Pieprasījums pēc Latvijas jaunajiem ārstiem ārzemēs ir ļoti liels

FOTO: Pixabay

Latvijas jauno ārstu pieprasījums ārzemēs ir ļoti liels, turklāt gadā ap 200 ārstu aiziet no nozares vai aizbrauc uz ārzemēm, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs.

Viņš neizslēdza, ka ātrums ar kādu Latvija zaudē ārstus varētu pieaugt, ja netiks nodrošināts solītais atalgojuma pielikums.

Kalējs arī apgalvoja, ka no aptuveni 200 jaunajiem ārstiem, kuriem nākamgad plānots stāties rezidentūrā, nu jau teju puse saka, ka Latvijā nestrādās.

Latvijas jauno ārstu pieprasījums ārzemēs esot ļoti liels - gan pirms rezidentūras, gan pēc tās. Viņš minēja, ka, piemēram, rezidentiem ārzemju slimnīcās rezidentūra tiek apmaksāta tāpat kā dzīvošana, bet ienākumi uz rokas ir ap 2000 eiro.

Slimnīcu biedrības vadītājs arī atgādināja, ka Eiropas Savienības Tiesa kādā lietā ir nospriedusi, ka ārsta izglītība nepieder valstij, bet pieder indivīdiem, un viņš ar to var darīt, ko grib.

Kā vēstīts, saskaņā ar pērn Saeimā pieņemto lēmumu, mediķu algu celšanai nākamajā gadā būtu bijis jāparedz 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevies rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Mediķu organizācijas ar šādu lēmumu nav apmierinātas, uzstājot uz Saeimas sākotnējā solījuma izpildi. Mediķi rosināja atlikt nākamā gada budžeta pieņemšanu līdz brīdim, kamēr tiks rasti mediķiem solītie miljoni. Tomēr koalīcijas deputāti par likumprojektu atbildīgajā parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šādu lūgumu neņēma vērā.

Mediķu organizācijas bija izskatījušas nākamā gada budžeta projektu, tajā atrodot vairākas pozīcijas, no kurām, viņuprāt, varētu atteikties par labu solītajam algu pieaugumam. Taču mediķu ierosinājumi netika izskatīti.

Noraidīti tika arī visi opozīcijas deputātu priekšlikumi, kas saistīti ar nepieciešamību rast solīto finansējumu mediķu algu palielinājumam. Viens no populārākajiem avotiem šim mērķim opozīcijas deputātu priekšlikumos bija atteikšanās no jaunā partiju finansēšanas modeļa, kas paredz vairākkārtīgi kāpināt valsts finansējumu politiskajām organizācijām.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris jau brīdinājis, ja netiks veiktas medicīnas darbinieku prasītās izmaiņas valsts budžetā, tiks pieprasīta veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisija, vākti paraksti par Saeimas atlaišanu un rīkots streiks.

Uz augšu