"Nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanas dzīres!" Zakatistovs prognozē, ka LPS nākamgad zaudēs ietekmi (7)

Preses konferencē, kurā Valsts kontrole mediju pārstāvjus iepazīstināja ar revīziju par pašvaldību aizņēmumiem infrastruktūras objektiem, Zakatistovs uzsvēra, ka revīzija norāda uz valsts nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanas dzīrēm, turklāt revīzijā ir skaidri pateikts, ka šīs ir sekas LPS lobijam.

Viņš atsaucās uz Valsts kontroles revīzijā minēto, ka mērķi, kuru finansēšanai pašvaldības var ņemt aizņēmumu Valsts kasē, katru gadu tiek noteikti likumā "Par valsts budžetu", tomēr mērķu definējums ir ļoti plašs un "LPS lobija ietekmē līdz šim ar katru gadu mērķu skaits tiek papildināts".

Kā piemēru šim apgalvojumam Valsts kontrole minēja 2017.gada budžeta izstrādi, kad Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokolā puses vienojās papildināt 2016. gadā noteiktos aizņēmuma mērķus ar vairākiem jauniem mērķiem, tai skaitā investīciju projektu dokumentācijas izstrādi, kā arī Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukciju

"LPS paši nodrošina, ka nav kritēriju [aizņēmumiem infrastruktūras objektiem], naudas plūsma ir droša, bet vienīgais ir izdomāt projektus, kam naudu tērēt. Nākamā gada laikā būsim liecinieki interesantiem procesiem, kas saistīsies ar LPS ietekmes zaudēšanu," atzina Zakatistovs.

FM parlamentārais sekretārs arī uzsvēra, ka ministrija darīs visu, lai ieviestu Valsts kontroles ieteikumus trūkumu novēršanā. "FM pilnveidos procesus, prasīs papildus atzinumus no nozaru ministrijām, lai kontrolētu, un zem tepiķa nevarētu pabāzt patvaļu," sacīja Zakatistovs.

LETA jau vēstīja, ka Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem.

Valsts kontrole 15 pašvaldībās vērtēja infrastruktūras projektu ekonomiskā pamatojuma esamību, kā arī to plānošanu un īstenošanu. Revīzijā secināts, ka lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa stāstīja, ka valsts budžeta likumā ik gadu pašvaldību aizņēmumiem tiek paredzēti 118 miljoni eiro, turklāt laika posmā no 2014.gada līdz 2018.gadam pašvaldību ilgtermiņa aizņēmumu apjoms ir sasniedzis 1,3 miljardus eiro. Valsts kontroles vērtējumā, pašvaldību aktivitāte aizņēmumu pieteikumu iesniegšanā ir ļoti augsta, un pieprasīto aizņēmumu apjoms parasti pat pārsniedz budžetā noteikto limitu. Turklāt prakse liecina, ka tiek apstiprināti 99% aizņēmumu pieteikumu, pat ja pašvaldība nav rūpīgi izvērtējusi projekta nepieciešamību. Rezultātā virknē pašvaldību ir ambiciozi un dārgi uzturami objekti, kas sevi nespēj atpelnīt un uzliek smagu finanšu slogu pašvaldību budžetiem pat uz vairākiem gadu desmitiem.

Tāpat Valsts kontrolē kā uzskatāmu piemēru pašvaldību neapdomībai lielo objektu plānošanā un būvniecībā minēja peldbaseinu būvniecības bumu, kas īpaši raksturīgs pēdējos gados. Pašvaldības ir ieguldījušas trīs līdz 12 miljonus eiro peldbaseinu un ar peldbaseiniem savienoto sporta kompleksu būvniecībā, bet to darbībai pastāvīgi nepieciešama arī pašvaldību dotācija, kas sedz lielāko daļu no objektu izdevumiem.