"Svētais karš" pret prezervatīviem (70)

Pēc tam kāda skolniece “ietvītoja” viedokli par lekcijas saturu, informācija par kristīgo lekciju viduslaiku manierē izplatījās publiskajā telpā. Sociālajos tīklos minēts, ka pirms sešiem gadiem šajā skolā audzināšanas stundā piedalījās organizācija "Īsta mīlestība gaida", kas propagandē atturēšanos no seksa līdz laulībām.

Izglītības kvalitātes valsts dienests lūdzis ģimnāzijas direktoram Andrim Priekulim sniegt rakstveida skaidrojumu par minēto lekciju. Uz TVNET jautājumiem skolas direktors dienas laikā neatbildēja.

Krievu rulete ar vidusskolēniem

Lekcija notikusi bioloģijas stundas laikā. Izplatītajos informatīvajos materiālos teikts, ka prezervatīvu lietošana ir kā krievu rulete. Prezervatīvs plīstot un “tu dabū sifilisu, otrajā tu iegūsti STS, no kā prezervatīvi neaizsargā vispār”. “Krīzes grūtniecības centra” izplatītajā bukletā teikts, ka drošākais veids kā izvairīties no neplānotas grūtniecības vai jebkuras inficēšanās ar seksuāli transmisīvo slimību ir atturēties no seksa, kamēr neesi precējies.

Biedrības “Papardes zieds” Sabiedrības veselības speciāliste Rita Kubuliņa uzsver: “Pareizi uzglabājot un lietojot, prezervatīvs ir tuvu 100% drošs izsargāšanās līdzeklis”. Pētījumi apliecina, ka tikai ļoti retos gadījumos – 2,6% caur prezervatīvu organismā var iekļūt vīrusi.

Pētījumi arī rāda, ka 17 gadi ir vecums, kad jaunieši uzsāk dzimumattiecības – tātad nepatiesa informācija un tendenciozi, ar mūsdienu rietumu pasaules realitāti nesaistīti viedokļi tika izplatīti tieši šajā vecuma grupā.

Kubuliņa skaidro, ka pētījumi arī apliecina: kopienās, kur kā vienīgā izsargāšanās metode tiek propagandēta atturēšanās no seksa līdz laulībām, efekts ir pretējs – nevēlamas grūtniecības un seksuāli transmisīvo (STS) slimību skaits pieaug, jo mūsdienu realitātē šāda retorika nedarbojas.

Kas ir Krīzes grūtniecības centrs (KGC)? Nosaukums izklausās pārliecinoši, bet patiesībā KGC ir kristīga biedrība. Centrā strādā nevis dažādu jomu speciālisti, bet gan “apmācīti brīvprātīgie”. Apmācību kurss ar nosaukumu „Aicināti rūpēties” sastāv no 45 stundu kursa, kura laikā tiekot apgūta konsultatīva palīdzības sniegšana pirms aborta situācijā. Centra adepti izvērsuši tīklu vairākās Latvijas pilsētās.

Centrs tendenciozi runā tikai par abortiem un grūtniecību, izplatot par tā norises gaitu nepareizas ziņas, un retorikā izmanto ezotēriskus izteikumus.

Piemēram, informācijas avotos, kas tiek izplatīti pusaudžu vidū, teikts, ka nedzimušā bērna ķermenis uz sāpēm reaģē, sākot no 10. līdz 12. grūtniecības nedēļas, kas nav taisnība. Sāpes bērns sāk just neilgi pirms nākšanas pasaulē. Teksts par abortiem sastāv no banālām frāzēm un pseidozinātniskiem izteikumiem. Piemēram: “Sieviete sirds dziļumos nekad nav 100% pārliecināta, ka aborts ir pareizais lēmums.”(..) “ Ja sieviete izvēlas abortu, tai nepieciešams apslāpēt savu sirdi – daļu, kuru Dievs ir radījis tā, lai tā instinktīvi aizsargātu un audzinātu savus bērnus.” (..) “Pirms aborta sievietēm ir patiesa vara un spēks – iespēja izvēlēties. Pēc aborta tās pieredz patiesu bezspēcību – tās paralizē sāpīgas emocijas, kuru gaismā iepriekšējie grūtie apstākļi šķiet niecīgi un blāvi.” “Tikumība”, “mīlestība”, “dzīvības saglabāšana” - šādu retoriku Biedrība pielieto dāsni, vienlaikus “vainu” par abortu netieši noveļot uz sievieti.

