Beslanas traģēdijai aprit 15 gadi: daudzi jautājumi paliek neatbildēti

Vairāki desmiti čečenu kaujinieku Beslanas 1. vidusskolā saņēma par ķīlniekiem vairāk nekā 1200 cilvēku. Krīze ilga trīs dienas. Tā beidzās, kad Krievijas valdības spēki ieņēma skolu. 

Kopumā mira 334 cilvēki, 186 no tiem - bērni.

Asiņainā Zinību diena

"Es liku bērniem sastāties [pirms runas]. Kad paņēmu mikrofonu, atskanēja pirmie šāvieni. Mēs visi ieskrējām zālē," raidorganizācijai RFE/RL stāsta Jeļena Ganijeva. Pirms 15 gadiem viņa bija Beslanas 1. vidusskolas skolotāja, bet tagad ir tās direktore.

Daudzus bērnus Zinību dienā uz skolu pavadīja vecāki.

Kaujinieki izglītības iestādē ielauzās neilgi pēc deviņiem rītā. Visus ķīlniekus tie sadzina pārpildītā sporta zālē, bet pēc tam nogalināja vairākus pieaugušos. Izdzīvojušie stāsta, ka kaujinieki esot valkājuši spridzekļu vestes un arī pie zālē esošajiem basketbola groziem piesējuši spridzekļus.

Ķīlnieku krīze turpinājās līdz 3.septembrim, kad Krievijas specvienības ieņēma skolu. Tās devās iekšā skolā, kad tajā nogranda divi sprādzieni un sporta zālē, kur joprojām atradās ķīlnieki, sākās ugunsgrēks.

Policijas operācijā tika izmantoti tanki un granātmetēji.

Neatbildētie jautājumi

Joprojām nav zināms, kas ierosināja sprādzienus, tomēr tas ir viens no visvairāk apspriestajiem apstākļiem šajā lietā.

Krievijas varasiestādes apgalvo, ka pirmo sprādzienu esot izraisījuši kaujinieki un ka Krievijas spēku granātas nemaz nebūtu varējušas izraisīt ugunsgrēku, kurā mira daļa ķīlnieku.

Tomēr sprāgstvielu eksperta Jurija Saveļjeva 2016.gadā veiktā neatkarīgā izmeklēšana nonāca pie atšķirīga slēdziena. "Mēs jau sen zinām, ka drošības dienesti vainojami daudzu ķīlnieku nāvē. Bet ģenerālprokurora birojs vienkārši atsakās uzklausīt aculiecinieku liecības," norāda Saveļjevs.

Neskaidrs ir arī kopējais ķīlnieku sagrābēju skaits un vai kādam no tiem izdevās aizbēgt.

Beslanas traģēdija un neatbildētie jautājumi, kas ar to saistīti, aptumšoja Vladimira Putina pirmo termiņu un vēlāko politisko karjeru. Putins neapmeklēja notikuma 15. gadadienas pasākumus.

Ganijeva stāsta, ka atmiņas par traģiskajiem notikumiem joprojām vajā gan viņu, gan viņas nu jau pieaugušo dēlu, gan arī citus lieciniekus.

"Visbriesmīgākās bija slāpes," atceras sieviete. "Nav nekā briesmīgāka par slāpēm. Mans dēls tagad ir 24 gadus vecs. Līdz pat šai dienai viņam pie gultas vienmēr ir ūdens glāze."

Vainīgie

Krievijas parlamentārā komisija 2006.gadā pie Beslanas traģēdijas lielā upuru skaita vainoja čečenu kaujiniekus, attaisnojot Krievijas drošības spēkus.

Taču Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir citādās domās - tā 2017.gadā lēma, ka Krievijas valdībai jāizmaksā upuru tuviniekiem gandrīz trīs miljoni eiro, jo tā pietiekami nepasargāja skolēnus, vecākus un skolotājus. 

ECT norādīja, ka Krievija nedarīja pietiekami, lai novērstu uzbrukumu, kaut arī tās rīcībā esot bijusi informācija par tādiem plāniem.

Apmēram divas nedēļas pēc traģēdijas atbildību par to uzņēmās čečenu separātistu līderis Šamils Basajevs, kā kaujinieku galveno prasību minot oficiālu Čečenijas neatkarības atzīšanu.

Saskaņā ar Krievijas varasiestāžu sniegtajiem datiem, traģēdijā pavisam bija iesaistīti 32 kaujinieki, no kuriem izdzīvoja tikai viens. Vienīgajam sagūstītajam kaujiniekam Nurpašam Kulajevam tika piespriests mūža ieslodzījums.

Taču izdzīvojušie ķīlnieki un Basajevs apgalvo, ka vairākiem uzbrucējiem esot izdevies aizbēgt.

Šā gada augustā Kulajevs sniedza retu interviju Kremļa aģentūrai "RIA Novosti". Tajā viņš noliedza savu saistību ar uzbrukumu Beslanas skolai.

"Es neesmu to [cietumsodu] pelnījis," viņš teica. "Vismaz ne par Beslanu. Beslana nebija manējā."