Vai vērts mācīties peldēt? Noslīkuši vairāk nekā 70, arī bērni

mācies peldēt

FOTO: Ilmars Znotins

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dati liecina, ka šogad noslīcis 71 cilvēks, tostarp bērni. Patiesais noslīkušo cilvēku skaits ir vēl lielāks. Speciālisti norāda, ka, lai gan liela daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo ūdens tuvumā, mūsu peldētprasme ir zemā līmenī.

Latvijā noslīkušo cilvēku īpatsvars ir visaugstākais Eiropā - 6,1 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Vidēji gadā noslīkst tikpat cilvēku, arī bērnu, cik dzīvību zaudē uz ceļiem.

Noslīkšana ir otrais biežākais nāves cēlonis jauniešu vidū.

Jāpiemetina, ka patiesais šogad noslīkušo cilvēku skaits var būt lielāks, jo gadījumos, ja noslīkušais jau ir nogādāts krastā un nav jāmeklē, tad VUGD uz notikuma vietu neizbrauc, un tas neparādās VUGD statistikas datos.

Daudzi uzskata, ka prot peldēt, bet patiesībā tikai vāji turas uz ūdens. Peldētprasme nenozīmē haotisku kūļāšanos pa ūdeni, mētājot rokas un kājas. Vienotā peldētprasmes definīcija Skandināvijas valstīs paredz, ka bērns vai pieaugušais spēj nopeldēt 200 metrus, tai skaitā 50 metrus uz muguras. Cilvēkam jāspēj arī ielēkt dziļākā vietā un paņemt kādu priekšmetu no ūdenstilpes vai baseina dibena.

Ja par pamatu ņemam Skandināvu definīciju, Latvijā peldēt prot tikai 15–25% iedzīvotāju, kamēr Zviedrijā – 80%, Dānijā 73% – vismaz trīsreiz vairāk nekā Latvijā.

Mācāmies peldēt!

Teju puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo ūdens tuvumā, tāpēc ir būtiski iemācīt bērniem peldēt. Mācību gads ir piemērots brīdis, kad sākt mācīties peldēt. Iegūtās prasmes nākamajā vasarā ļaus ūdenī justies daudz drošāk. Nodarbībās iegūtās iemaņas kādudien var glābt paša vai kāda cita dzīvību. Dzīves laikā bērni bieži nonāks situācijās ūdens tuvumā, un tas var kļūt īpaši riskanti, ja viņi nepratīs peldēt.

FOTO: Olimpiskais sporta centrs. Foto: Ilmars Znotins

“Prasmi peldēt bērniem vajadzētu apgūt pēc iespējas agrāk, jo tā ir būtiska drošībai pie ūdens un ūdenī. Peldētprasme un zināšanas par drošu atrašanos ūdenstilpju tuvumā ir nozīmīgs faktors, lai samazinātu noslīkušo cilvēku skaitu Latvijā. Ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem, kuri ūdenī nejūtas droši, nekad nav par vēlu sākt mācīties pie profesionāla peldēšanas trenera,” aicina biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Grundiņa-Arāja.

Regulāri apmeklējot nodarbības no piecu, sešu gadu vecuma, bērni apgūst pareizu peldēšanas tehniku, kā arī tiek mudināti patstāvīgi uzturēties ūdenī.

Peldētapmācības nodarbībās bērns peld lielākus attālumus, apgūst dažādus peldēšanas stilus un saprot, kā jārīkojas, lai būtu drošībā, atrodoties ūdenī vai pie tā. To ir grūti nodrošināt, ja vecāki bērnu māca paši, tāpēc ir prātīgāk, ja bērns pozitīvo pieredzi ūdenī gūst ar sertificēta peldēšanas trenera palīdzību.

FOTO:  Ilmars Znotins

Peldēšana kā sportiska aktivitāte ir bērna veselībai ļoti labvēlīga — tiek spēcināta imunitāte, visa ķermeņa muskuļi, nostiprināta sirds un asinsvadu, kā arī elpošanas sistēma. Nodarbības ūdenī vienmērīgi atbrīvo visu ķermeni, nomierina un spēj mazināt muguras asimetriju.

Peldētprasme radīs drošības sajūtu visa mūža garumā, gan atpūšoties pludmalē, gan nodarbojoties ar aktīvajiem ūdens sportiem — izbraucieni ar laivām, veikbords, braukšana ar ūdensslēpēm u.c. aktīvās atpūtas veidi radīs patīkamas emocijas.

Uz augšu