NEPLP loceklis Āboliņš ieteicis veidot valsts ziņu aģentūru sabiedrības domas ietekmēšanai

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei likums par pienākumu uzliek gādāt, lai mediji Latvijā attīstītos, būtu konkurētspējīgi un stipri. Padomei būtu jāstiprina preses brīvība un neatkarība. Taču tās vadītāja vietnieka Ivara Āboliņa vārds atrodams uz plāna Latvijā izveidot valsts kontrolētu ziņu aģentūru ar mērķi ietekmēt sabiedrības viedokli un informāciju medijos. Dokumentā rakstīts: "Valsts oficiālajam informācijas izplatīšanas kanālam jākļūst par nacionāla mēroga mediju, kurš būtiski ietekmē un, kas īpaši svarīgi, veido citu mediju saturu, kā arī sabiedrisko domu." Āboliņš liedzas, ka būtu dokumentu rakstījis, un apgalvo, ka tikai konsultējis īsto autoru. TV3 gan zināms, ka viņš personīgi ideju prezentējis Tieslietu ministrijā. 

Valsts oficiālajam izdevējam "Latvijas Vēstnesim" jau gadiem ir finanšu problēmas. Ieņēmumi sarūk, bet pienākumu mazāk nepaliek. Pirms trim gadiem tieslietu ministra Dzintara Rasnača komanda lika vēstnesim noslēgt līgumu ar konsultantu, kas solīja rast risinājumu.

“Latvijas Vēstnesis” ir vieta, kur oficiāli tiek izsludināti likumi, stājas spēkā valdības lēmumi, izsauc uz tiesu, aicina pieteikties mantiniekus, informē par īpašumu izsolēm, izmaiņām uzņēmumu vadībā. Par ziņu publicēšanu maksā visi, kam likums to uzliek par pienākumu. Tomēr naudas nepietiek. Kopš 2013. gada “Latvijas Vēstnesis” vairs nav laikraksts, bet tikai interneta portāls.

Pirms četriem gadiem "Vēstnesis" brīdināja pārraugošo Tieslietu ministriju, ka naudas pietiks vien dažiem gadiem. Ministrijā uzskatīja, ka jāmeklē jauni veidi, kā pelnīt. “Vēstnesī” ieradās pārmaiņu eksperts.

“Vēstnesim” ieteiktais konsultants bija kādreizējais maksātnespējas administrators Māris Stafeckis, kas savukārt atveda Ivaru Āboliņu.

Tapa koncepcija, kā "Vēstnesim" būtu jāmainās. Tam jākļūst par ziņu aģentūru un jāpelna ar valstiskām ziņām. Kā 15 lappušu garā dokumenta autors norādīts Āboliņš - tobrīd bijušais žurnālists, kam tikko bija noslēgusies īsa karjera “Latvijas Televīzijā”. “Vēstnesis” konsultantiem samaksāja 3,5 tūkstošus eiro.

Koncepcijas galvenā ideja paredz, ka “Latvijas Vēstnesim” jākļūst par vadošo Latvijas ziņu aģentūru. Mērķis ir ietekmēt un veidot citu mediju saturu un sabiedrisko domu. Valsts un pašvaldības iestādēm ar jauno aģentūru būtu īpaši jāsadarbojas, citiem medijiem nedodot informāciju.

Jaunajai aģentūrai būtu vairākas sadaļas - Latvija, Ārzemes, Sports, Tieslietas, Politika, Ekonomika, Izklaide un kultūra, savi ārštata korespondenti Briselē, Maskavā, Vašingtonā un citur. Valsts iestādēm vajadzētu uzlikt par pienākumu abonēt jauno produktu.

Uzsvērts, ka šim medijam jābūt no politiskajām partijām neatkarīgam. Tajā pašā laikā secināts, ka nepieciešams politisks atbalsts, lai jaunajai ziņu aģentūrai būtu laba sadarbība ar valsts iestādēm un operatīva piekļuve to informācijai. Dokumentā nav minēts nekas par redakcijas neatkarību, kāda ir jāievēro valstij piederošajos sabiedriskajos medijos.

Latvijā jau pastāv ziņu aģentūra. To pirms vairāk nekā 100 gadiem dibināja valsts, bet 90. gados privatizēja Latvijas uzņēmēji. Tagad LETA pieder Igaunijas mediju grupai. Otra ziņu aģentūra BNS nu jau slēgta.

Vienīgie koncepcijā minētie pamatojumi, kādēļ "Latvijas Vēstnesim" jākļūst par ziņu aģentūru, ir tas, ka aģentūras LETA un BNS pieder ārzemniekiem. “Ārzemnieks” šajā gadījumā ir pazīstams igauņu uzņēmējs.

“Latvijas Vēstneša” pārveides plānā minētas baumas no Āboliņa bijušās darba vietas “Latvijas Televīzijas”. Tur apsverot veidot ko ziņu aģentūrai līdzīgu, tādēļ “Vēstnesim” jāsteidzas. Viņš īpaši brīdina, ka sabiedriskie mediji, žurnāls “Ir” un citi mediji iebildīs pret valsts ziņu aģentūras veidošanu. 

Finanšu aprēķini par "Vēstneša" nākotni kā ziņu aģentūrai nebija balstīti reālos faktos. Sarēķināts, ka vajadzēs ceturtdaļmiljona investīcijas, kas gada laikā sāks nest peļņu, bet nekāda pamatojuma tam nav. Ministrijā konsultantu ieteiktais "Vēstneša" modelis neguva atsaucību. 

Kam tieši radusies ideja par "Vēstneša" pārtapšanu valsts ziņu aģentūrā, arī neviens vairs neatceroties.

Mediju politika ir Kultūras ministrijas pārraudzībā. Tās politiskā vadība gadiem uzticēta "Nacionālajai apvienībai", ko pārstāv arī bijušais tieslietu ministrs Rasnačs.

Pēc raidījuma beigām portālā “Skaties.lv” tiks publicēta koncepcijas tekstu pilnā apmērā. Demokrātiskā valsts iekārta bez brīvas preses nav iespējama. Brīvu presi apdraud nevis tas, ka īpašnieks ir citas Eiropas Savienības valsts pilsonis, bet gan īpašnieku, politiķu un uzraugu mēģinājumi ietekmēt mediju saturu un ierobežot redakcionālo neatkarību. 

Šopavasar stāstījām, kā divu NEPLP locekļu Patrika Grīvas un Ivara Āboliņa biedrība apšaubāmā veidā ieguva 50 tūkstošus eiro no Nacionālās apvienības vadītās VARAM ministrijas un Nacionālās apvienības Ogres mēra Egila Helmaņa. Uzreiz pēc tam NEPLP sāka pārkāpumu procedūru pret TV3 par it kā kādu neprecizitāti vecā TV3 ziņu sižetā. Latvijas Satversme paredz, ka cenzūra ir aizliegta.

Uz augšu