Trīs veidi, kā ES piekāpās Džonsonam, lai panāktu jaunu "Brexit" vienošanos

Boriss Džonsons

FOTO: SIPA/Scanpix

Ceturtdien Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) "Brexit" sarunu delegācijas paziņoja, ka panākti jauni izstāšanās noteikumi. Tā kā Lielbritānijas pozīcijas sarunās bija vārgas, premjeram Borisam Džonsonam nācās piekāpties ne vienā vien jautājumā. Taču piekāpšanās bija vērojama arī no ES puses, raksta "Politico.eu".

Boriss Džonsons kritizē "padošanās likumu" - britu parlamenta deputātu pieņemto likumprojektu, kas ļauj bloķēt Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES bez vienošanās. Taču tieši Džonsona piekāpšanās ES prasībām lielā mērā palīdzēja nonākt pie labotās "Brexit" vienošanās, ko apstiprinājuši ES dalībvalstu galvas. 

Tajā pašā laikā soli pretī Džonsonam bija gatava paspert arī ES. "Politico" uzskaita trīs svarīgus aspektus, kuros ES piekāpās Lielbritānijai - pat pārkāpjot savas stingrākās pozīcijas.

Mejas "Brexit" vienošanās labošana

Kad Lielbritānijas parlaments pirmoreiz noraidīja Džonsona priekšgājējas Terēzas Mejas panākto gandrīz 600 lappuses garo "Brexit" vienošanos, par Eiropas mantru kļuva: nebūs nekādas vienošanās labošanas. Vienīgās izmaiņas varēšot izdarīt tai pievienotajā juridiski nesaistošajā politiskajā deklarācijā.

Par to stingri iestājās Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers, Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, galvenais Briseles "Brexit" sarunvedējs Mišels Barnjē, Īrijas premjerministrs Leo Varadkars, Francijas prezidents Emanuels Makrons un toreizējais Austrijas kanclers Sebastians Kurcs.

Vēl pirms diviem mēnešiem Vācijas kanclere Angela Merkele  izteicās, ka neesot vajadzības no jauna atvērt vienošanos.

Taču galu galā vienošanās tomēr tika mainīta, pārrakstot noteikumus par Ziemeļīriju un Īriju. Izmaiņas veiktas arī vienošanos pavadošajā politiskajā deklarācijā saistībā ar Apvienotās Karalistes un ES nākotnes attiecībām. Tas ļaus Džonsonam argumentēt, ka viņš britu parlamenta deputātu balsojumam piedāvā vienošanos, kas ir fundamentāli atšķirīga no parlamenta trīskārt noraidītās Mejas "Brexit" vienošanās.

Tomēr lielākā daļa vienošanās teksta atstāta nemainīta, tai skaitā tādos jautājumos kā pilsoņu tiesības un "šķiršanās" maksa.

Muitas noteikumi

ES amatpersonas un diplomāti iepriekš stingri uzstājuši, ka vienoto tirgu jāaizsargā ar rūpīgām pārbaudēm uz ārējās robežas, lai nodrošinātu, ka ievestās preces un pārtikas produkti atbilst ES noteikumiem. Viņi norādīja, ka šī iemesla dēļ muitas kontroli nedrīkstētu uzticēt trešajām valstīm.

Tomēr jaunā vienošanās paredz tieši to - Apvienotās Karalistes muitnieki pārbaudīs preces, kuras no tās ostām dosies uz Ziemeļīriju un pēc tam potenciāli varēs ieplūst ES vienotajā tirgū. Britu muitnieki izlems, vai precēm piemērojami ES tarifi, kā arī britu speciālisti veiks dzīvnieku labturības un pārtikas drošības pārbaudes. Viņiem būs jānodrošina, ka ES vienotajā tirgū neienāk slimas govis vai cilvēku veselībai bīstama liellopa gaļa.

Jautāts, vai ES pārkāpusi pašas noteikto sarkano līniju, Barnjē atbildēja: "Unikālā situācijā nepieciešams izmantot unikālus risinājumus."

Eiropas Parlamenta tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs Berns Lange ceturtdien pauda šaubas, vai britu iestādēm ir "pietiekami resursi un griba", lai kvalitatīvi veiktu muitas pārbaudes.

Īrijas-Ziemeļīrijas robeža

Šis jautājums raisīja visasākās diskusijas visā "Brexit" sāgā. Izstāšanās atbalstītāji bija neapmierināti ar Mejas piedāvājumu, kas nepieļāva "stingru" robežu starp Ziemeļīriju un Īriju, tā vietā ļaujot Ziemeļīrijai būt vienīgajai Apvienotās Karalistes daļai, kas paliek ES vienotajā tirgū un muitas savienībā. "Brexit" atbalstītāji to uzskatīja par Apvienotās Karalistes suverenitātes pārkāpumu.

Iebildumi bija tik spēcīgi, ka ES sarunvedēji mainīja pozīciju un piekrita Mejas "pagaidu risinājumam" attiecībā uz visu Apvienoto Karalisti. Kopš tā laika ES pārstāvji uzstāja, ka šis aspekts nav maināms. No tā atteikties varēšot tikai tad, kad starp ES un Apvienoto Karalisti pēc izstāšanās būs noslēgts tirdzniecības līgums.

Džonsons ierosināja atteikties no pagaidu risinājuma, dodot Ziemeļīrijas asamblejai plašākas tiesības lemt par šo jautājumu. Parlamenta vairākums pēc četriem gadiem varēs nobalsot par jaunā muitas risinājuma atcelšanu. 

Uz augšu