Nenoliedzami pasaule ir uz pārmaiņu sliekšņa: šobrīd varam novērot krasākas klimata pārmaiņas, tikai gadsimta laikā ir ievērojami pieaudzis vides piesārņojums, augušas pilsētas un ir sākusies pārapdzīvotība. Zemeslode ir tikai viena un tā ir vienīgā planēta, kuru varam apdzīvot, taču to spīdzinām ar videi kaitīgiem risinājumiem. Lai kaut nedaudz apturētu straujo ekosistēmas regresu, palīgā var nākt ekoloģiska un ilgtspējīga arhitektūra. Kā ar šāda veida celtnēm varam uzlabot darba spējas, komfortu un, galu galā, mazināt kaitējumu videi, ekskluzīvā intervijā ar TVNET skaidro starptautiskā arhitektūras uzņēmuma "Gensler" ilgtspējas vēstniece Kirstena Ritčī.  

Ko ietver jēdziens “ilgtspējība”?

Šis ir ārkārtīgi plašs jēdziens. Mēs ilgtspējību varam vērst divos virzienos - ēkas, kas paredzētas cilvēkiem un ēku ietekme uz tādiem resursiem kā elektroenerģija, ūdens un ogleklis.

Arhitektūrā mēs vairāk koncentrējamies uz jautājumu – kā varam padarīt celtnes dabai draudzīgākas? Taču tas neizslēdz pirmo un, būtībā arī, galveno arhitektūras faktoru – cilvēkiem piemērotas būves.

Brīdī, kad plānojam jaunas ēkas vai pārveidojam esošās, mēs vienlaikus pārdomājam vairākus aspektus - cik ēka būs videi draudzīga, kā tā ietekmēs cilvēkus. Ja runājam par biroja ēkām, kā dizains uzlabos darbaspējas, bet dzīvojamajās mājās – kā ēku dizainu padarīt veselīgu, mājīgu un drošu iedzīvotājiem. Ja paskatāmies uz “zaļo ēku” no cilvēku skatupunkta, pirmais un svarīgākais elements ir pieeja dienasgaismai – mēs esam dzīvas radības un saules gaisma mums ir vitāli nepieciešama. Apgaismotā vidē cilvēks spēj produktīvāk strādāt - to apstiprina neskaitāmi pētījumi, tādēļ mums, kā arhitektiem, dizaineriem un plānotājiem, svarīgākā detaļa ēku plānošanā ir dabiskā apgaismojuma pieejamība. Tas gan nenozīmē, ka visas ēkas tagad ir jāceļ no stikla, taču mums ir svarīgi, lai logi būtu novietoti tā, lai tajos arī kādā dienas posmā iespīd gaisma. Nākamais aspekts ir ainava – cik zaļa ir vide, kāds skats paveras no logiem, proti, skatam ir jābūt patīkamam un baudāmam. Tāpat ēkas plānojumā ir jāņem vērā, cik dziļa ir ēka – ja māja ir plata, mums ir jārēķinās, ka nevaram fiziski nodrošināt vienmērīgu dabisko apgaismojumu un to ir kaut kādā veidā jāimitē dizainā.

Ilgtspējīgai ēkai ir arī jāmudina izkustēties. Mēdz teikt, ka sēdēšana ir jaunā smēķēšana – birojos cilvēki var kļūt mazkustīgi un tas nav veselīgi.

Mūsu plānojumam ir jāiedrošina izstaigāties – mēs izmantojam tādas metodes kā kāpņu novietošanu prominentā vietā; izveidojam tām kādu interesantu dizainu, kas savukārt piesaista cilvēkus un liek tiem kāpt pa tām nevis doties uz liftu; plānojam dažādu biroju novietojumu tā, lai tas liktu darbiniekiem doties no vienas vietas uz otru. Šīs pašas metodes izmantojam arī biroju iekārtojumā, piemēram, vai tiešām visās konferenču telpās ir jāsēž?

Microsoft birojs Dublinā

FOTO: Gensler

Kas attiecas uz dabai draudzīgu un ilgtspējīgu ēku – īpaši svarīga detaļa ir materiālu kvalitāte un kā šie materiāli ietekmē cilvēku veselību. Mēs ik dienas iegūstam jaunu informāciju par izejvielām, no kā tiek ražotas mūsdienu mēbeles, dažādas līmes, lakas un citi apstrādes līdzekļi, kas patiesībā kaitīgi cilvēka organismam. Ilgtspējīgā dizainā mums ir vesels lērums ar priekšnoteikumiem un metodēm, kā atrodam celtnēm piemērotākos, veselīgākos un ekoloģiskākos materiālus.

