Politiskā tirgošanās: veids kā ASV sabiedrotie var netikt upurēti (17)

2:31: Turcijas iebrukums Sīrijā

17:35: Šteinmeiera formula Ukrainai

30:46: Parlamenta vēlēšanas Kanādā

Spilgtākās raidījumā paustās domas

Turcijas jaunais iebrukums Sīrijā

Raidījuma laikā Sedleniekam tika uzdots jautājums par to, vai ASV novēršanās no kurdiem Sīrijā un Turcijas militārā iebrukuma atļaušana var tikt uzskatīta kā duncis mugurā. Viņš atbildēja apstiprinoši, uzsverot, ka kurdiem nevajadzētu būt par to pārsteigtiem. «Viņi nepavisam nav pirmie, kuri vēsturiski no ASV saņem ko tādu. Sadams Huseins arī kādreiz bija liels amerikāņu draugs. Ja izvēle ir starp labām attiecībām ar Turciju (G20 ekonomika un nozīmīga NATO dalībvalsts) un starp kurdiem (atrodas nenoteiktā statusā un nepavisam nav vienoti), tad ASV savu ģeopolitisko interešu vārdā ir spiesta izvēlēties Turciju, nevis kurdus,» saka Sedlenieks.

Pēc tam ekspertam tika uzdots jautājums par pasauli kopumā un citiem spēlētajiem, kuri ir atkarīgi no ASV politiskās un militārās palīdzības (Baltiju ieskaitot). Norisinājās centieni noskaidrot, kam būtu jānotiek, lai ASV izvēlētos nenodot un neupurēt savus sabiedrotos nacionālo interešu vārdā. Sedlenieks atbildēja, ka pasaulē pastāv tuvāku un tālāku ASV sabiedroto loki.

«Rietumvalstis, NATO dalībvalstis un tādas valstis, kā Japāna ir šajā tuvākajā lokā. Šīs valstis nodod tikai pašā sliktākajā gadījumā,» norāda eksperts.

Principā tas nozīmē to, ka ASV sabiedrotajiem būtu jācenšas iekļūt šajā elitārajā ekonomiski attīstīto valstu saimē. Tādā gadījumā paļāvība uz Vašingtonu var būt lielāka. 

Viņš arī norāda uz to, ka prezidentam Donaldam Trampam un viņa administrācijai kurdu jautājums un Tuvie Austrumi kopumā asociējas ar milzīgiem naudas izdevumiem. «Mēs nevaram teikt, ka viņam ļoti sāpētu sirds par kurdu un arābu tiesībām. Viņa sirds sāp par budžeta ieņēmumiem un izdevumiem,» saka Sedlenieks. Savukārt, par NATO viņa sirds noteikti sāpot. «Tomēr arī šeit ir uzstādījums, ka bilancei aizsardzības tēriņiem attiecībā pret šo organizāciju ir jābūt vismaz uz nullēm. Es pieļauju, ka viņš sirds dziļumos domā, ka nemaksājušie sabiedrotie atrodas šajā tuvākajā lokā jau kaut kur pie pašas ārpuses,» saka žurnālists.

Šteinmeiera formula Ukrainai

Sedlenieks norāda, ka piekrišana Šteinmeiera formula, kura ir papildinājums jau iepriekš noslēgtajai Minskas vienošanai ir labākais, ko prezidents esošajā situācijā varēja darīt, lai izbeigtu karu Ukrainas austrumos. «Viņi lielākā vai mazākā mērā saglabā Doņeckas un Luhanskas okupētos apgabalus Ukrainas sastāvā un var bloķēt to iedzīvotāju integrēšanos Krievijā. Pretējā gadījumā, ja pēc 20 gadiem radīsies iespēja šo sarunu procesu atjaunot, tad tur jau vairāk nebūs cilvēku, kurus varētu atkal iekļaut Ukrainas sastāvā. Viņi visi tur jau būs Krievijas pilsoņi un tā jau būs reāla Krievijas teritorija,» norāda Sedlenieks.

Savukārt Krievijai Šteinmeiera formula ir izdevīga tāpēc, ka tā atzīst Maskavas enkuru Ukrainā.

«Ja šie autonomie apgabali atgriežas Ukrainas sastāvā, tad tas nobloķē Ukrainas virzību uz NATO. Katru reizi, kad kāds Ukrainas politiķis vēlēsies virzīties Rietumu virzienā, tā rokas sasies īpašs likums, kura ietvaros būs nepieciešams panākt saskaņojumu ar separātistiem. Savukārt, separātisti darīs to, ko tiem teiks Krievija,» apgalvo Sedlenieks.

