Bijušais Krievijas "VID" darbinieks investē miljonus Baltijā
Pa pēdām Krievijas naudai

Otrais no labās puses: Timofejs Sukonkins

FOTO: Andres Teiss

Igaunijā dzīvojošais nekustamo īpašumu uzņēmējs Timofejs Sukonkins pēdējos gados investējis vairākus miljonus eiro Igaunijas un Latvijas uzņēmumos. Taču ieguldītās naudas izcelsme ir neskaidra. Par to ziņo Igaunijas sabiedriskās televīzijas raidījumi “Insight” un “Pealtnägija”.

Žurnālisti Dmitrijs Pastuhovs un Mikhels Kjarmass (Kärmas) sākumā pētījuši kāda Krievijas uzņēmēja lietu. Vīrietim vārdā Aleksandrs Žukovs bija savs automobiļu tirdzniecības bizness Sanktpēterburgā, taču 2008. gada krīzes laikā uzņēmums izjuta ievērojamas grūtības un pārorientēja saimniecisko darbību uz telpu iznomāšanu. Tam sekoja biznesa partnera nodevība, kurš iniciēja abu uzņēmuma maksātnespēju. Grūtajā brīdī ar naudu Žukovam palīdzēja tieši Timofejs Sukonkins. Viņu Žukovs apsūdz tajā, ka Sukonkins negodīgā ceļā savā īpašumā esot ieguvis Žukovam agrāk piederošās ēkas.

Meklējot informāciju par Sukonkinu žurnālisti atklāja virkni necaurspīdīgu ieguldījumu saistībā ar uzņēmumiem Latvijā un Igaunijā.

Liela nauda no nekurienes

Izpētot ar Sukonkinu saistīto uzņēmumu gada pārskatus un citus finanšu dokumentus, igauņu žurnālisti pievērsa uzmanību 7 konkrētiem uzņēmumiem: pieciem Igaunijā ("Lasnamäe Tervisemaja OÜ", "Kinnistud S OÜ", "Poordi 3 OÜ", "EHT114B OÜ", "GAASI 5 OÜ") un diviem Latvijā ("Krasta SPV SIA", "Baltic Business Park SIA").

Visi minētie uzņēmumi ir Lihtenšteinā reģistrētās akciju sabiedrības “Estmak Capital Aktiengesselschaft” meitas uzņēmumi. Igaunijas uzņēmumu reģistrā Timofejs Sukonkins ir norādīts kā akciju sabiedrības Igaunijas meitas uzņēmumu patiesais labuma guvējs. Žurnālisti secina, ka līdz ar to viņam pieder arī Lihtenšteinas akciju sabiedrība.

Kopš 2014. gada mātes uzņēmums regulāri kreditēja savus meitas uzņēmumus Baltijas valstīs. Piemēram,

2014. gadā uzņēmums “Poordi 3 OÜ” no akciju sabiedrības ieguva aizdevumu 4 816 500 eiro apmērā, bet “Kinnistud S” ieguva 2 694 000 eiro lielu aizdevumu.

2016. gadā “Poordi 3 OÜ” piešķirtais aizdevums jau bija vairāk nekā 2 miljoni eiro. Savukārt “Lasnamäe Tervisemaja OÜ” 2016. gadā no "Estmak" ieguva 1 770 000 eiro lielu aizdevumu.

Kas attiecas uz Latvijā reģistrētiem meitas uzņēmumiem, “Baltic Business Park”, kura vienīgais īpašnieks ir "Estmak Capital Aktiengesselschaft", gada pārskatā par 2018. gadu norādīja “parādu akcionāriem” 305 000 eiro apmērā. Vienlaikus šis uzņēmums 2017. un 2018. gadā strādāja ar zaudējumiem.