Jūs minējāt jēdzienu “zaļā ēka”. Ko tā apzīmē un kā tā atšķiras no citām ēkām?

Zaļa ēka ir tāda celtne, kas neizmanto lieku elektroenerģiju, proti, tā ir “nulles” enerģijas ēka, kas pati spēj saražot elektrību. Tāpat šīs ēkas samazina ūdens patēriņu un tā arī rada minimālu vai tikpat kā neesošu ogļskābās gāzes piesārņojumu. Galvenokārt zaļās ēkas ir koncentrētas tieši uz atjaunojamo elektroenerģiju.

Latvijā viens no problemātiskajiem aspektiem ir vēsais klimats – mēs vēlamies ēkas apsildīt, tādēļ no zaļā aspekta ir vērs padomāt pat efektīvām apsildīšanas metodēm.

Jaunajās ilgtspējīgajās ēku apkurei izmanto apsildāmās grīdas – šī metode ļoti ātri un efektīvi sasilda telpas, taču nepatērē pārāk lielu elektroenerģiju. Tāpat var izmantot sauli kā apsildes elementu – gluži tāpat kā to mēdz darīt siltumnīcām. Vēl ir iespējams ēku sienās un jumtu logos iestrādāt fotovoltiskos paneļus, kas darbinātu radiatorus vai citas apsildes iekārtas.

Kad esam izplānojoši metodes, kā apsildīsim ēku, nākamais solis ir domāt par iespējām, kā izmantot saražoto enerģiju tā, lai tā neradītu ogļskābās gāzes izmešus.

Mūsdienās ēkas ir var būt kā klimata izmaiņu balansējošs līdzeklis, ar kuru palīdzību mēs varam samazināt kaitīgo izmešu daudzumu atmosfērā.

Mēs ar arhitektūras palīdzību varam samazināt nepieciešamību pēc oglēm, fosilās degvielas, dabasgāzes un citiem dabai kaitīgiem elementiem, lai apsildītu vai atvēsinātu mājokli.

Nvidia galvenā mītne

FOTO: Gensler

Mūsdienu apstākļos ir ārkārtīgi liels spiediens no sabiedrības un dažādiem pētniekiem, vides aktīvistiem, kas mūs mudina vairāk koncentrēties uz ekoloģiskiem risinājumiem. Mūsu mērķis ir padarīt ēkas “klimatgudras” jeb ēkas, kas nerada liekus kaitīgos izmešus laika gaitā, kā arī to celtniecībā tiek izmantoti materiāli, kas tikpat kā nerada kaitīgos izmešus ražošanas un būvniecības laikā.

Fotovoltiskie paneļi ir diezgan izplatīta elektroenerģijas ieguves metode citviet pasaulē, taču, kā šādas tehnoloģijas darbojas vēsākās klimata joslās, piemēram, Skandināvijā un Baltijas valstīs?

Arī gada tumšajos mēnešos vienas mājas apmēros ir iespējams izmantot saules paneļus dienas laikā.

Pēdējā laikā daudzas privātpersonas saviem mājokļiem uzstāda lielāka izmēra solāros paneļus un uzkrāj enerģiju speciālā baterijā. Vakaros, kad saule ir norietējusi, mājokļu vajadzībām izmanto bateriju.

Bez elektroenerģijas ieguves, vēsākās klimata joslās, arī Latvijā, ir vērts piedomāt par elektroenerģijas taupīšanu. Tā tiešā veidā atduramies par jautājumu par siltumizolāciju – vai mums ir plānas sienas, vienas stikla sloksnes logi. Mums ir jāskatās, kā ēkās var iekļūt aukstums. Pirms domājam par apkuri, ēkas ir jāplāno tā, lai tās ilgāk uzturētu siltumu, to absorbētu un neļautu tam izkļūt ārā. Plānojot ēkas vēsākam klimatam, nopietni ir jāpadomā par materiāliem, sienu vai stikla biezumu un arhitektoniskajiem risinājumiem. Ja runājam par stikliem un logiem – mēs varam izmantot biezākus stiklus un likt tos vairākās sloksnēs, stikla paketes. Šobrīd ir iespējams jau esošajiem logiem uzlikt papildus slāņus ar stikla paketēm, tādējādi palielinot logu siltumizolāciju.