No informācijas mājas lapā izriet, ka biedrība “Krīzes grūtniecības centrs” ir nesaraujami saistīta ar “Asociācija ģimene”, kas iestājas pret viendzimuma pāru attiecību juridisku legalizāciju, un Stambulas konvenciju, kas pēc viņu domām, “atver durvis poligāmijai un diskreditē ģimeni”. Organizācija jau ne reizi izcēlusies ar tendencioziem izteikumiem un centusies sarīkot tādu kā “svēto karu” pret tiem, kas uzskata, ka attiecību modelis starp cilvēkiem var būt arī nedaudz atšķirīgs no vīrieša un sievietes savienības “līdz nāve viņus šķirs” ar pēc iespējas vairāk kopīgiem bērniem.

Ārpusskolas pasākumus organizē skola. Kādus lektorus aicināt, izvēlas pedagogs. Izglītības kvalitātes valsts dienests skaidro, ka informācijai un materiāliem jāatbilst bērnu uztverei, pieredzei, interesēm attiecīgajā vecumposmā, un jābūt zinātniski pamatotiem.

Valsts izglītības satura centrs skaidro, ka situācija nav atbilstoša, ja skolas direktors vai skolotājs nav izvērtējuši skolēniem organizēto mācību lekciju saturu un lektorus, kas šo informāciju ir sagatavojuši un mācību ietvaros sniedz skolēniem. Izvēloties lektorus, pasniedzējus skolai ir jābūt pārliecinātai, ka saturs palīdz sasniegt noteiktos sasniedzamos rezultātus. Un tā ir skolotāja atbildība.

Demokrātiska sabiedrība vai sektantisms?

“Lektorus izvēlas skola, bet skola nav abstrakta – ir konkrēti pedagogi, kas izdara izvēli, un šajā gadījumā tā nav izdarīta, vadoties no bērnu interesēm, sagatavojot viņus dzīvei, tostarp, dzimumdzīvei, kas objektīvi šajā vecumposmā sākas,” iesāk seksologs, pārmaiņu treneris Arturs Šulcs, piebilstot, ka te ir jautājums par skolotāja vērtību sistēmu. “Vai tā ir balstīta vesela cilvēka dzīves pieredzē, pozitīvā ģimenes pieredzē, cieņā pret jaunieti, viņa nākotni un tiesībām uz savu seksualitāti, un kas svarīgi - zināšanām? Viena no zināšanu pazīmēm ir patiesums, kas, savukārt, balstās pētījumos un empīriskā pieredzē.”

Arturs Šulcs atgādina, ka kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad ar HIV visbiežāk inficējās narkotiku lietotāji, HIV mērķauditorija ir kardināli mainījusies – mūsdienās riska grupā ir visi seksuāli aktīvie iedzīvotāji. Statistika ir satraucoša - 70% cilvēku inficējas heteroseksuālu dzimumsakaru un nezināmā ceļā. Katru gadu Latvijā ar HIV dzimumsakaru ceļā inficējas vairāk nekā simts cilvēku. Turklāt, ja cilvēks ir vesels, spēcīgs, ar labu imūnsistēmu, viņš 6 līdz 12 gadus var nejust nekādus simptomus un pat nenojaust, ka ir HIV pozitīvs. Tas nozīmē, ka šajā laikā viņš var brīvi izplatīt HIV infekciju. Apbēdinoša ir vertikālā transmisija, kad mamma infekciju nodod bērniņam.

Savukārt par pseido tikumības sāgu, kas traucē speciālistiem adekvāti runāt ar jauniešiem par seksualitātes jautājumiem, piemēram, iemācīt pareizi lietot prezervatīvu, pieņemot, ka izsargāšanās jautājums bez bikluma jāizrunā ar partneri, “Papardes zieda” vadītāja Iveta Ķelle jau runā gadiem ilgi.

“Intīmās attiecības ir klātesošas jebkurā vecumā un izvēle lietot prezervatīvu ir saistīta nevis ar komfortu, bet gan ar dzīvību,” turpina Arturs Šulcs.

“Sasaistīt dzimumdzīvi ar laulību ir vienas reliģijas ideja, kā kontrolēt sabiedrību. Seksualitāte ir privāta, intīma, dabiski paslēpta dzīves joma, ko var viegli ievainot neirotizējot.”