Nedaudz no pārējiem meitas uzņēmumiem atšķiras "Krasta SPV SIA". “Estmak Capital Aktiengesselschaft” pieder tikai puse šajā uzņēmumā. Otra puse pieder “Future Investments B.V.”, kas savukārt ir saistīts ar Igaunijas uzņēmuma “Capital Mill” vadību: Marko Kūlu un Igoru Melderu. Pēdējais igauņu žurnālistiem rakstiski apstiprināja, ka partneri ieguldīja "Krasta SPV SIA" vienlīdzīgas daļas, proti, 50 pret 50. 2017. gadā kompānija bija parādā saviem akcionāriem 3 351 111 eiro.

Tajā pašā laikā Krievijā strādājošie uzņēmumi, kas saistīti ar Sukonkinu, ne tuvu nedod tādu peļņu, kas ļautu piešķirt tik dāsnus aizdevumus.

“Man Timofejs pats personīgi stāstīja, ka viņam esot sakari ar Krievijas krimināliem grupējumiem, administratīvajām iestādēm jeb ar dažāda līmeņa ierēdņiem. Varbūt ar varas struktūrām, ar muitu, drošības struktūrām. Kuru cilvēku naudu viņš investē Igaunijā - man nav zināms,” pārdomās dalījās Aleksandrs Žukovs.

Uz šodienu Krievijā ir divi ar Timofeju Sukonkinu saistīti uzņēmumi: «КРЕДО-Инвест» un «Профоценка». Pēdējā Timofejs ir norādīts kā uzņēmuma dibinātājs, kam pieder 25 % uzņēmuma. Saskaņā ar Krievijas Federācijas juridisko personu vienotā valsts reģistra datiem, 2016. gadā «Кредо-Инвест» nopelnīja 3 472 000 rubļu. Atskaitēs norādītā uzņēmuma “Профоценки” peļņa ir vēl pieticīgāka, ziņo žurnālisti. 2016. gadā 39 000 rubļu.

Citiem vārdiem sakot,

2016.gadā ar Sukonkinu saistīti Krievijas uzņēmumi nopelnīja 3 511 000 rubļu, kas, ja rēķina pēc gada vidējā kursa, ir vien 47 450 eiro. "Estmak Capital Aktiengesselschaft" tajā pašā gadā izsniedza saviem meitas uzņēmumiem kredītus 3 815 000 eiro apmērā.

Saistībā ar Sukonkinam piederošiem uzņēmumiem Latvijā portāls TVNET pēc informācijas vērsās Finanšu izlūkošanas dienestā. Dienests ne apstiprina, nedz noliedz, vai ir veicis pārbaudes “Baltic business park” vai “SIA Krasta SPV”. Vienlaikus dienests uzskata, ka

informāciju par Sukonkina ieguldījumiem šajos uzņēmumos var reģistrēt kā ziņojumu par aizdomīgu darījumu, portālam apliecināja dienesta pārstāve Zaiga Barvida.

Agrāk partneri, tagad ienaidnieki

Veikt investīcijas Igaunijā Sukonkinam ilgu laiku palīdzēja uzņēmums "Capital Mill". Tomēr 2018. gadā bijušie partneri pārtrauca sadarbību, un tagad cenšas distancēties cits no cita. “Capital Mill” cenšas rūpīgi pārbaudīt savus klientus. Sukonkins nebija izņēmums. “Insight” un “Pealtnägija” žurnālisti uzņēmuma vadībai jautāja, vai Sukonkins spējis izskaidrot līdzekļu izcelsmi.

“Es nekomentēšu mūsu attiecību pārtraukšanas iemeslus ar klientu. Tomēr tas ir saistīts tajā skaitā ar atbilžu neesamību no Timofeja, īstenojot iekšējo kontroli,”

žurnālistiem pauda Igors Melders. Citiem vārdiem sakot, līdzekļu izcelsmi par problemātisku uzskatīja arī uzņēmums “Capital Mill”.

