Pētījums: Džihādistes jāuzskata par draudu, nevis "līgavām"

tradicionālais sieviešu musulmaņu apģērbs, ilustratīvs attēls

FOTO: AP/Scanpix

Pret džihādistēm, kas atrodas Eiropā vai arī atgriežas no teroristu organizācijas "Islāma valsts" vēl nesen kontrolētās teritorijas, nav jāizturas kā pret "līgavām", bet gan kā pret kaujiniecēm, kas var veikt aktīvu lomu uzbrukumos nākotnē, teikts Briselē prezentētajā organizācijas GLOBSEC pētījumā.

Kaut arī tā dēvēto "ārzemju teroristu karotāju" vidū sievietes un meitenes ir neliela minoritāte, viņas tomēr rada nopietnus draudus, teikts Slovēnijā bāzētās organizācijas pētījumā, kurā analizēti dati par 325 kopš 2015.gada sagūstītajiem, deportētajiem vai nogalinātajiem džihādistiem.

43 aizdomās turamo sieviešu vidū, kas pieminētas pētījumā, bijušas "uzbrukumu plānotājas, sieviešu džihādistu vervētājas, propagandistes un sievietes, kas faktiski būtu saucamas par loģistikas speciālistēm" un kas devušas patvērumu karotājiem.

Pētījumā minēts gadījums, kad šūniņa, kurā bijušas sievietes, pirms trim gadiem mēģināja uzspridzināt Parīzes Dievmātes katedrāli, kā arī salīdzinoši nesen notikušie ieslodzīto "Islāma valsts" dalībnieču mēģinājumi izvērst līdzekļu vākšanas kampaņas.

"Ir kļuvis skaidrs, ka vairāk nekā 40 sievietes, kas ir iekļautas šajā datu kopumā, nav vienīgi "līgavas", jo lomas, ko viņas spēlē teroristu tīklos, ir ievērojami sarežģītākas un nopietnākas," teikts pētījumā.

Vairums to, kas Eiropā tikuši notiesāti par terorisma noziegumiem, arī pēc atbrīvošanas pastrādājuši noziegumus, prezentācijā norādīja pētījuma komandas pārstāvji.

Deradikalizācijas centieniem pamatā nav bijis nekādu sekmju.

"Nīderlandes personāls pēc vairākiem darba gadiem varēja minēt divus gadījumus, kad cietumnieki tikuši deradikalizēti," sacīja viens no pētījuma autoriem drošības jautājumu pētnieks no Nīderlandes Leidenes universitātes Barts Šīrmans. "Vairumā gadījumu tas ir teju neiespējami."

Publiskajās debatēs jautājumam par deradikalizāciju ir redzama vieta, bet "es neuzskatu, ka tas būtu lietderīgi", atzina Šīrmans.

Cietumu amatpersonas arvien biežāk cenšas nošķirt pārliecinātos džīhādistus no vidusmēra ieslodzītajiem, lai nepieļautu, ka viņi tiek radikalizēti, norādīja Šīrmans un citi pētījuma autori.

"Islāma valsts" vēl salīdzinoši nesen kontrolēja plašas teritorijas Sīrijā un Irākā, arī vairākas lielas pilsētas, kur centās ieviest viduslaiku sunnītu paražas, pasludināja tur "kalifātu" un pastrādāja neskaitāmas asinsstindzinošas zvērības.

Aktivizējoties operācijām pret "Islāma valsti", grupējums Sīrijā un Irākā tagad zaudējis visas agrākās teritorijas.

Taču "Islāma valsts" cenšas nostiprināties Lībijā un Afganistānā, kā arī uzņēmies atbildību par teroraktiem Eiropā.

Uz augšu