Gensler projektu sarakstā ir tādu “lielo” kompāniju nosaukumi kā “Nvidia”, “Microsoft”, “Adobe”, “Facebook” utt. Kas šīm ēkām ir kopīgs tieši ilgtspējības kontekstā?

Visu šo kompāniju ēkas ir radītas, lai tās “strādātu” cilvēkam. Šīm ēkām ir milzīgi logi, tādēļ tajos ikvienā kabinetā ir spožs dabiskais apgaismojums. Tāpat mēs ļoti piedomājam pie tā, lai šīm ēkām būtu svaigs gaiss un nevainojama ventilācijas sistēma; ēku būvniecībā ir izmantoti kvalitatīvi un ekoloģiski materiāli.

Īpašu uzmanību esam pievērsuši ūdens izmantošanai – visas iekārtas ir aprīkotas ar zema spiediena ūdens strūklām, piemēram, tualetes podiem.

Taču kas attiecas uz elektroenerģiju – katrai ēkai ir dažādi elektroenerģijas ieguves veidi, kas uzstādīti atkarībā no lokācijas un vides. Vēsākā klimatā izmanto citādas elektroenerģijas ieguves stratēģijas nekā silta klimata vai piejūras reģiona ēkām. Visām šīm ēkām ir sava unikālā tehnoloģija vai būvniecības aspekti.

Kā un vai šo kompāniju ēku dizains ietekmē arī arhitektūru citviet?

Jā, viens no ietekmīgākajiem uzņēmumiem ir “Facebook”, kura biroju ēka ir kļuvusi atpazīstama ar tā gurdajiem elektroenerģijas risinājumiem nu jau globālā kontekstā. Nav noslēpums, ka šim uzņēmumam ir milzīga serveru telpa ar intensīvi strādājošām iekārtām un tas arī bija pirmais uzņēmuma uzdevums – maksimāli samazināt elektroenerģijas patēriņu serveriem. Viņi rada risinājumu ar serveru telpas novietošanu ļoti vēsā vietā – serveri, it īpaši tādā apjomā kādi tie ir “Facebook” - rada visai lielu karstumu un to vajag novērst, jo elektroierīces var pārkarst. Šo piemēru tagad izmanto ļoti daudzi citi tehnoloģiju uzņēmumi.

Facebook galvenā mītne Kalifornijā

FOTO: Facebook

Taču “Google” biroju ēkas ir vairāk tendētas uz veselīgas vides radīšanu tieši darbiniekiem un šis uzņēmums visai agresīvi vēršas pret oglekļa emisijām. Viņi ir izstrādājuši īpašus normatīvus ar mērķi pēc iespējas vairāk samazināt oglekļa izmešus, tāpēc viņu biroji ir teju “oglekļa neitrāli”.

Līdzīgi rīkojas arī “Microsoft”, kas ir pat panākuši “oglekļa nodokļus”, kurus piemēro citām biroja ēkām.

Mēs ēkas mēram pēc “Oglekļa pēdas nospieduma” - indeksa, kas apzīmē kopējo siltumnīcefekta gāzu izmešu apjoma, kas rodas no dažādiem materiāliem to ražošanas un lietošanas rezultātā. “Oglekļa pēdas nospiedums” ir īpaši liels dzelzs un betona konstrukcijām, tādēļ kā alternatīvu lielākās kompānijas un to arhitekti aicina izmantot “krusteniski laminētu koksni” - krusteniski līmētus kokmateriālus, kas ir ārkārtīgi spēcīgs mūsdienu būvniecības materiāls.

Runājot par betona ēkām – tā saucamās bloku mājas ir ārkārtīgi izplatītas Latvijā un Austrumeiropā. Kā mēs varam padarīt šāda veida ēkas ilgtspējīgas? Vai tas ir iespējams?

Jā – mēs šo tehnoloģiju dēvējam par “Adaptīvu atkārtoto izmantošanu”. Mēs varam jau esošas būves pārveidot un padarīt tās labākas.