“Ar to pietiek, lai iedegtos sarkanā spuldzīte un cilvēki, kam ir attiecīgas pilnvaras, pārbaudītu šos darījumus, jo [šeit] varētu būt runa par necaurspīdīgiem darījumiem,”

ir pārliecināts bijušais Igaunijas valsts prokurors, nevalstiskās organizācijas “Igaunija bez korupcijas” valdes loceklis Stevens-Hristo Evestus.

Liels investors – lieli noslēpumi

Timofejam Sukonkinam Igaunijā pieder uzņēmums "Estmak Capital". Tāpat vīrietim ir Igaunijas termiņuzturēšanās atļauja. Taču,

kārtojot dokumentus atļaujas saņemšanai, Sukonkins nav norādījis, ka savulaik strādājis Krievijas nodokļu dienestā.

Šo faktu žurnālisti uzzinājuši no Aleksandra Žukova, kurš pēc savu īpašumu zaudēšanas vērsās tiesībsargājošās iestādēs pret Sukonkinu. Tika ierosināts kriminālprocess. Lietas izskatīšanas gaitā Žukovs ieguva pieeju informācijai par Sukonkina dienesta gaitām Krievijas nodokļu dienestā. Žurnālistiem Žukovs to apliecināja ar attiecīgajiem dokumentiem.

Termiņuzturēšanās atļaujas pieprasījumā ir aile, kurā ir jānorāda, vai cilvēks ir dienējis armijā, vai bijis saistīts ar drošības vai izlūkdienestiem. Šajā ailē Timofejs godīgi uzrakstīja “nē”. Taču anketā ir arī aile ar nosaukumu “dzīves apraksts”, un tur Sukonkins nenorādīja, ka strādājis Krievijas nodokļu dienestā. Šo informāciju “Insight” un “Pealtnägija” žurnālistiem apstiprināja Igaunijas policijas un robežsardzes departamentā.

“Ja ārzemnieks iesniedz datus, kas neatbilst īstenībai, bez šaubām, tā ir problēma,”

apliecina Igaunijas Pihjas prefektūras Migrācijas un robežuzraudzības dienesta vadītājs Indreks Aru.

Uzņēmējs no atbildēm izvairās

Lai lūgtu skaidrot līdzekļu izcelsmi un viņam izteiktās apsūdzības, žurnālisti mēģinājuši sazināties ar pašu Sukonkinu. Viņš uz žurnālistu jautājumiem neatbildēja.

Sukonkina advokāts Antons Sigals arī neatbildēja ne uz vienu “Insight” un “Pealtnägija” jautājumu. Līdz ar to līdzekļu izcelsme paliek neskaidra.

Tāpat Sukonkins un viņa advokāts nav snieguši skaidrojumu, kāpēc piesakoties uzturēšanās atļaujai Igaunijā Sukonkins slēpa faktu, ka strādājis Krievijas nodokļu dienestā.

“Timofejs Sukonkins dzīvo un strādā Igaunijā kopš 2009. gada. Viņa pamata uzņēmējdarbība ir saistīta ar nekustamo īpašumu attīstību. [...] Sākotnējo kapitālu viņš nopelnīja Krievijā, kur viņam jau vairākus gadus nav nekādu biznesa interešu,” rakstiski skaidroja Sukonkina advokāts.

Tāpat Sigals apgalvo, ka sadarbība ar “Capital Mill” beidzās pēc Sukonkina iniciatīvas, jo viņam esot radušās šaubas par konsultantiem nomaksātam naudas summām un pakalpojumu kvalitāti, teikts vēstulē.

“Timofejs nav ieinteresēts strīdu risināšanā ar “Capital Mill”, izmantojot plašsaziņas līdzekļus. Viņš uzskata par neiespējamu komentēt absurdus paziņojumus no bijušo partneru puses, kas šajā gadījumā tiek izmantoti šantāžai,” žurnālistiem pauda Sukonkina advokāts.

Portāls TVNET vērsās arī pie SIA “Baltic Business park”, taču ar uzņēmuma valdi sazināties neizdevās. 

Uz augšu