Eksperts arī norāda, ka Zelenskis ir nosaucis virkni sarkano līniju, kuras nedrīkst pārkāpt. «Tās Minskas vienošanās realizēšanu padara par ļoti grūti iespējamu. Nevienai no šīm līnijām nepiekritīs separātisti,» saka Sedlenieks. Lai ilustrētu šīs viedokļu atšķirības, viņš norāda, ka Ukraina visticamāk Donbasam vēlētos sniegt valodas, kultūras un izglītības autonomiju, taču separātisti vēlas neatkarīgu valsti, kura formāli atradīsies Ukrainas sastāvā ar savu tiesu un armiju.

Gaidāmās vēlēšanas Kanādā

Sedlenieks saka, ka pagaidām ir ļoti grūti pateikt, vai pašreizējais prezidents Džastins Trudo saglabās savu varu. Tas būs atkarīgs no atbalsta konkrētos vēlēšanu apgabalos. «Tomēr es pieļauju, ka Trudo savu amatu varētu saglabāt, bet var sanākt tā, ka viņam vajadzēs draudzēties ar zaļajiem. Šis politiskais spēks ir kreisi noskaņots un Trudo liberālajam spārnam šāda sadarbība nebūs viegla,» saka eksperts.

Viņš arī norāda, ka liberālisms, kuru pārstāv arī Trudo, vēl arvien ir modē. Tomēr modē esot tieši klasiskais liberālisms un tā iemiesotās vērtības.

«Tomēr ja mēs runājam par ultraliberālismu un jaunākajām liberālisma tendencēm ar līdz absurdam novestām sastāvdaļām, tad šis strāvojums stipri iziet no modes.

Tas ir pārāk radikāls un daudziem pārāk nesaprotams. Neviens nav teicis, ka dažādu mazākuma grupu tiesības ir kas slikts un nosodāms. Tomēr problēma ir tur, ka šīs tiesības tiek absolutizētas un novestas līdz absurdam,» apgalvo Sedlenieks.

Raidījuma sižetu izklāsts

Turcijas iebrukums Ziemeļsīrijā

Svētdien, 6. oktobrī Turcija jau atkal draudēja sākt gaisa un sauszemes operāciju Sīrijā ar mērķi atbrīvot tās ziemeļu robežu no kurdu dominēto spēku kaujiniekiem.

Lai gan pagājušā mēneša sākumā Turcijas un ASV amatpersonas bija vienojušās, ka Turcija savu militāro operāciju atliek un Sīrijas ziemeļos tiek izveidota īpaša buferzona, abu valstu starpā turpināja pastāvēt nopietnas domstarpības par vairākiem vitāli svarīgiem jautājumiem. Piemēram par to, cik tālu šai zonai būtu jāatrodas un kam tā īsti būtu jākontrolē. Šādā kontekstā Ankara apvainoja ASV par nedarīšanu pietiekami daudz Turcijas dienvidu robežas aizsardzībai. Savukārt, tā rezultātā Ankaras pacietībai pienāca gals.

Pārsteigumu pasaule piedzīvoja 7. oktobrī, kad Baltais nams paziņoja, ka Turcijai tiek sniegta brīvība uzsākt militāru operāciju un ASV spēki Turcijai ceļā nestāsies. Tomēr ziņojumā tika arī uzsvērts, ka amerikāņi neatbalstīs un arī neiesaistīsies šajā operācijā.

Ņemot vērā, ka minētie kurdu spēki ilgstoši ir bijis ASV galvenais sabiedrotais cīņā pret teroristisko grupējumu «Islāma valsts», šāda nostāja tiek uzskatīta par būtisku Vašingtonas politiskā kursa maiņu. Paši kurdu spēki jau ir paspējuši Vašingtonas gājienu nosaukt par «dunci mugurā» un paziņot, ka militāras operācijas gadījumā tie vairs nespēs uzraudzīt sagūstītos «Islāma valsts» kaujiniekus un pretoties džihādistu mēģinājumiem atjaunot zaudēto ietekmi.

Interesanti arī ir tas, ka pašas ASV iekšienē arī ir novērojama rīvēšanās. Piemēram, 8. oktobrī ASV senāts paziņoja, ka Turcijas militāras operācijas pret kurdu kaujiniekiem gadījumā, NATO varētu tikt aicināta uz laiku izslēgt Turciju no savām biedru rindām. Pagaidām republikāņu senators Lindsijs Greiems kopā ar demokrātu senatoru Krisu van Holenu strādā pie attiecīga likumprojekta.

