti, aptumšoja Vladimira Putina pirmo termiņu un vēlāko politisko karjeru. Putins neapmeklēja notikuma 15. gadadienas pasākumus.
Ganijeva stāsta, ka atmiņas par traģiskajiem notikumiem joprojām vajā gan viņu, gan viņas nu jau pieaugušo dēlu, gan arī citus lieciniekus.
"Visbriesmīgākās bija slāpes," atceras sieviete. "Nav nekā briesmīgāka par slāpēm. Mans dēls tagad ir 24 gadus vecs. Līdz pat šai dienai viņam pie gultas vienmēr ir ūdens glāze."
Krievijas parlamentārā komisija 2006.gadā pie Beslanas traģēdijas lielā upuru skaita vainoja čečenu kaujiniekus, attaisnojot Krievijas drošības spēkus.
Taču Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir citādās domās - tā 2017.gadā lēma, ka Krievijas valdībai jāizmaksā upuru tuviniekiem gandrīz trīs miljoni eiro, jo tā pietiekami nepasargāja skolēnus, vecākus un skolotājus.