Pētījums: Nīla izveidojusies miljoniem gadu ātrāk, nekā uzskatīts iepriekš

Jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Geoscience”, zinātnieki apšaubījuši iepriekš pieņemto 6800 kilometrus garās upes vecumu. Kamēr viena ekspertu grupa domā, ka upe ir radusies pirms 6 miljoniem gadu, cita uzskata, ka tā ir piecas reizes senāka.

Pētījumā atbalstīta otrās ekspertu grupas hipotēze, proti, Nīla varētu būt radusies pirms aptuveni 30 miljoniem gadu Zemes mantijas kustību rezultātā.

Kā vēsta "Live Science", tiek uzskatīts, ka Nīla izveidojusies tajā pašā laikā, kad Etiopijas augstienes, kas ir vieta, kur sākas viena no galvenajām upes pietekām Zilā Nīla.

Šī pieteka Nīlā nogādā lielāko daļu tās ūdens un nogulumu, savienojoties ar upes otru atzaru Balto Nīlu un ieplūstot Vidusjūrā.

Pētnieku komanda iepriekš izanalizēja nogulumus no Nīlas deltas pie Vidusjūras un salīdzināja to vecumu un sastāvu ar antīkajiem vulkāniskajiem iežiem no Eitiopijas plato. Atklājās, ka nogulumi un ieži bija 20 līdz 30 miljonus gadu seni, liecinot par to, ka upe veidojusies tajā pašā laikā, kad plato.

Ņemot to vērā, zinātnieki sāka pētīt, kā upe varētu būt saistīta ar Zemes mantiju. Jaunajā pētījumā zinātnieki izveidoja datorsimulāciju, kas attēloja Zemes plātņu tektoniku 40 miljonos gadu. Teorija ir tāda, ka Zemes ārējais slānis ir sadalīts gabalos un peld pa Zemes mantiju.

Simulācijā tika parādīts karstas mantijas strūklas pacēla Zemes garozu augšup, izveidojot Etiopijas augstienes un izveidojot ziemeļu slīpumu, pa kuru tek Nīla.

Nav īsti skaidrs, vai savas pastāvēšanas laikā Nīla ir mainījusi savu virzienu. Tieši to pētnieki plāno noskaidrot nākotnē. Viņi arī vēlas izmantot šo pašu metodi, lai noskaidrotu, kā Zemes mantija vēsturē ir izmainījusi arī citu upju virzienu.