Bobija Danbāra mistiskā pazušana un atgriešanās cita cilvēka veidolā

Bobijs Danbārs un Brūss Andersons

FOTO: Wikimedia Commons

Kad 1912. gadā pazuda mazais Bobijs Danbārs, visa Amerika sekoja līdzi ziņām par viņa meklēšanu. Četrus gadus vecais puisēns no Luiziānas burtiski izgaisa 23. augustā ģimenes atpūtas laikā pie Sveizija ezera. Viņa vecāku Lesijas un Pīrsija Danbāru meklējumi nedeva nekādus rezultātus.

Policija pat uzšķērda aligatorus, ezerā meta dinamītu un piesolīja sešu tūkstošu dolāru (mūsdienās 160 tūkstoši ASV dolāru) lielu atlīdzību tam, kurš mazo Bobiju atgriezīs pie vecākiem. Par spīti tam – nekādu rezultātu.

Astoņus mēnešus pēc Bobija pazušanas, kad likās, ka viss ir zudis, policija 1913. gada 13. aprīlī Misisipi šatata Kolumbijas apgabalā arestēja vīrieti vārdā Viljams Kantvels Valters, kurš ceļoja kopā ar zēnu, kas atbilda Bobija aprakstam.

Vīrietis gan apgalvoja, ka puisēna vārds ir Brūss Andersons, un viņš ir Džūlijas Andersones – viņa vecāku kopējas un palīgstrādnieces – dēls. Par spīti tam, policija, izmantojot spēku, nogādāja zēnu pie Danbāriem, cerot, ka ģimene atpazīs savu pazudušo dēlu.

Tiesa, Danbāru pāris zēnā neatpazina sava dēla vaibstus, sakot, ka viņa acis ir pārāk mazas. Arī zēns neatpazina nedz Danbārus, nedz brāli Alonso.

Tikai pēc tam, kad Lesija Danbāra zēnu redzēja otro reizi un nomazgāja viņu vannā, viņa atpazina dzimumzīmes un rētas, visbeidzot paziņojot, ka tas patiešām ir viņas pazudušais dēls Bobijs. Tomēr viss vēl nebeidzās un Danbāriem nācās saskarties ar vēl vienu pamatīgu problēmu, proti, pie viņiem no Ziemeļkarolīnas uz Luiziānu steidzās Džūlija Andersone, kas bija apņēmusies atgūt savu dēlu atpakaļ.

FOTO: Wikimedia Commons

Lai noskaidrotu, vai zēns tiešām ir Džūlijas dēls (jāatceras, ka toreiz nebija iespējams veikt DNS testu), policija viņai parādīja atrasto zēnu kopā ar vēl četriem citiem bērniem. Viņa nespēja pateikt, kurš ir viņas dēls.

Tāpēc, izmisuma mākta, viņa devās mājās, bet Danbāri tika pārliecināti, ka viņi patiešām beidzot ir atguvuši savu pazudušo dēlu.

Vajadzēja teju gadsimtu, lai patiesība beidzot nāktu gaismā.

1999. gadā Bobija mazmeita Mārgrita Danbāra Katraita sāka pētīt savas ģimenes mistisko pagātni un rakties pa pa mazpilsētu bibliotēkām, arhīviem un tiesām. Viņas veikumu 2004. gadā aprakstīja ziņu izdevums “Associated Press”, kā arī tas tika atspoguļots 2008. gadā radio programmā “This American Life”.

Kad “AP” publicēja šo stāstu, Mārgritas tēvs Bobs Danbārs Juniors piekrita veikt DNS testu. Iegūtās analīzes tika salīdzinātas ar viņa brālēna, Bobija Danbāra jaunākā brāļa dēla DNS. Ar DNS testa palīdzību precīzi varēja noteikt, vai viņu tēvi tiešām bija brāļi vai arī Bobijs patiesībā bija Brūss.

Rezultāti bija pārsteidzoši. Starp Bobu Danbāru Junioru un Danbāru ģimeni nepastāvēja asinsradniecība. Tas nozīmē, ka atrastais zēns patiesībā bija Brūss Andersons, savukārt Bobija liktenis joprojām ir miglā tīts.

Šim stāstam ir divas šaušalīgās puses, proti, izmisusi māte, kurai tiek burtiski atņemts viņas bērns, kamēr otra mātē, nezinot audzina pilnīgu svešinieku, kamēr viņas īstais dēls, visticamāk, sen jau bija miris.

Uz augšu