Arturs Šulcs saka, ka ar Centra pārstāvjiem diskutējis festivāla “Lampa” ietvaros un organizācijas ideoloģija viņam ir zināma. “Kas tur notiek? Sieviešu neirotizācija caur dzimstības jautājumu, padarot sievieti par vainīgu. Centrs izmanto specifisku, neadekvātu terminoloģiju:

tiklīdz esi stāvoklī, tā esi māte.

Tā ir terminu nobīdīšana, jo ne juridiski, ne medicīniski tas tā nav – bērns ir no piedzimšanas brīža, grūtniecības laikā ir embrijs. Stāstot, ka aborts ir bērna nogalināšana, sieviete tiek definēta kā slepkava.

Grūtniecība pieder tikai sievietei pašai, viņas ķermenim – par to nevar būt diskusiju.

Un, ko ar to darīt, ir tiesības izlemt sievietei un nevis baznīcai, sektai, valstij vai abstraktai sabiedrībai. Demokrātijā tas nav pieņemami.” Artus Šulcs saka, ka viņa ilggadējā pieredze darbā ar pacientiem liecina, ka negribēta grūtniecība var sabojāt visu dzīvi.

“Sievietei ir tiesības izdarīt izvēli, ja grūtniecība nav gribēta, un turpināt mācīties, veidot karjeru un laimīgu dzīvi.”

Sociāls, strupceļš, sabiedrības neirotizācija, Šulcs raksturo Centra darbību, kas pēc viņa domām, ir pretrunā ar Ministru Kabineta noteikumiem "Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība". Skola ir atbildīga, lai organizētie pasākumi atbilstu likumdošanai.

“Viena no vērtībām, ko valsts mudina ieaudzināt bērnos, ir atbildība, bet Centrs, slēpjoties aiz skaistām frāzēm, izplata bezatbildīgu informāciju.

Runāt par to, ka prezervatīvi nav simts procenti droši, ir līdzīgi kā teikt, ka roku mazgāšana nepasargā no vīrusiem.

Latvijā nav tik daudz cilvēku, tāpēc ir īpaši svarīgi, lai jaunie cilvēki justos pasargāti, lai vēstījums no skolas, sabiedrības un valsts būtu: dzimumdzīve ir atļauta, un tā var būt legāla, droša, harmoniska. Tas ļauj samazināt vardarbības potenciālu sabiedrībā, motivē cilvēkus dzīvot, pilnveidot sevi, rada gandarījumu.”

Biedēšana nedarbojas

Organizācija “Papardes zieds”, kas reproduktīvās izglītības jomā darbojas kopš 1994.gada, uz Rīgas Valsts 3.ģimnāziju nav aicināta. “Papardes zieds” ir viena no 150 dalīborganizācijām Starptautiskajā Ģimenes plānošanas federācijā (International Planned Parenthood Federation). IPPF sniedz pakalpojumus visā pasaulē un ir vadošais līderis seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību visiem interešu aizstāvībā. Eksperti ir sabiedrības veselības speciālisti, psihologi, vecmātes, kā eksperti tiek piesaistīti ginekologi. Mācību programma ir mūsdienīga, zinātnē balstīta.

“Kvalitātes latiņu turam augstu,” saka “Papardes zieds” Sabiedrības veselības speciāliste Rita Kubuliņa, skaidrojot, ka strādājot ar jauniešiem, ņem vēra, ka “katrs attiecības saprot savādāk – dzīve ir krāšņa un interesanta - mēs neuzspiežam, kādām tām jābūt.” “Rosinām jauniešus kritiski domāt, diskutēt, iedodam instrumentus, ar kuru palīdzību pašiem pieņemt lēmumus. Neviens nevar aiziet pie otra un pateikt, kā ir labi un pareizi dzīvot. Ja jauniešiem ir romantiskas attiecības, rosinām, lai viņi nebaidās runāt ar partneri par veselības jautājumiem.” Rita Kubuliņa saka, ka, runājot par abortiem, labāk darbojas nevis biedēšana, bet gan atklāta saruna par to, ka seksuālā dzīve ir iespējama izvairoties no negatīvām sekām, un kontracepcijas jautājumu apspriešana. Ir svarīgi, lai intīmās attiecības un veselība nav tabu tēma. Un vēl – ar jauniešiem jārunā laikmetīgā, saprotamā valodā.