Rodas jautājumi – ko par ASV ārpolitiku liecina šāda sabiedroto pamešana? Vai Trampa kritiķi valdībā ir spējīgi apturēt Turcijas vēršanos pret kurdiem?

Šteinmeiera formula Ukrainai

Šajā nedēļā Ukrainā turpinājās drāma saistībā ar tā saucamo Šteinmeiera formulu, kurai ir piekritis prezidents Volodimirs Zelenskis. Tās ietvaros tiek paredzēts rīkot vēlēšanas okupētajos Ukrainas austrumu reģionos, kuras pārraudzītu starptautiskie novērotāji. Vēlēšanu laikā atsevišķiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem tiktu piešķirts pagaidu īpašais statuss, kas tiktu pagarināts pēc tam, kad tiktu atzīts, ka vēlēšanas norisinājušās atbilstoši demokrātiskiem standartiem.

Savukārt, vēlēšanām būtu jānotiek saskaņā ar Ukrainas konstitūciju un tās likumiem, tāpēc Zelenskis jau ir paspējis izteikties, ka Krievijas bruņotajiem spēkiem un Maskavas atbalstītajiem separātistiem būtu jāpamet to ieņemtās teritorijas un jāatgriež Kijevas kontrolē tās austrumu robeža.

Šonedēļ vairākās Ukrainas pilsētās tūkstošiem cilvēku izgāja ielās ar saukļiem - «Apturēsim kapitulāciju!« un «Klausies nāciju!» To galvenais mērķis bija izteikt neapmierinātību ar Zelenska pieņemto kursu kara apturēšanai Donbasā.

Lai nepieļautu Ukrainas padošanos, protestētāji valdībai jau ir paspējuši izvirzīt vairākas prasības ,piemēram, lai Krievijas okupētajās teritorijās tiktu ieviesta valsts politika attiecībā uz Krieviju. Tāpat protestētāji ir pauduši kritiku par to, ka Zelenskis neatbild uz tautas jautājumiem par likumprojektu, kuru viņš gatavojas iesniegt izskatīšanai parlamentā. Neesot arī informācijas par to, ko Zelenskis gatavojas apspriest gaidāmajā Normandijas formāta sanāksmē.

Ko Šteinmeiera formula nozīmēs Ukrainas konflikta attīstībai? Vai Zelenska medusmēnesim politikā nu ir pienācis gals?

Gaidāmās vēlēšanas Kanādā

Septembra sākumā Kanādā tika atlaists parlaments, dodot startu priekšvēlēšanu kampaņai pirms 21. oktobrī paredzētajām vispārējām vēlēšanām. Tajās par sava amata saglabāšanu cīnās līdzšinējais Kanādas līderis Džastins Trudo, kura liberālā partija uzvarējā iepriekšējās vēlēšanās – 2015. gadā.

Tomēr aptaujas dati liecina, ka viegli tas nenāksies. Trudo vadīto liberāļu galvenais konkurents – konservatīvā partija ar Endrjū Šīru priekšgalā priekšvēlēšanu aptaujās ir izvirzījusies nedaudz priekšgalā.

Tāpat Trudo tiek kritizēts par ētikas normu pārkāpšanu un citiem skandāliem, neskatoties uz vairāku savu priekšvēlēšanu solījumu izpildīšanu – piemēram, marihuānas legalizāciju un jaunu bērnu pabalsta programmas izstrādi. Kritiķi arī norāda uz to, ka Trudo nav pārstrādājis Kanādas vēlēšanu sistēmu un līdzsvarojis šī gada budžetu.

Viens no šo vēlēšanu centrālajiem jautājumiem ir vides aizsardzība un federālais oglekļa nodoklis. To liberāļi bija iepriekš uzlikuši, lai motivētu Kanādas provinces pildīt Parīzes klimata vienošanās nosacījumus. Tomēr konkurenti šo nodokli ir jau paspējuši nodēvēt par negodīgu. Īpaši tapēc, ka Trudo pats priekšvēlēšanu kampaņā izmanto divas lidmašīnas.

Prevalējoši jautājumi ir arī veselības aprūpe un ekonomika. Neskatoties uz to, ka valstī valda zems bezdarba līmenis un Kanādas labklājība turpina augt, ne visiem iedzīvotājiem šķiet, ka to dzīves ir rožainas. Piemēram, daudzi nespēj iegādāties mājokli augsto nekustamā īpašuma cenu dēļ.

Vai Džastins Trudo saglabās savu varu? Kā Kanādas ārpolitika varētu mainīties, ja tā nenotiks? Kā citas Kanādas seju varētu izjust Latvija?