Pirmkārt – mums ir jārada pēc iespējas labāku siltumizolāciju. Mēs aizpildām visas spraugas, nostiprinām pamatus un novēršam vēsā gaisa ieplūšanu ēkās. Otrkārt – palielinām dabisko apgaismojumu. To varām panākt ar jumta logiem, terašu izbūvi, logu palielināšanu. Ja tā ir vairāku stāvu celtne – talkā var nākt stikla grīdas vai atvērta tipa kāpņu telpas izbūve – pat neliela sprauga starp kāpnēm ar jumta logu var radīt milzīgu atšķirību. Ja apgaismojums ir tiešām ierobežots, ir iespējams izmantot atstarojošas spoguļvirsmas, kas padarīs telpu gaišāku un atstaros gaismu. Vēl pastāv tā saucamie “gudrie” stikli ar dinamisko pārklājumu – šajos stiklos ir iestrādās ļoti mazas un ar aci neredzamas atstarojošas daļiņas, kas spēj gan izgaismot, gan arī aptumšot stiklu atkarībā no saules apgaismojuma, gluži kā polarizētās saulesbrilles. Ar šo stiklu palīdzību ir iespējams maksimizēt dienas apgaismojumu pat tad, ja ārā satumst.

Francijas pilsētā Bordo arhitekti ir izbūvējuši terases, kas paplašinājušas dzīvokļu platību un ēkas padarījušas dzīvokļus krietni gaišākus

FOTO: Philippe Ruault

Pēdējā laikā redzam daudz un dažādus jaunus sienu siltinājumu risinājumus – tās ir pārstrādātu audumu vates; speciāli paneļi, kas ir paredzētu sienu biezuma palielināšanai un izolācijai.

Atkal atkārtošos – apsildāmās grīdas! Tās patērē mazāk elektroenerģiju nekā klasiskie radiatori un apsildāmā grīda ir arī ērtāka – ja mūsu kājas ir siltas, arī viss ķermenis ir siltāks. Tagad aktuāli ir arī pazemes siltumsūkņi – ja virs zemes ir -5 grādi, tad 150 centimetrus zem zemes ir vismaz +15 grādi. Ziemas mēnešos ir iespējams veidot mājas gaisa cirkulāciju – esošo, vēso, gaisu sūknēt zem zemes, tur sasildīt un laist atpakaļ un tad atliks vien sasildīt tikai vēl desmit grādus, lai mājoklī būtu komfortabla temperatūra. Vasaras mēnešos varam šo pašu tehnoloģiju izmantot pretējā veidā – sakarsušo gaisu laist zem zemes, atvēsināt un sūknēt atpakaļ. Ar šādām metodēm bloku tipa ēkās varam samazināt elektrības rēķinus un atteikties no videi kaitīgām apsildes iekārtām, tādējādi padarot ēkas ilgtspējīgas.

Etsy biroju ēkas interjers

FOTO: Gensler

Vai gadījumā šīs metodes nav samērā dārgas un ir pieejamas visiem?

Ilgtermiņā dzīvošana ilgtspējīgā ēkā ir daudzas reizes lētāka nekā standarta tipa bloku mājā, protams, ar norunu, ka ēka ir pareizi nosiltināta un tās pārbūvē ir izmantoti kvalitatīvi materiāli. Jau mēnesī dzīvokļa izmaksas ilgtspējīgā namā ir krietni lētākas nekā citās ēkās. Turklāt – šāds dizains ir veselīgāks.

Pēc ilgtspējības principiem celtās ēkās cilvēki slimo mazāk, jūtas laimīgāki un ir produktīvāki.

Protams, jāņem vērā, ka darot jebko, kas ir citādāks nekā standarts, tas būs dārgāks un ar to ir jārēķinās. Mēs vienmēr saviem projektiem taisām izmaksu aprēķinu 20 gadiem uz priekšu, iekļaujot ierīču apskates, labošanas, uzlabojumus un remontus. Parasti ilgtspējīgām, no dabiskiem materiāliem celtām ēkām ar atjaunojamās elektroenerģijas iekārtām, labu izolāciju un speciāliem stikla logiem ilgtermiņā ir daudz ekonomiskākas nekā standarta ēkas.

Starptautiskā uzņēmuma "Gensler" ilgtspējas vēstnieci Kirstenu Ritčī varēs satikt Baltic Real Estate Leaders Forum 2019 diskusijās, 8. novembrī.